Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

"Citādās" sēnes

Koksnainas uz koksnes
 

Pēc konsistences koksnaini cietas (bet ne piepes!) un tāpēc īpaši ilgmūžīgas sēnes, kuras aug uz atmirušas koksnes (vēl stāvošas vai jau kritušas). Tās visas ir piederīgas ksilāriju dzimtai. Šeit atainotas dažas plašāk pazīstamās sugas, kā arī dažas mazpazīstamas, to vidū kāda nesen konstatēta.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv.


Ksilārijas un daldīnija


Briežu ksilārija
Xylaria hypoxylon

Reizēm sazarota brieža ragu formā vai tml.,
citkārt - ne. Bieži sastopama, reti ievērota. 


Daudzveidīgā ksilārija
Xylaria polymorpha

Vālesveidīga, ar divām attīstības stadijām.
Skaitās ļoti reti sastopama, aizsargājama.


Lodveida daldīnija
Daldinia concentrica

Apm. lodveidīga, ar gadu apļiem griezumā.
Reti sastopama

 Latvijā konstatēta vēl divas ksilāriju sugas: 
 Xylaria filiformis [latv.nosauk.nav], ļoti reta;
 Xylaria longipes (garkāta ksilārija), ļoti reta.

Koksnenes


Koksnene (vēl bez latv. epiteta)
Hypoxylon fuscum

Ļoti bieži sastopama, parasti neievērota.


Koksnene (vēl bez latv. epiteta)
Hypoxylon multiforme

Pabieži(?) sastopama, parasti neievērota.


Koksnene (vēl bez latv. epiteta)
Hypoxylon vogesiacum

Pabieži(?) sastopama, parasti neievērota.

 Latvijā konstatēta vēl viena koksneņu suga: 
 Hypoxylon fragiforme (zemeņu[?] koksnene).

Biscogniauxia ģints


Suga pagaidām bez latv. nosauk.
Biscogniauxia repanda

Pamanīta 21.gs., iesp., pabieži sastopama.


Suga joprojām bez latv. nosauk.
Biscogniauxia granmoi

Maza diskveidīga (no ½ līdz dažiem cm) sēne ar ļoti cietu konsistenci (ogļveidīga), kura aug uz atmirušas ievu koksnes.

Ļoti reta visā Eirāzijā: ir konstatēta tikai 5 valstīs, t.sk. Latvijā. Pirmo reizi Latvijā pamanījis A. Ķirulis 1933. gadā Lielvārdē (taču maldīgi uzskatot par B. bulliardi =  = B. nummularia). Sekojošajos 5 gados nedaudzās vietās Siguldā un apkārtnē to konstatējis arī J. Smarods. Turpmākajos 76 gados novērojumu nav. Kopš 2015.g. šāda veida sēnes ir pamanītas vairākviet valstī, tomēr ne par vienu novērojumu nav pilnīgas pārliecības, ka ir tieši šī suga.

Mūsu 2015.g. uzņemtos foto sk. apakšā.

 Par citām Latvijā iespējami konstatētam šīs ģints sugām nav īstas skaidrības.

Immotthia ģints


Suga pagaidām bez latv. nosauk.
Immotthia atrograna

 Varbūtējs sugas atradums Latvijā 

Ļoti sīka (⅛ –¼ mm), aug uz koksnenēm,
provizoriski konstatēta 21.gs., pabieža(?).

 Citas šīs ģints sugas Latvijā nav konstatētas.

 Latvijā ir konstatētas arī dažas citām ģintīm piederīgas koksnainu sēņu sugas.

 Taču pašlaik Latvijā ar tādu koksnainu sēņu sistemātisku apzināšanu un izpēti 
 neviens nenodarbojas. Tomēr ir gana skaidrs, ka šādu sugu ir vēl ne mazums.


Vēl no mūsu fotoarhīva

 Ksilāriju dzimtas sēne Hypoxylon multiforme (vairākkārtīgā palielinājumā) uz kritalas nogriežņa gala Gaujas senlejas nogāzē zem Siguldas (2015.g.).

Sēnes Hypoxylon multiforme (lielākās) un Immotthia atrograna (ļoti sīkās), atainotas vairākkārtīgā palielinājumā, uz kritalas Siguldā (2016.g.).

 

Ksilāriju dzimtas, taču tā arī līdz galam nenoskaidrotas sugas sēne (palielinājumā) uz kritalas sānu virsmas virs Kraukļu gravas kreisā krasta (2015.g.)
(Varbūtīgākās sugas: Biscogniauxia granmoi vai Biscogniauxia nummularia.)

Tās pašas nenoskaidrotās sugas sēne un tajā pašā atradnē, kas augstāk
(tikai apmēram divreiz vairāk palielināta).

Sēnei Hypoxylon vogesiacum, kurai gals redzams labajā malā,
virsū uzaugusi cita gandrīz melna koksnainas konsistences sēne,
kuras sugu neesam noskaidrojuši (varbūt Entoleuca mammata).

"Citādās" sēnes

 

Bekas

 

Lapiņsēnes

 

Piepes