Latvijas sēnes: bisītes (nekorekti: "murķeļi")

Bisītes ir prāvas vai lielas askusēnes ar dažādi (pārsvarā - ļoti neregulāri) sakrokotām brūnām cepurītēm un gaišiem kātiņiem, gandrīz visas - dobas. Aug, atkarībā no sugas, uz zemes vai uz trūdošas koksnes, vairākums - jau paagri pavasarī, bet pa vienai sugai - pavasara/vasaras mijā un rudenī. Sastopamības biežums - no ļoti bieži līdz ārkārtīgi reti. Pašas izplatītākās un tautā populārākās bisītes ir nopietni indīgas, tomēr ar pareizu termisko apstrādi tās ir iespējams padarīt ēdamas (sk. zemāk). Par pārējo bisīšu ēdamību/indīgumu ziņas ir nepilnīgas un dažādos avotos diezgan pretrunīgas.

Tautā bisītes ļoti bieži dēvē par "murķeļiem", taču patiesībā šis aizguvums no vācu Morchel oriģinālvalodā nozīmē lāčpurnu (bisīte vāciski ir Lorchel). Par cik jēdziena "murķelis" neviennozīmīgā izpratne var izraisīt veselībai bīstamus pārpratumus, visdrošāk būtu no šī aizgūtā vārdiņa vispār atteikties!

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!


Parastā bisīte Gyromitra esculenta Pavasarī ļoti bieži sastopama prāva sēne.	Dižā bisīte Gyromitra gigas Pavasarī pareti sastopama paliela sēne.	Vairoga bisīte Discina perlata (Gyromitra perlata) Pavasarī pareti sastopama vidēja sēne.


Apaļsporu bisīte Gyromitra sphaerospora Vēlā pavasarī un agrā vasarā sastopama varena sēne, īpaši reta: uzietas tikai 4 atradnes (2017 un trīs 2022).	Rudens bisīte Gyromitra infula Rudenī pabieži sastopama augsta (līdz ~20 cm) sēne.

Varbūtējs sugas atradums Latvijā

Garkāta bisīte
Gyromitra longipes
Pavasarī augoša sēne, kura no parastās bisītes atšķiras ar pilnīgi melnu cepurīti, ar garāku un tievāku kātiņu. Domājams, uzieta vienā vienīgā vietā (Babītē, 2019).

Atbilde ir: gan indīgas, gan ēdamas! No vienas puses, parastās un, iespējams, arī dižās bisītes ir izteikti indīgas: pasaulē reģistrēti pat letāli iznākumi. No otras puses, šo sēņu toksīns (giromitrīns), pretēji daudzu citu sēņu toksīniem, karstumā+slapjumā noārdās, un tā indīgās atliekas izvadās no sēnes. Tādējādi pēc pareizas termiskās apstrādes (vārot!) bisīte kļūst ēdama. Taču jārēķinās, ka apstrādes procesa pārkāpšana paviršības vai nejaušības dēļ var izraisīt nopietnu saindēšanos. Tādēļ pavasarī augošo bisīšu ievākšana un lietošana uzturā tomēr ir saistīta ar risku, no kura labāk būtu izvairīties.

Drošas termiskās apstrādes process, kuru, atsaucoties uz prof. Perti Heinonenu (Somija), savā grāmatā "Sēnes ir visur" izklāsta Edgars Vimba, ir šāds:
● bisītes jānovāra 10 minūtes lielākā ūdens daudzumā (un labi ventilētā telpā, lai nesaelpotos indīgos izgarojumus);
● novārījuma ūdens jānolej un sēnes kārtīgi jānoskalo ar aukstu tekošu ūdeni;
● vēlreiz jānovāra 10 minūtes, ūdens atkal jānolej un sēnes vēlreiz jānoskalo.
Ļoti līdzīgi rīkojās arī senes.lv veidotāji, kad vēlējās pārliecināties, kā garšo parastā un dižā bisīte, un abas salīdzināt. Tomēr ikdienā no tām atturas! Lai toksīna (giromitrīna) noārdīšanās un izvadīšanās no sēnēm uzsāktos vēl pirms vārīšanas, dažkārt bisītes ilgstoši kaltē (pat pusgadu) vaļējā traukā. Bisītes tikai cepot bez iepriekšējas novārīšanas, toksīna noārdīšanās un izvadīšanās norit daudz neefektīvāk, tā ka risks saindēties iznāk visai augsts.

Šo parasto bisīti, kura tomēr ir savā ziņā nedaudz neparasta - izcili liela un smalki sakrokota, mēs ievācām 2015. gadā pēc Latvijas Dabas muzeja
pasūtījuma, lai tā, atveidota mulāžā, priecētu muzeja apmeklētājus cauru gadu. Tomēr ne mūsu vainas dēļ (un arī ne muzeja vainas dēļ) šīs bisītes
mulāža tā arī netika izgatavota. Tās vietā ir mulāža, kurā atveidots daudz necilāks bisītes eksemplārs.

Šī dižā bisīte sākusi augt sugai ļoti raksturīgā vietā - uz lielas, stipri apsūnojušas egles kritalas - un nofotografēšanas brīdī patiesībā bija vēl neliela.

Vietnes sadaļas				"Citādās" sēnes
Bisītes