 |
 |
 |
||
| Parastā ausaine (ķidu ausaine) | ||||
| Auricularia mesenterica | ||||
|
|
|
||
| Parastā ausaine (ķidu ausaine) | ||||
| Auricularia mesenterica | ||||
|
Uz mirušas (retāk - dzīvas, bet bojātas) lapkoku koksnes augoša daudzgadīga pusklājeniska sēne viscaur brūnos un pelēkos toņos ar daudzām no substrāta daļēji atstāvošām un savā starpā saaugušām skrimšļainas vai gumijainas konsistences "cepurītēm", kurām apakšpuses ir sarežģītā veidā sakrokotas, bet augšpuses - sākuma gludas, taču vēlāk apaug ar smalkiem matiņiem, tādējādi kļūdamas sudrabpelēkas. Latvijā kopumā ir sastopama reti, pārsvarā - dažu Vidzemes upju ielejās, taču Gaujas senlejā un blakus tai - bieži, pat ļoti bieži. Principā ēdama, taču bezgaršīga. |
|
Zemāk sekojošā attēlu virkne rāda kādas augļķermeņu grupas attīstību: |
Šajā slejā izvietotie fotoattēli neveido itin nekādu hronoloģisko secību: |
|
  |
 |
 |
|
Pavisam jaunu augļķermeņu grupa dzīva koka bojājuma vietā 23. oktobrī. |
Vecākiem augļķermeņiem augšpuse ir pilnībā dažādu toņu sudrabpelēka. |
|
 |
|
 |
|
Tā pati augļķermeņu grupa, kas augšā, pēc divām nedēļām - 7. novembrī. |
Gaišākās un tumšākās joslas kārtojas raksturīgos koncentriskos pusapļos. |
|
 |
|
|
|
|
Tā pati augļķermeņu grupa pēc sešiem mēnešiem - nākošā gada 3. maijā. |
Jaunas sēnes uz tā paša koka, kas kreisajā slejā, dažus gadus vēlāk. |
||
 |
| Puslīdz jaunām un sausumā nesažuvušām parastajām ausainēm apakšpuse ir sarežģītā veidā sakrokota; tajā dominē brūnie un pelēkie krāsu toņi. |
 |
| Vecām parastajām ausainēm augšpuse ir sudrabpelēka, bet apakša melna. |
 |
| Parastās ausaines var veidot varenas grupas un saglabāties gadiem ilgi. |
Šī ir sugas atainojuma pagaidu versija, kurā ir saliktas kopā citā sakarībā
izgatavotas ilustrācijas. Nākotnē tā tiks aizstāta ar sakārtotāku versiju.
|
|
