Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Bekas

 

Lapiņsēnes

 

Piepes

"Citādās" sēnes
Various other fungi
 

Ar 'citādām' domātas gan sēnes, kam cepurītes apakšā ir nevis stobriņi vai lapiņas, bet adatiņas; gan sēnes, kam nav cepurītes kā tādas: kausveidīgas, vālesveidīgas, koraļļveidīgas, zvaigžņveidīgas, želejveidīgas... To vidū ir lāčpurni, zemestauki, pūpēži, zemeszvaigznes u.c.

 

Neprofesionāla sēņu interesenta ērtības labad sugas ir sadalītas pa grupām pēc ārējām pazīmēm (izskata, konsistences u.c.), nevis pēc zinātniskās sugu sistemātikas!

Gaileņveida

Ar adatiņām

Sakrokotas

Kausveida lielas

Kausveida mazas

Kausveida sīkas

Ligzdveida

Tūtasveida

Koraļļveida

Vālesveida

Želejveida

Zemestauki

Zvaigžņveida

Klājeniskas

Koksnainas

Uz zaļumiem

Pūpēži (dažādi)

Galvenokārt pazemē

Visvisādas citādākas

▪ Vējslotas ▪

▪ Ledusmati ▪

 

 

!

Ģinšu klāsta jaunākie papildinājumi: koksnes sēnes Hymenoscyphus (3.dec.); īstās kaussēnes un kārpsēnes (pērnajā martā); vēršmēlenes (pērnajā febr.).
Sugu klāsta jaunākie papildinājumi: zirgkastaņu lapu sēne Guignardia aesculi (9.dec.); trauslā vālene (6.aug.); puslodes humārija (pērnā gada 27.martā).
Attēlu klāsta jaunākie papildinājumi: uzpūstā saknene (20.martā); biezstaru zemeszvaigzne (25.febr.); rudens bisīte (6.febr.); lapukoku svečtursēne, mēles dižvālene, dobais rumpucis (21.janv.); par. gailene (3.janv.); dzeltenā kliņģerene, parastie zemestauki, rumpuču skrimslene, zeltainā korallene (15.dec.).

 


Gailenes un līdzīgās

Lai cik dīvaini tas varbūt arī liktos, 'citādo' sēņu vidū ir pat visparastākās gailenes un dažas tām ārēji līdzīgu sēņu sugas.
Pamats: 'cepurītes' tām patiesībā nav nodalītas no 'kātiņa', bet 'lapiņas' - no 'cepurītes' (tās ir tikai augļķermeņa krokas).


Gaileņu dzimta (visas 6 sugas)
Cantharellaceae

Parastā gailene un tai ne vien ārēji līdzīgas, bet patiesi radniecīgas sēnes.


Violetais cūkausis
Gomphus clavatus

Gailenēm tikai šķietami līdzīga, ļoti reti sastopama sēne.


Ar adatiņām apakšpusē

Sēnes, kurām augļķermeņa apakšpusi klāj nevis stobriņi (tādi kā bekām un piepēm) vai lapiņas, bet gan sīkas adatiņas.


Dzeltenā kliņģerene
Hydnum repandum

Šķietami līdzīga gailenei, bet ar adatiņām.


Vēršmēlenes (visas 3 sugas)
Sarcodon spp.

Adateņsēnes ar izteikti zvīņainu augšpusi.


Sarkstošā bankera
Bankera fuligineoalba

Prāva adateņsēne ar gludu augšpusi.

Parastā adatreceklene
Pseudohydnum gelatinosum

Prāva receklim līdzīga sēne ar adatiņām.

Ziemeļu klimakodone
Climacodon septentrionalis

Sastāv no daudzām saaugušām cepurītēm.

Parastā ausenīte
Auriscalpium vulgare

Miniatūra sēnīte, kura aug uz čiekuriem.

Rūsganā / Peka brūnzobe
Hydnellum ferrugineum, Hydnellum peckii

No tām mēdz izdalīties asinssarkani pilieni.

Zilganā brūnzobe
Hydnellum caeruleum

Izceļas ar zilgano augšpusi (ar laiku balē).

 


Izteikti sakrokotas

Sēnes, kurām augļķermeņi ir daždažādā veidā stipri sakrokoti (un ir bez stobriņiem, lapiņām vai adatiņām apakšpusē).


Bisītes (visas 5 sugas)
Gyromitra spp.

Sēnes ar dažādu neregulāru krokojumu.


Lāčpurni (visas 4 sugas)
Morchella spp.

Pavasara sēnes ar šūnveida krokojumu.


Parastais ķēvpups
Ptychoverpa bohemica

Pavasara sēne ar viļņveida krokojumu.

