Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

"Citādās" sēnes

Bisītes
 

Bisītes ir prāvas vai lielas askusēnes ar dažādā veidā neregulāri krokotām brūnām cepurītēm un gaišiem kātiņiem, lielākoties pavasara pusē augošas. Biežāk sastopamo un plašāk pazīstamo sugu bisītes ir indīgas, tomēr ar pareizu(!) termisko apstrādi tās ir iespējams padarīt ēdamas (sk. zemāk).

Tautā bisītes ļoti bieži dēvē par "murķeļiem", taču patiesībā šis aizguvums no vācu Morchel oriģinālvalodā nozīmē lāčpurnu (bisīte vāciski ir Lorchel). Par cik šī vārda neviennozīmīgā izpratne var izraisīt veselībai bīstamus pārpratumus, visdrošāk būtu no nosaukuma "murķeļi" vispār atteikties.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!




Parastā bisīte
Gyromitra esculenta
Pavasarī ļoti bieži sastopama prāva sēne.
Dižā bisīte
Gyromitra gigas
Pavasarī pareti sastopama paliela sēne.
Vairoga bisīte
Discina perlata (Gyromitra perlata)
Pavasarī pareti sastopama vidēja sēne.


Apaļsporu bisīte
Gyromitra sphaerospora
Vēlā pavasarī un agrā vasarā sastopama varena sēne, ārkārtīgi reta: zināma vienā vienīgā vietā (2017- 2020).
Rudens bisīte
Gyromitra infula
Rudenī pabieži sastopama augsta (līdz ~20 cm) sēne.
 
Varbūtējs sugas atradums Latvijā
© Diāna Meiere (pēcapstrāde: senes.lv)
Garkāta bisīte
Gyromitra longipes
Pavasarī augoša sēne, kura no parastās bisītes atšķiras ar pilnīgi melnu cepurīti, ar garāku un tievāku kātiņu. Domājams, uzieta vienā vienīgā vietā (Babītē, 2019).

 Citas bisīšu sugas Latvijā nav konstatētas.


Parastā un dižā bisīte – indīgas vai ēdamas?

Atbilde ir: gan indīgas, gan ēdamas! No vienas puses, parastā un dižā bisīte ir izteikti indīgas sēnes, tā ka pasaulē reģistrēti pat daži letāli iznākumi. No otras puses, šo sēņu toksīns (giromitrīns), pretēji daudzu citu sēņu toksīniem, karstumā+slapjumā noārdās, un tā atliekas var izvadīt ārā no sēnes. Tādējādi pēc pareizas termiskās apstrādes bisīte kļūst ēdama. Taču jārēķinās, ka pareizā apstrādes procesa pārkāpums paviršības vai nejaušības dēļ var izraisīt nopietnu saindēšanos. Tādēļ parasto (arī dižo) bisīšu ievākšana un lietošana uzturā tomēr ir saistīta ar risku, no kura labāk būtu izvairīties.

Kā pareizi apstrādāt bisītes, lai nesaindētos?

Drošas termiskās apstrādes process, kuru, atsaucoties uz prof. Perti Heinonenu (Somija), savā grāmatā "Sēnes ir visur" izklāsta Edgars Vimba, ir šāds:
 ● bisītes jānovāra 10 minūtes lielākā ūdens daudzumā (labi ventilētā telpā, lai nesaelpotos indīgos izgarojumus);
 ● novārījuma ūdens jānolej un sēnes kārtīgi jānoskalo ar aukstu tekošu ūdeni;
 ● vēlreiz jānovāra 10 minūtes, ūdens atkal jānolej un sēnes vēlreiz jānoskalo.
Būtībā tādu pašu procedūru ievēroja arī senes.lv veidotāji, kad vēlējās novērtēt, kā garšo gan parastā, gan dižā bisīte. Tomēr ikdienā no tām atturas! Lai toksīna (giromitrīna) noārdīšanās un izvadīšanās no sēnēm uzsāktos vēl pirms vārīšanas, dažkārt bisītes ilgstoši kaltē (pat pusgadu) vaļējā traukā. Bisītes tikai cepot bez iepriekšējas novārīšanas, toksīna noārdīšanās un izvadīšanās norit daudz neefektīvāk, tā ka risks saindēties iznāk visai augsts.

 

Vēl no mūsu fotoarhīva

Šo parasto bisīti, kas tomēr ir savā ziņā neparasta - izcili liela un īpaši smalki krokota, mūsu fotogrāfs ievāca 2015. gadā pēc Latvijas Dabas muzeja
pasūtījuma, lai tā, atveidota mulāžā, priecētu muzeja apmeklētājus cauru gadu. Tomēr ne mūsu vainas dēļ šīs bisītes mulāža tā arī netika izgatavota.
(Tās vietā muzejā ir eksponēta daudz necilākas parastās bisītes mulāža).

Šī samērā jaunā dižā bisīte izaugusi sugai ļoti raksturīgā vietā - uz lielas, stipri apsūnojušas egles kritalas - un ir ar sugai diezgan tipisku krokojumu:
ne tik smalku kā tipiskām parastajām bisītēm. (Šādas krokojuma nianses tomēr ir tikai nedroša, trešās šķiras pazīme, mēģinot atšķirt šīs abas sugas.)

"Citādās" sēnes

 

Bekas

 

Lapiņsēnes

 

Piepes