|
Tumšbrūna, sākumā lodveidīga,
vēlāk muciņ- vai toverīšveidīga askusēne ar diametru līdz 6 (ļoti reti 10) cm un augstumu līdz 12 cm,
kuras iekšpusi aizpilda gaišpelēka želejveida viela (kamēr augļķermenī, no ārpuses šķiet tumša).
Aug uz zemes pārsvarā pamitros egļu mežos, lielākoties - ļoti agrā pavasarī tūlīt pēc sniega nokušanas,
taču arī ziemas atkušņos, dažkārt pat jau pavēlā rudenī. Latvijā ilgu laiku skaitījusies ārkārtīgi reti sastopama,
tāpēc ierakstīta Sarkanajā grāmatā (0. kategorijā) un iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā;
tomēr pēdējā dekādē novērota arvien biežāk un vairāk.
|
|
|
|
Par sugas klātbūtni Latvijā,
Tukuma apriņķa Putniņu mežā rakstījis Heinrihs Skuja 1936. gadā, tomēr konkrēto pirmās atrašanas gadu nav norādījis.
Kopš 2000. gada atkal vairākkārt atrasta Tukuma apkārtnē, taču citā vietā, bet 2005. gadā beidzot konstatēta vēl vienā reģionā - Valkas novadā.
Kopš 2012. gada dažādās valsts daļās gandrīz ik pavasari ir uzieta vismaz viena jauna atradne,
un 2017. gadā bija zināmas jau 14 (sk. atradnes).
Lielākā daļa atradņu ir koncentrētas trijos reģionos: Kurzemes austrumos, Vidzemes ziemeļaustrumos, Latgales vidus- un austrumdaļā
(sk. karti).
Mūslaiku atradnēs novērotais sugas eksemplāru skaits bieži vien ir bijis daži desmiti, dažās - virs simta, bet divās - pat daži simti
(sk. ziņojumus).
Tādējādi sugas sastopamība ir būtiski lielāka, nekā uzskatīja agrāk (tomēr, vidēji ņemot, ne tāda kā 2015. gadā, kurš bijis šai sēnei īpaši labvēlīgs).
Arī augļķermeņu veidošanās periods izrādījies daudz ilgāks: nevis tikai agrā pavasarī, bet gan jau no mēreni vēla rudens (Ainara Gaida novērojumi).
|
♦ ♦ ♦ Latvijas Mikologu biedrības Gada sēne 2006 ♦ ♦ ♦
Sākumā toverīšu sarkosomas augļķermenis ir slēgts, tad augšā parādās atvere (pa kreisi).
Tai plešoties, sēne kļūst muciņveidīga (pa labi).
Vecumā tā atplešas jau gandrīz bļodveidīga, bet tās ārpuse arvien vairāk sakrunkojas
(sk. zemāk). Aug galvenokārt pamitros egļu mežos.
Toverīšu sarkosomas kausiņā ir gaišpelēka želejveidīga viela, pēc kuras tā ir viegli atšķirama
no citādi diezgan līdzīgās krātera urnulas.
(Šeit redzamo toverīšu sarkosomas eksemplāru dzīves gaitu divu mēnešu garumā sk. papildlappusē
"Kā aug sarkosomas pavasarī".)
Toverīšu sarkosomas želejveida pildījums patiesībā ir gaiši pelēks,
lai arī neatpletušās kausiņa tumšajā iekšpusē tas šķiet gandrīz melns.
Lai arī toverīšu sarkosoma ir pazīstama kā egļu mežu suga, dažas nelielas atradnes
zināmas arī jauktos mežos ar lielu lapkoku īpatsvaru.
Lai arī suga skaitās ļoti reti sastopama, vairākas zināmās atradnes ir visai ražīgas
- desmitiem, reizēm arī simts un vairāk eks. vienkopus.
Šīs lappuses foto ir pārsvarā no atradnes Apes novada Gaujienas pagastā, bet viens - no atradnes Siguldas novada Allažu pagastā.
Pateicamies Ainaram Gaidim, kurš aizveda mūsu vietnes pārstāvi uz atradni Gaujienas pagastā,
kā arī piedāvāja virkni savējo foto!