Uzpūstā saknene
Rhizina undulata

Krokota rudens sēne pilnīgi bez kātiņa.

Krokainais rumpucis
Helvella crispa

Stipri krokota vasaras un rudens sēne.

Dobais rumpucis
Helvella lacunosa

Mēreni krokota vasaras un rudens sēne.

Elastīgais rumpucis
Helvella elastica

Mēreni krokota vasaras un rudens sēne.

Tumšais rumpucis
Helvella atra

Mēreni krokota vasaras un rudens sēne.

Krokainā jodausene
Ionomidotis irregularis

Ļoti mitrās vietās uz kritalām augoša sēne.


Parastā (ķidu) ausaine
Auricularia mesenterica

Kruzuļaina, mainīga, piepēm līdzīga daudzgadīga sēne.


Krokainā kazbārde
Sparassis crispa

Ļoti liela, aug rudens pusē g/k uz skujukoku pamatnēm.


Kausveida (prāvas)

Sēnes, kuru augļķermeņiem ir paprāvu (nedaudzi līdz vairāki centimetri diametrā) kausiņu vai pat padziļu toverīšu forma.


Austrijas agrene
Sarcoscypha austriaca

Agri pavasarī ļoti bieži sastopama sēne.


Krātera urnula
Urnula craterium

Agri pavasarī augoša it kā ļoti reta sēne.


Toverīšu sarkosoma
Sarcosoma globosum

Agri pavasarī augoša it kā ļoti reta sēne.

Dzīslainais kauslāčpurns
Disciotis venosa

Vēlā pavasarī visai reti sastopama sēne.

Kausa rumpucis
Helvella acetabulum

Pavasara pusē paretam sastopama sēne.

Zeltainā aleirija
Aleuria aurantia

Rudens pusē pabieži sastopama sēne.

Īstās kaussēnes (4 sugas)
Peziza spp.

Gada siltākajā pusē sastopamas sēnes.

 

Sakņkāta sovierbiella
Sowerbiella radiculata

Aug rudens pusē, zināma vien 3 vietās.


Kausveida (mazas)

Sēnes, kuru pieaugušiem augļķermeņiem ir nelielu (diametrā centimetrs vai divi) kausiņu forma; vairākums aug grupās.


Bumbuļu sklerocīnija
Dumontinia tuberosa

Aug pavasarī, diezgan bieži, parasti barā.


Melnā pseidoplektānija
Pseudoplectania nigrella

Aug pavasarī, visai reta (ar izņēmumiem).


Kelē rumpucis
Helvella queletii

Aug pavasara pusē, zināms vien 2 vietās.

Kātkausa rumpucis
Helvella macropus

Aug rudens pusē pa vienam vai grupās.

Puslodes humārija
Humaria hemisphaerica

Aug rudens pusē uz augsnes, biežāk viena.

Daudzveidīgā melnkausene
Bulgaria inquinans

Aug rudens pusē uz koksnes lielās grupās.


Kaus-/diskveida (sīkas)

Sēnes, kuru augļķermeņiem ir sīku (diametrs zem centimetra) seklu kausiņu vai disku forma; aug lielās ciešās grupās.


Vairoga skropstene
Scutellinia scutellata

Aug rudens pusē uz trūdošas koksnes.


Oranžsarkanā melastiza
Melastiza chateri

Aug vasarā un rudenī smilšainā augsnē.


Zilzaļā hlorociborija
Chlorociboria aeruginascens

Aug rudens pusē uz trūdošas koksnes.

Kopas inermīzija
Byssonectria fusispora (Inermisia aggregata)

Aug pavasarī uz briežu u.c. zvēru mēsliem.

Citronu bisporella
Bisporella citrina

Aug rudens pusē uz trūdošas koksnes.

Kausveida purpurlāsene
Ascocoryne cylichnium

Aug rudenī uz trūdošas lapukoku koksnes.

 

Ligzdveida (sīkas)

Tūtasveida (ausveida)
 
Sīkas sēnes (<1 cm), kuras izskatās kā ligzdiņas ar oliņām. Nelielas sēnes, kuras izskatās kā vaļīga tūta vai zvēra auss.


Ligzdenīšu dzimta (šeit: 2 sugas)
Nidulariaceae

Aug grupās uz mirušas kosnes u.c. organ. substrātiem.


Ausenes (šeit: 3 sugas)
Otidea spp.

Aug uz augsnes pa vienai vai mazās grupās.


Koraļļveidā sazarotas

Koraļļveidā sazarotas sēnes, gan lielas, gan mazas. Vienas aug uz trūdošas koksnes (arī slēptas), citas - uz augsnes.


