Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Bekas

 

Lapiņsēnes

 

Piepes

"Citādās" sēnes
Various other fungi
 

Ar 'citādām' domātas gan sēnes, kam cepurītes apakšā ir nevis stobriņi vai lapiņas, bet adatiņas; gan sēnes, kam nav cepurītes kā tādas: kausveidīgas, vālesveidīgas, koraļļveidīgas, zvaigžņveidīgas, želejveidīgas... To vidū ir 'murķeļi', zemestauki, pūpēži, zemeszvaigznes u.c.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!

 

Neprofesionāla sēņu interesenta ērtības labad sugas ir sadalītas pa grupām pēc ārējām pazīmēm (izskata, konsistences u.c.), nevis pēc zinātniskās sugu sistemātikas!

Gaileņveida

Ar adatiņām

Sakrokotas

Kausveida lielas

Kausveida mazas

Kausveida sīkas

Tūtasveida

Ligzdveida

Koraļļveida

Vālesveida

Želejveida

Zemestauki

Zvaigžņveida

Klājeniskas

Koksnainas

Uz zaļumiem

G-kārt pazemē

Visnevisādas

▪ Vējslotas ▪

▪ Ledusmati ▪


 

!

Sugu klāsta jaunākie papildinājumi: daudzveidīgā melnkausene, čūsku zemesmēlīte, cepurīšu milnene, Ionomidotis irregularis (20.okt); rumpuči (27.aug.).
Attēlu klāsta jaunākie papildinājumi: čūskmēlīšu milnene, safrāna zarvālene, gļotainā holveja (20.okt.); kara (vīru) milnene, svītrainā kausenīte (14.aug.).

 

Gailenes un līdzīgās

Lai cik dīvaini tas varbūt arī liktos, 'citādo' sēņu vidū ir pat visparastākās gailenes un dažas tām radniecīgas sēņu sugas.
Pamats: 'cepurītes' tām patiesībā nav nodalītas no 'kātiņa', bet 'lapiņas' - no 'cepurītes' (tās ir tikai augļķermeņa krokas).
 


Parastā gailene
Cantharellus cibarius


Ļoti izplatīta un ārkārtīgi populāra ēdamā sēne.


Sekstainā gailene
Cantharellus tubaeformis


Nebūt ne reta, bet maz zināma ēdamā sēne.


Zeltkāta gailene
Cantharellus lutescens


Samērā reta, toties izcili koša ēdamā sēne.

Pelēkā gailene
Cantharellus cinereus


Visnotaļ reta un gauži pelēcīga ēdamā sēne.

Viļņotā pataurene
Pseudocraterellus sinuosus


Gana reta gailenei radniecīga ēdamā sēne.

Rudens taurene/
Craterellus cornucopioides


Nebūt ne reta, bet maz zināma ēdamā sēne.

Violetais cūkausis
Gomphus clavatus


Lai arī pēc apveida it kā atgādina gaileni,
tomēr patiesībā nebūt nav tai radniecīgs.


Ar adatiņām apakšpusē

Sēnes, kurām augļķermeņa apakšpusi klāj nevis stobriņi (tādi kā bekām un piepēm) vai lapiņas, bet gan sīkas adatiņas.


Dzeltenā kliņģerene

(jomainā adatene)
Hydnum repandum


Pa gabalu līdzīga gailenei, bet ar adatiņām.


Parastā vēršmēlene

(vēršmēle, medene)
Sarcodon imbricatus


Varenu izmēru sēne ar adatiņām apakšā.


Parastā ausenīte

(vecāsmātes auss)
Auriscalpium vulgare


Miniatūra sēnīte, kura aug uz čiekuriem.

Parastā adatreceklene
Pseudohydnum gelatinosum


Prāva receklim līdzīga sēne ar adatiņām.

Ziemeļu klimakodone
Climacodon septentrionalis


Sastāv no daudzām saaugušām cepurītēm.

 

Rūsganā / Peka brūnzobe
Hydnellum ferrugineum, Hydnellum peckii


No tām mēdz izdalīties asinssarkani pilieni.

Zilganā brūnzobe
Hydnellum caeruleum


Izceļas ar zilgano augšpusi (ar laiku balē).

