| www.senes.lv | ||||
| Vēršmēlenes | ||||
|
Vēršmēlenes ir vidēju izmēru, lielas un pat ļoti lielas adateņsēnes ar samērā mīkstu (bet pasīkstu) konsistenci, kurām raksturīga ir zvīņās saplaisājusi augļķermeņa augšpuse. Aug rudens pusē g/k skujkoku mežos. Sastopamība - no bieži līdz ļoti reti. Vienas ir ēdamas, citas neēdamas (rūgtuma dēļ). Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, kādreizējā parastā vēršmēlene (Sarcodon imbricatus) mūsdienās ir sadalīta divās sugās, tā palielinot vizuāli ļoti līdzīgo sugu skaitu līdz trijām. Līdz ar to radusies problēma, uz kuru no sugām attiecināt tradicionālo latvisko nosaukumu un tā sinonīmus; šajā ziņā sekojam Latvijas Dabas muzejam. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
 
|
|
|
|
|
Parastā vēršmēlene Sarcodon squamosus Ļoti liela, nav rūgta, bieži sastopama. |
Egļu vēršmēlene Sarcodon imbricatus Ļoti liela, nav rūgta, pareti sastopama. |
Rūgtā vēršmēlene Sarcodon scabrosus Liela, ārkārtīgi(!) rūgta, reti sastopama. |
Zilkāta vēršmēlene Sarcodon glaucopus Vidēja lieluma, ļoti(?!) reti sastopama. |
|
Sugas nodalītas viena no otras tikai mūsdienās pēc pētījumiem molekulārā līmenī. |
Pazīstama jau sen, taču bieži piemirsta. | Latvijā ir konstatēta tikai mūsu gadsimtā. | |
|
Šīs trīs sugas ir vizuāli ļoti līdzīgas. Šeit redzamās atšķirības ir vairāk starp konkrētajiem eksemplāriem, ne tik daudz sugām! |
|||
Citas vēršmēleņu sugas Latvijā nav konstatētas.
Vēl no mūsu fotoarhīva
|
|
Parastās vēršmēlenes Rīgas jūras līča piekrastes zonā, kur tās sastopamas vairāk neka jebkur citur Latvijā (Engures novada vidusdaļā, 2013.g.).
   |
Zilkāta vēršmēlenes pirmajā Latvijā uzietajā atradnē (Daugmales pagasta austrumdaļā, 2011.g.; pirmais mūsu zemē uzņemtais šīs sugas foto).
|
|
