Vietnes sadaļas

"Citādās" sēnes

Zemeszvaigznes
 

Zemeszvaigzne ir kā neliels pūpēdis ar vēl otru ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams sēnei zvaigžņveidīgu izskatu. Pilnībā atpletušās zemeszvaignes caurmērs var būt 1-15 cm robežās (atkarībā no sugas). Tās izaug rudens pusē, taču sīkstie, ādainie augļķermeņi parasti pārdzīvo arī ziemu, tā ka ir atrodami arī nākamajā pavasarī. Sastopamas mežos (retāk dārzos u.c.) pa vienai vai grupās (biežāk). Neēdamas. Latvijā zemeszvaignes, izņemot vienu vienīgu sugu, ir stipri retas, tāpēc vairākums ir ierakstītas Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!


Apmalotā zemeszvaigzne
Geastrum coronatum


Vidēji liela (4-6 cm), ļoti reti sastopama.


Skropstainā zemeszvaigzne
Geastrum fimbriatum


Vidēji liela (4-6 cm), salīdz. bieži sastopama.

Sīkā zemeszvaigzne
Geastrum minimum


Tiešām sīka (1½-2½ cm), ļoti reti sastopama.


Sekstainā zemeszvaigzne
Geastrum pectinatum


Samērā liela (4-9 cm), visai reti sastopama.

Vainagotā zemeszvaigzne
Geastrum quadrifidum


Maza (2-3½ cm), ar 4 daivām, reti sastopama.

Rūsganā zemeszvaigzne
Geastrum rufescens


Vidēji liela (4-8 cm), rūsgana, reti sastopama
(izmērs ir izlabots atbilstoši sugas apraksta lappusei).

Šmidela zemeszvaigzne
Geastrum schmidelii


Sīka (1-3 cm), ļoti reti sastopama.

Svītrainā zemeszvaigzne
Geastrum striatum


Pamaza (3-6 cm), ļoti reti sastopama.

Biezstaru zemeszvaigzne
Geastrum triplex


Liela (6-12 cm), reti sastopama. Daivu galiem at-
lūztot, daļai eks. izveidojas plata bieza "apkakle".

Milzu skropstzvaigzne
Trichaster melanocephalus


Izcili liela (7-15 cm), ārkārtīgi reta. Vienīgā, kurai
plīst abi apvalki, atsedzot sporas saturošo masu.


Vēl nenodēvēta zemeszvaigzne
Geastrum saccatum


Vidēji liela (3-7 cm), līdzīga skropstainajai, taču 
ar atšķirībām virsotnē un pamatā; ārkārtīgi reta.

 Pa vienai reizei Latvijā, iespējams, tikušas atrastas vēl divu sugu zemeszvaigznes: 
 velves zemeszvaigzne (Geastrum fornicatum), Kotlaba zemeszvaigzne (Geastrum kotlabae). 

 Turpretī raupjā zemeszvaigzne (Geastrum campestre), lai arī 1996. gadā 
 ierakstīta Sarkanajā grāmatā, Latvijā, visticamāk, nekad nav bijusi atrasta.


Vēl no mūsu fotoarhīva

Zemeszvaigznēm vienas sugas eksemplāri var ievērojami atšķirties viens no otra un no sugas "aritmētiskā vidējā". Šīm biezstaru zemeszvaigznēm,
piemēram, sporu izplūdes atveres augļķermeņa virsotnē ir zemākas un pēc formas neregulārākās nekā tipiski (Amatas novadā pie Pērļupītes, 2020.g).

Zemeszvaigžņu ādainie augļķermeņi ir visai "ziemcietīgi", vienīgi iztukšotais iekšējais apvalks bieži deformējas.
Taču šai Šmidela zemeszvaigznei iekšējais apvalks ar sporu izplūdes "skurstenīti" ir ziemu izturējis lieliski - 
arī nākamajā pavasarī izskatās kā jauns! Ārējais apvalks (daļēji slēpts zem nobirām un sniega) ir cietis vairāk.
(Siguldas novadā netālu no Vējupītes, 2016.g.)

"Citādās" sēnes

 

Bekas

 

Lapiņsēnes

 

Piepes