 


Izteikti sakrokotas

Sēnes, kurām augļķermeņi ir daždažādā veidā stipri sakrokoti (un ir bez stobriņiem, lapiņām vai adatiņām apakšpusē).


Bisītes (5 sugas)
Gyromitra spp.


Sēnes ar dažādu neregulāru krokojumu.


Lāčpurni (4 sugas)
Morchella spp.


Pavasara sēnes ar šūnveida krokojumu.


Parastais ķēvpups
Ptychoverpa bohemica


Pavasara sēne ar viļņveida krokojumu.

Uzpūstā saknene
Rhizina undulata


Krokota rudens sēne pilnīgi bez kātiņa.

Krokainais rumpucis
Helvella crispa


Stipri krokota vasaras un rudens sēne.

Dobais rumpucis
Helvella lacunosa


Mēreni krokota vasaras un rudens sēne.

Elastīgais rumpucis
Helvella elastica


Mēreni krokota vasaras un rudens sēne.

Tumšais rumpucis
Helvella atra


Mēreni krokota vasaras un rudens sēne.

Pagaidām bez nosaukuma
Ionomidotis irregularis


Ļoti mitrās vietās uz kritalām augoša sēne.


Krokainā kazbārde
Sparassis crispa


Ļoti liela, aug rudens pusē g/k uz skujukoku pamatnēm.


Kausveida (prāvas)

Sēnes, kuru augļķermeņiem ir paprāvu (nedaudzi līdz vairāki centimetri diametrā) kausiņu vai pat padziļu toverīšu forma.


Austrijas agrene
Sarcoscypha austriaca


Agri pavasarī ļoti bieži sastopama sēne.


Krātera urnula
Urnula craterium


Agri pavasarī augoša it kā ļoti reta sēne.


Toverīšu sarkosoma
Sarcosoma globosum


Agri pavasarī augoša it kā ļoti reta sēne.

Dzīslainais kauslāčpurns
Disciotis venosa


Vēlā pavasarī visai reti sastopama sēne.

Kausa rumpucis
Helvella acetabulum


Pavasara pusē paretam sastopama sēne.

Zeltainā aleirija
Aleuria aurantia


Rudens pusē pabieži sastopama sēne.

Brūnā kaussēne
Peziza badia


Rudens pusē pabieži sastopama sēne.

Sakņkāta sovierbiella
Sowerbiella radiculata


Aug rudenī skuju un lapu koku mežos,
ārkārtīgi reti: atrasta tikai divas vietās
(abas - Zemgalē, 2006.g. un 2016.g.).


Kausveida (mazas)

Sēnes, kuru pieaugušiem augļķermeņiem ir nelielu (diametrā centimetrs vai divi) kausiņu forma; vairākums aug grupās.


Bumbuļu sklerocīnija
Dumontinia tuberosa


Aug pavasarī, diezgan bieži, parasti barā.


Melnā pseidoplektānija
Pseudoplectania nigrella


Aug pavasarī, visai reta (ar izņēmumiem).


Kelē rumpucis
Helvella queletii


Aug pavasara pusē, zināms vien 2 vietās.

Kātkausa rumpucis
Helvella macropus


Aug rudens pusē pa vienam vai grupās.

Daudzveidīgā melnkausene
Bulgaria inquinans


Aug rudens pusē uz koksnes lielās grupās.


Kaus-/diskveida (sīkas)

Sēnes, kuru augļķermeņiem ir sīku (diametrs zem centimetra) seklu kausiņu vai disku forma; aug lielās ciešās grupās.


Vairoga skropstene
Scutellinia scutellata


Aug rudens pusē uz trūdošas koksnes.


Oranžsarkanā melastiza
Melastiza chateri


Aug vasarā un rudenī smilšainā augsnē.


Zilzaļā hlorociborija
Chlorociboria aeruginascens


Aug rudens pusē uz trūdošas koksnes.

Kopas inermīzija
Byssonectria fusispora (Inermisia aggregata)


Aug pavasarī uz briežu u.c. zvēru mēsliem.

Citronu bisporella
Bisporella citrina


Aug rudens pusē uz trūdošas koksnes.

Kausveida purpurlāsene
Ascocoryne cylichnium


Aug rudenī uz trūdošas lapukoku koksnes.