Koraļļu dižadatene
Hericium coralloides

Smalki sazarota ar sīkām adatiņām galos; reizēm ir pat
sprīža lielumā; aug uz koksnes, dažkārt grupās. Reta!


Lapukoku svečtursēne
Clavicorona pyxidata

Zaru galotnes ir kā miniatūri 4-žuburu svečturi; paretam 
ir bezmaz sprīža lielumā; aug uz koksnes, bieži grupās.

Korallenes (šeit: 3 sugas)
Ramaria spp.

Koraļļveidīgi sazarotas, zari ir visumā taisni un paralēli; 
gan mazas, gan lielas; aug uz augsnes. Dažas ir retas.

Lentārijas (šeit: 2 sugas)
Lentaria spp.

Mazas, izteikti koraļļveidīgas, aug baros uz koksnes.

Kaloceras (abas 2 sugas)
Calocera spp.

Ir/nav sazarotas; aug uz koksnes (arī augsnē slēptas).

Briežu ksilārija
Xylaria hypoxylon

Maza, nereti ir kā brieža ragi, aug grupās uz koksnes.

Vārpstenes (visas 3 sugas)
Clavulina spp.

Sarežģītā veidā zarotas, īpaši - galos; zari stipri izlocīti;
aug uz augsnes, parasti pa vienai.

Vārpstenītes (šeit: 2 sugas)
Clavulinopsis spp.

Tievas, stobrveidīgas, izlocītas; pušķos šķiet koraļļveida;
aug uz augsnes, parasti grupās.

Kārpsēnes (visas 3 sugas)
Thelephora spp.

Samērā vienkārši zarotas, ar ādainu konsistenci.

Zarvālenes (šeit: 1 suga)
Ramariopsis spp.

Atkārtoti U-veidā zarotas; ar izteiktiem kātiņiem; mazas.

Nenoskaidrotas (šobrīd 5 sugas)
Piederīgas dažādām ģintīm un dzimtām

Koraļļveida sēnes, kuru sugas vēl neesam noskaidrojuši.
Vienas atrastas augam uz augsnes, citas - uz koksnes.


Vālesveida (lielas un mazas)

Pēc formas vālesveida, taču dažādu izmēru un aug uz ļoti dažādiem substrātiem: augsnes, koksnes, kūniņām, sēnēm.


Dižvālenes (visas 3 sugas)
Clavariadelphus spp.

Pārsvarā lielas (līdz ~20 cm augstas), aug uz augsnes.


Milnenes (šeit: 3 sugas)
Cordyceps spp.

Mazas, parazitē uz pazemes sēnēm, kūniņām vai tml.

Stobrenes (abas 2 sugas)
Macrotyphula spp.

Ļoti slaidas sēnes, diezgan augstas; aug uz nobirām.

Trauslā vālene
Clavaria fragilis

Ļoti slaida sēne, var būt diezgan augsta; aug uz nobirām.


Čūsku zemesmēlīte
Geoglossum glabrum

Maza, aug bariņos uz augsnes, pareta.


Daudzveidīgā ksilārija
Xylaria polymorpha

Neliela, aug uz trūdošas koksnes, reta.


Želejveida un skrimšļainas

Pēc formas ļoti dažādas sēnes, taču it visas - želejveida vai skrimšļainas. Vienas aug uz koksnes, citas - uz augsnes.


Eksīdijas (šeit: 5 sugas)
Exidia spp.

Aug uz samērā nesen mirušas koksnes.


Receklenes (šeit: 3 sugas)
Tremella spp.

Parazitē uz koksni noārdošajām sēnēm.


Parastā adatreceklene
Pseudohydnum gelatinosum

Aug uz trūdošiem celmiem, parasti grupā.

Rumpuču skrimslene
Tremiscus helvelloides

Aug pušķos, grupās uz zemes, pat gružos.

Recekļainā leocija
Leotia lubrica

Aug uz zemes pie lapukokiem, g/k baros.

Gļotainā holveja
Holwaya mucida

Sērkociņ- vai kausiņ-/diskveida, uz kritalām.

Krokainā purpurlāsene
Ascocoryne sarcoides

Aug rudenī uz trūdošas lapukoku koksnes.

Kausveida purpurlāsene
Ascocoryne cylichnium

Aug rudenī uz trūdošas lapukoku koksnes.

Suga pagaidām bez nosaukuma
Craterocolla cerasi

Aug vēsumā uz ķiršu u.c. lapukoku koksnes.

Ragveida kalocera
Calocera cornea

Aug dažādos laikos uz trūdošas koksnes.

Oranžā galertene
Dacrymyces stillatus

Aug dažādos laikos uz trūdošas koksnes.

