Latvijas sēnes: zemeszvaigznes

Zemeszvaigzne ir neliels pūpēdis ar vēl otru ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams sēnei zvaigžņveida formu. Pilnībā atpletušās zemeszvaignes caurmērs var būt 1-15 cm robežās (atkarībā no sugas). Aug rudens pusē, taču sīkstie, ādainie augļķermeņi parasti pārdzīvo arī ziemu, tā ka ir atrodami arī nākamajā pavasarī. Sastopamas mežos, dārzos u.c. pa vienai vai grupās (biežāk). Neēdamas. Latvijā zemeszvaignes, izņemot vienu sugu, ir stipri retas, tāpēc vairākums ir ierakstītas Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā.

Apmalotā zemeszvaigzne
Geastrum coronatum

Vidēji liela (4-5 cm), ļoti reti sastopama.

Skropstainā zemeszvaigzne
Geastrum fimbriatum

Vidēji liela (4-6 cm), salīdz. bieži sastopama.

Sīkā zemeszvaigzne
Geastrum minimum

Tiešām sīka (1½-2½ cm), ļoti reti sastopama.

Sekstainā zemeszvaigzne
Geastrum pectinatum

Samērā liela (5-9 cm), ļoti reti sastopama.

Vainagotā zemeszvaigzne
Geastrum quadrifidum

Maza (2½-4 cm), ar 4 daivām, reti sastopama.

Rūsganā zemeszvaigzne
Geastrum rufescens

Vidēji liela (2-4½ cm), reti sastopama.

Šmidela zemeszvaigzne
Geastrum schmidelii

Sīka (1-3 cm), ļoti reti sastopama.

Svītrainā zemeszvaigzne
Geastrum striatum

Pamaza (3-6 cm), ļoti reti sastopama.

Biezstaru zemeszvaigzne
Geastrum triplex

Liela (6-12 cm), ļoti reti sastopama. Daivu galiem
atlūztot, daļai eks. veidojas plata bieza "apkakle".

Milzu skropstzvaigzne
Trichaster melanocephalus

Izcili liela (7-15 cm), ārkārtīgi reta. Vienīgā, kurai
plīst abi apvalki, atsedzot sporas saturošo masu.

Latvijā, iespējams, ir pa vienai reizei atrastas vēl divu sugu zemeszvaigznes:
velves zemeszvaigzne (Geastrum fornicatum), Kotlaba zemeszvaigzne (Geastrum kotlabae).

Turpretī raupjā zemeszvaigzne (Geastrum campestre), lai arī 1996.g. tika
iekļauta Sarkanajā grāmatā, Latvijā, visticamāk, nekad nav bijusi atrasta.

Vietnes sadaļas	^www.senes.lv	"Citādās" sēnes
Zemeszvaigznes