Ligzdveida (sīkas)

Sīkas sēnītes (diametrs ~1 cm), kuras aug uz mirušas koksnes un atvērušās izskatās pēc miniatūrām ligzdām ar oliņām.


Parastā piestenīte
Crucibulum laeve


Šai sugai "ligzdiņā" var būt pat 20 "oliņu"!


Svītrainā kausenīte
Cyathus striatus


Bet šai sugai parasti ir tikai 4-5 "oliņas".


Tūtasveida (ausveida)

Nelielas sēnes (ne visas - radniecīgas), kuras aug uz zemes un pēc formas atgādina vaļīgi satītu tūtu vai dzīvnieka ausi.


Ausenes (3 sugas)
Otidea spp.


Ausenēm "kausiņš" ir nevis noslēgts,
bet gan līdzīgs visai vaļīgi satītai tūtai.


Rumpuču skrimslene
Tremiscus helvelloides


Skrimšļveida konsistences sēne, kuras
augļķermeņi ir līdzīgi vaļīgi satītai tūtai.


Koraļļveid
ā sazarotas

Koraļļveidā sazarotas sēnes, gan ļoti lielas, gan mazas. Aug pārsvarā uz trūdošas koksnes, nereti - uz augsnē slēptas.


Koraļļu dižadatene
Hericium coralloides


Koraļļveidā smalki sazarota ar sīkām adatiņām galos.


Lapukoku svečtursēne
Clavicorona pyxidata


Zaru galotnes izskatās kā miniatūri četržuburu svečturi.

Korallenes (3 sugas)
Ramaria spp.


Koraļļveidā sazarotas, zari visumā taisni un paralēli.

Zarvālenes (1 suga)
Ramariopsis spp.


Koraļļveidā vairākkārtīgi sazarotas; ar izteiktu kātiņu.

Vārpstenes (3 sugas)
Clavulina spp.


Koraļļveidā sazarotas, īpaši - galos; zari stipri izlocīti.

Vārpstenītes (2 sugas)
Clavulinopsis spp.


Ar tieviem izlocītiem stobrveida augļķemeņiem čemurā.

Lentārijas (2 sugas)
Lentaria spp.


Koraļļveidā sazarotas, gandrīz vienīgās aug uz koksnes.

Nenoskaidrotas koraļļveida
(4 sugas)


Koraļļveida sēnes, kuru sugas vēl neesam noskaidrojuši.

Lipīgā zaraine
Calocera viscosa


Diezgan pasīka, aug uz augsnē slēptas koksnes.

Briežu ksilārija
Xylaria hypoxylon


Sīka, aug uz koksnes, nereti atgādina brieža ragus.


Vālesveida (lielas un mazas)

Pēc formas vālesveida, taču dažādu izmēru un aug uz ļoti dažādiem substrātiem: augsnes, koksnes, kūniņām, sēnēm.


Dižvālenes (3 sugas)
Clavariadelphus spp.


Pārsvarā lielas (līdz ~20 cm augstas), aug uz augsnes.


Milnenes (3 sugas)
Cordyceps spp.


Mazas, parazitē uz pazemes sēnēm, kūniņām vai tml.


Lāpstenītes (2 sugas)
Spathularia spp.


Mazas, lāpstveida, aug uz augsnes, retas.


Čūsku zemesmēlīte
Geoglossum glabrum


Mazas, aug bariņos uz augsnes, paretas.


Daudzveidīgā ksilārija
Xylaria polymorpha


Nelielas, aug uz trūdošas koksnes, retas.


Želejveida (un skrimšļainas)

Pēc formas ļoti dažādas sēnes, taču visas - želejveida (vai skrimšļainas). Vienas aug uz koksnes, citas - uz augsnes.


Eksīdijas (5 sugas)
Exidia spp.


Aug uz samērā nesen mirušas koksnes.


Receklenes (3 sugas)
Tremella spp.


Parazitē uz koksni noārdošajām sēnēm.


Parastā adatreceklene
Pseudohydnum gelatinosum


Aug uz trūdošiem celmiem, parasti grupā.

Rumpuču skrimslene
Tremiscus helvelloides


Skrimšļveida; aug uz zemes, pat gružos.

