| www.senes.lv | ||||
| Zemeszvaigznes | ||||
|
|
||||
|
Zemeszvaigzne ir neliels pūpēdis ar vēl otru ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams sēnei zvaigžņveida formu. Pilnībā atpletušās zemeszvaignes caurmērs var būt 1-15 cm robežās (atkarībā no sugas). Aug rudens pusē, taču sīkstie, ādainie augļķermeņi parasti pārdzīvo arī ziemu, tā ka ir atrodami arī nākamajā pavasarī. Sastopamas mežos, dārzos u.c. pa vienai vai grupās (biežāk). Neēdamas. Latvijā zemeszvaignes, izņemot vienu sugu, ir stipri retas, tāpēc vairākums ir ierakstītas Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
 Apmalotā zemeszvaigzne Geastrum coronatum
Vidēji liela (4-5 cm), ļoti reti sastopama. |
Skropstainā zemeszvaigzne Geastrum fimbriatum
Vidēji liela (4-6 cm), salīdz. bieži sastopama. |
|
Sīkā zemeszvaigzne Geastrum minimum
Tiešām sīka (1½-2½ cm), ļoti reti sastopama. |
Sekstainā zemeszvaigzne Geastrum pectinatum
Samērā liela (5-9 cm), ļoti reti sastopama. |
|
Vainagotā zemeszvaigzne Geastrum quadrifidum
Maza (2½-4 cm), ar 4 daivām, reti sastopama. |
Rūsganā zemeszvaigzne Geastrum rufescens
Vidēji liela (2-4½ cm), rūsgana, reti sastopama. |
|
Šmidela zemeszvaigzne Geastrum schmidelii
Sīka (1-3 cm), ļoti reti sastopama. |
Svītrainā zemeszvaigzne Geastrum striatum
Pamaza (3-6 cm), ļoti reti sastopama. |
|
Biezstaru zemeszvaigzne
Liela (6-12 cm), ļoti reti sastopama. Daivu galiem |
Milzu skropstzvaigzne Trichaster melanocephalus
Izcili liela (7-15 cm), ārkārtīgi reta. Vienīgā, kurai |
Latvijā, iespējams, ir pa vienai reizei atrastas vēl divu sugu zemeszvaigznes:
velves zemeszvaigzne (Geastrum fornicatum), Kotlaba zemeszvaigzne (Geastrum kotlabae).
Turpretī raupjā zemeszvaigzne (Geastrum campestre), lai arī 1996.g. tika
iekļauta Sarkanajā grāmatā, Latvijā, visticamāk, nekad nav bijusi atrasta.
Vēl no mūsu fotoarhīva
   |
Zemeszvaigznēm vienas sugas eksemplāri var ievērojami atšķirties viens no otra un no sugas "aritmētiskā vidējā".
Šīm biezstaru zemeszvaigznēm,
piemēram, sporu izplūdes atveres augļķermeņa virsotnē ir zemākas un pēc formas neregulārākās nekā tipiski
(Amatas novadā pie Pērļupītes, 2020.g).
 |
Zemeszvaigžņu ādainie augļķermeņi ir visai "ziemcietīgi", vienīgi iztukšotais iekšējais apvalks bieži deformējas.
Taču šai Šmidela zemeszvaigznei
iekšējais apvalks ar sporu izplūdes "skurstenīti" ir ziemu izturējis lieliski -
arī nākamajā pavasarī izskatās kā jauns! Ārējais apvalks (daļēji slēpts zem nobirām un sniega) ir cietis vairāk.
(Siguldas novadā netālu no Vējupītes, 2016.g.)
|
|
