Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Bisītes
 

Bisītes ir askusēnes ar dažādā veidā neregulāri krokotām brūnām cepurītēm un gaišiem kātiņiem, lielākoties diezgan agri pavasarī augošas. Biežāk sastopamo un plašāk pazīstamo sugu bisītes ir indīgas, taču ar pareizu termisko apstrādi tās iespējams padarīt ēdamas (sk. zemāk).

Tautā bisītes ļoti bieži dēvē par "murķeļiem", taču patiesībā šis aizguvums no vācu Morchel oriģinālvalodā nozīmē lāčpurnu (bisīte ir Lorchel). Par cik šī vārda neviennozīmīgā izpratne var izraisīt veselībai bīstamus pārpratumus, visdrošāk būtu no nosaukuma "murķeļi" vispār atteikties.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!





Parastā bisīte
Gyromitra esculenta
Pavasarī ļoti bieži sastopama prāva sēne.
Dižā bisīte
Gyromitra gigas
Pavasarī paretam sastopama liela sēne.
Rudens bisīte
Gyromitra infula
Rudenī pabieži sastopama augsta sēne.
Vairoga bisīte
Discina perlata
Pavasarī pareti sastopama neliela sēne.

Apaļsporu bisīte
Gyromitra sphaerospora
Pavasara beigās un agri vasarā augoša liela sēne, ārkārtīgi reta (atrasta 2017).

Parastā un dižā bisīte – indīgas vai ēdamas?

Atbilde ir: gan indīgas, gan ēdamas! No vienas puses, parastā un dižā bisīte ir izteikti indīgas sēnes, tā ka pasaulē reģistrēti pat daži letāli iznākumi. No otras puses, tajās esošais toksīns (giromitrīns), pretēji daudzu citu sēņu toksīniem, karstumā noārdās, un tā atliekas var tikt izvadītas ārā no sēnes. Tādējādi pēc pareizas termiskās apstrādes bisīte kļūst ēdama. Taču jārēķinās, ka pareizā apstrādes procesa pārkāpums paviršības vai nejaušības dēļ var izraisīt nopietnu saindēšanos. Tādēļ parasto (arī dižo) bisīšu ievākšana un lietošana uzturā tomēr ir saistīta ar risku, no kura labāk būtu izvairīties.

Kā pareizi apstrādāt bisītes, lai nesaindētos?

Drošas termiskās apstrādes process, kuru, atsaucoties uz prof. Perti Heinonenu (Somija), savā grāmatā "Sēnes ir visur" izklāsta Edgars Vimba, ir šāds:
 ● bisītes jānovāra 10 minūtes lielākā ūdens daudzumā (labi ventilētā telpā, lai nesaelpotos indīgos izgarojumus!);
 ● novārījuma ūdens jānolej un sēnes kārtīgi jānoskalo ar aukstu tekošu ūdeni;
 ● vēlreiz jānovāra 10 minūtes, ūdens atkal jānolej un sēnes vēlreiz jānoskalo.
Būtībā tādu pat procedūru ir ievērojuši arī senes.lv veidotāji, kad vēlējās iepazīt, kā garšo gan parastā, gan dižā bisīte. Tomēr ikdienā no tām atturas! Lai toksīna (giromitrīna) noārdīšanās un izvadīšanās no sēnēm uzsāktos vēl pirms vārīšanas, dažkārt bisītes ilgstoši kaltē (pat pusgadu) vaļējā traukā. Bisītes tikai cepot bez iepriekšējas novārīšanas, toksīna noārdīšanās un īpaši - izvadīšanās norit daudz neefektīvāk, un risks saindēties ir visai augsts.

 

 Citu sugu bisītes Latvijā nav konstatētas. (Taču pievērsiet uzmanību, ka visai nesen - 2017.gadā - tika konstatēta Latvijai jauna bisīšu suga: apaļsporu bisīte.)


Vēl no mūsu fotoarhīva

Parastās bisītes garā rindā gar izcirtuma apstādīšanas gaitā izveidoto vagu (2013).

Vairoga bisītes diezgan lielā grupā pie vecas egles (2014).

Citādās