Recekļainā leocija
Leotia lubrica


Aug uz zemes pie lapukokiem, g/k baros.

Gļotainā holveja
Holwaya mucida


Sērkociņ- vai kausiņ-/diskveida, uz kritalām.

Krokainā purpurlāsene
Ascocoryne sarcoides


Aug rudenī uz trūdošas lapukoku koksnes.

Kausveida purpurlāsene
Ascocoryne cylichnium


Aug rudenī uz trūdošas lapukoku koksnes.

Pagaidām bez nosaukuma
Craterocolla cerasi


Aug vēsumā uz ķiršu u.c. lapukoku koksnes.

Pagaidām bez nosaukuma
Neobulgaria pura


Aug rudenī uz trūdošas lapukoku koksnes.

 

Zemestauki

Zvaigžņveida
 
"Olas", no kurām spēji izaug kāti ar smirdīgām galotnēm. Pūpēdīši, kuriem ārējais apvalks plīstot izveido "zvaigzni".


Zemestauki, mutīne, tīklene (4 sugas)
Phallaceae


Zemestauki sākumā ir olveidīgi; tad no "olas" spēji izaug
kāts ar smirdīgu vielu galotnē; šo vielu drīz noēd mušas.


Zemeszvaigznes (10 sugas)
Geastrum spp.


Zemeszvaigznes ir nelieli pūpēdīši, kuru ārējais apvalks 
atveroties saplīst daivās, tā padarot sēni zvaigžņveidīgu.

 

Klājeniskas uz koksnes

Koksnainas uz koksnes
 
Sēnes, kuras aug uz koksnes un kuru augļķermeņi tur veido plašu, taču plānu slāni (šajā ziņā tās atgādina plānpiepes). Pēc konsistences koksnaini cietas un tādēļ īpaši ilgmūžīgas sēnes, kas aug uz nedzīvas koksnes (stāvošas vai kritušas).


Pergamentsēne un brants


Viena mežsaimniecībā noderīga, otra bojā koka būves.


Ksilāriju dzimtas sēnes


Dažas no diezgan daudzajām šīs dzimtas sēnēm.

 

Uz augu zaļajām daļām

Pilnīgi vai g/k pazemē
 
Sēnes, kuras aug uz augu zaļajām (arī dzeltējošām) daļām. Sēnes, kuras aug vien pazemē (vai nedaudz izspraucas ārā).


Rūsassēnes, kļavu ritisma u.c.
Puccinia spp., Rhytisma spp., Sebacina spp., ...


Rūsassēnes, kļavu ritisma, brūkleņu eksobazīdija u.c.


Īstās u.c. trifeles, jumjupūpēži
Tuber spp., Elaphomyces spp., Rhizopogon spp., ...


Jumjupūpēži, briežtrifeles, cūktrifeles, īstās trifeles.


Visvisādas vēl citādākas

Dažnedažādas sēnes, kuras pēc formas, uzbūves u.c. nav ietilpināmas itin nevienā no augstāk izdalītajām sēņu grupām.


Cinobrsarkanā nektrija
Nectria cinnabarina


Aug uz sprunguļiem un sprungulīšiem.


Parastā (ķidu) ausaine
Auricularia mesenterica


Kruzuļaina, mainīga, piepēm līdzīga daudzgadīga sēne.


Ieritinātā kudonija
Cudonia circinans


Sīka sēnīte, kas aug bariņos uz zemes.


Doņu stobrene
Macrotyphula filiformis


Līdz 10(15) cm augsta sēne; aug uz nobirām.


Joprojām bez nosaukuma
Spinellus fusiger


Kniepadatveida sēne, parazitē uz sēntiņām.


Koksnes sēņu izraisīti veidojumi

Veidojumi, kurus izraisa specifisku sēņu klātbūtne koksnē: plaši pazīstamās vējslotas un mazāk pazīstamie ledusmati.


Vējslotas
Taphrina spp.


Šīs sēnes liek viedoties bieziem sīku zariņu murskuļiem.


Ledusmati
Exidiopsis effusa


Sēne liek ledum veidoties nevis kārtiņā, bet pavedienos.

 

Galerija papildināta 20.10.2017
Galerija pārveidota  18.02.2015

Vietnes sadaļas

 

Titullappuse