Suga pagaidām bez nosaukuma
Neobulgaria pura

Aug rudenī uz trūdošas lapukoku koksnes.


Dažādu veidu pūpēži

Bumbuļveidīgas, lielākoties virszemē esošas sēnes, kurām pēc nobriešanas apvalks pārplīst, tā izlaižot sporas gaisā.


Milzu apaļpūpēdis
Langermannia gigantea

Caurmērs līdz pat vairākiem decimetriem!


Kārpainais pūpēdis
Lycoperdon perlatum

Neliels, toties aug prāvās blīvās grupās.


Iedzeltenais jumjupūpēdis
Rhizopogon obtextus

Virszemē ir tikai augļķermeņa augšdaļa.

 

Zemestauki

Zvaigžņveida
 
"Olas", no kurām spēji izaug kāti ar smirdīgām galotnēm. Pūpēdīši, kuriem ārējais apvalks plīstot izveido "zvaigzni".


Zemestauki, mutīne, tīklene (4 sugas)
Phallaceae

Zemestauki sākumā ir olveidīgi; tad no "olas" spēji izaug
kāts ar smirdīgu vielu galotnē; šo vielu drīz noēd mušas.


Zemeszvaigznes (šeit: 10 sugas)
Geastrum spp.

Zemeszvaigznes ir nelieli pūpēdīši, kuru ārējais apvalks 
atveroties saplīst daivās, tā padarot sēni zvaigžņveidīgu.

 

Klājeniskas uz koksnes

Koksnainas uz koksnes
 
Sēnes, kuras aug uz koksnes un kuru augļķermeņi tur veido plašu, taču plānu slāni (šajā ziņā tās atgādina klājpiepes). Pēc konsistences koksnaini cietas un tādēļ īpaši ilgmūžīgas sēnes, kas aug uz nedzīvas koksnes (stāvošas vai kritušas).


Pergamentsēne un brants
Phlebiopsis gigantea, Serpula lacrymans

Viena noderīga mežsaimniecībā, otra bojā koka būves.


Ksilāriju dzimtas sēnes
Xylariaceae

Dažas no diezgan daudzajām šīs dzimtas sēnēm.

 

Uz augu zaļajām daļām

Pilnīgi vai g/k pazemē
 
Sēnes, kuras aug uz augu zaļajām (nodzeltējušajām) daļām. Sēnes, kuras aug vien pazemē (vai nedaudz izspraucas ārā).


Rūsassēnes, kļavu ritisma u.c.
Puccinia spp., Rhytisma spp., Sebacina spp., ...

Rūsassēnes, kļavu ritisma, brūkleņu eksobazīdija u.c.


Īstās u.c. trifeles, jumjupūpēži
Tuber spp., Elaphomyces spp., Rhizopogon spp., ...

Jumjupūpēži, briežtrifeles, cūktrifeles, īstās trifeles.


Visvisādas vēl citādākas

Dažnedažādas sēnes, kuras pēc formas, uzbūves u.c. nav ietilpināmas itin nevienā no augstāk izdalītajām sēņu grupām.


Rumpuču skrimslene
Tremiscus helvelloides

Skrimšļaina sēne, aug pušķos un grupās.


Zemes kārpsēne
Thelephora terrestris

Sīksta rozetveida sēne ar bārkstainu malu.


Lāpstenītes (abas 2 sugas)
Spathularia spp.

Mazas, lāpstveida, aug uz augsnes, retas.

Ieritinātā kudonija
Cudonia circinans

Sīka sēnīte, kas aug bariņos uz zemes.

Cinobrsarkanā nektrija
Nectria cinnabarina

Aug uz sprunguļiem un sprungulīšiem.

Suga joprojām bez nosaukuma
Spinellus fusiger

Kniepadatveida sēne, parazitē uz sēntiņām.


Ģints pagaidām bez nosaukuma
Hymenoscyphus spp.

Aug baros uz atmirušas koksnes vai augu atliekām.


Suga pagaidām bez nosaukuma
Plicaturopsis crispa

Aug lielos baros uz atmirušas lapukoku koksnes.


Koksnes sēņu izraisīti veidojumi

Veidojumi, kurus izraisa specifisku sēņu klātbūtne koksnē: plaši pazīstamās vējslotas un mazāk pazīstamie ledusmati.


Vējslotas
Taphrina spp.

Šīs sēnes liek viedoties bieziem sīku zariņu murskuļiem.


Ledusmati
Exidiopsis effusa

Sēne liek ledum veidoties nevis kārtiņā, bet pavedienos.

 

Galerija papildināta 09.12.2018

Vietnes sadaļas

 

Titullappuse