 |
 |
 |
||
|
Koraļļu dižadatene (zarainā dižadatene*) Hericium coralloides |
||||
|
|
|
||
|
Koraļļu dižadatene (zarainā dižadatene*) Hericium coralloides |
||||
|
Koraļļu dižadatene ir liela (augļķermeņa caurmērs līdz dažiem decimetriem) kokveidā sazarota adateņsēne baltā,
iedzeltenā vai retāk - iesārtā krāsā. Adatiņas ir nokarenas, vairāk vai mazāk taisnas un līdz 1,5 cm garas.
Aug vasaras otrajā pusē un rudenī uz lapkoku kritalām un nedzīviem stumbriem,
bieži vien - vairāku (dažkārt pat >10) augļķermeņu lielās grupās.
Skaitījusies visai reti sastopama, tāpēc ierakstīta Sarkanajā grāmatā (3. kateg.)
un Aizsargājamo sugu sarakstā, taču mūsu gadsimtā tiek novērota arvien biežāk un biežāk.
Ēdama, tomēr minētā statusa dēļ nevajadzētu ievākt ēšanai. |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Haralds Loudons 1894. gadā Lizdenē. Līdz 20. gs. beigām uzietas vēl nedaudzas citas atradnes, g/k valsts rietumu un vidusdaļā (t.sk. vairākviet Moricsalas un Slīteres rezervātā). Taču kopš 21. gs. sākuma tiek arvien vairāk un vairāk pamanīta arī pārējā valsts teritorijā, it īpaši - Gaujas nacionālajā parkā (t.sk. ar mūsu spēkiem vien nelielā GNP dienvidrietumu daļā no 2011. līdz 2021. gadam - 10 jaunas atradnes). Tādējādi aizsargājamo sugu vidū izrādījusies pat salīdzinoši bieži sastopama. |
♦ ♦ ♦ Latvijas Mikologu biedrības Gada sēne 2010 ♦ ♦ ♦
| Dažādu augļķermeņu fotogrāfijas | Kopbilde −► atsevišķi −► tuvplānā |
  |
 |
 |
Koraļļu dižadatene izceļas ar ļoti smalko koraļļveidigo zarojumu un tīri balto (iedzelteno, iesārto) krāsu. Zarojuma morfoloģija var būt diezgan dažāda!
  |
Dižākie zarainās dižadatenes augļķermeņi var sasniegt gandrīz futbolbumbas izmērus! Turklāt reizēm vairāki augļķermeņi saplūst vienā lielā saaugumā.
|
|
Koraļļu dižadatene visbiežāk aug uz vecām, mizu jau zaudējušām lapkoku kritalām,
retāk - uz nedzīviem, tomēr vēl aizvien stāvošiem stumbriem.
Tipiski uz vienas kritalas izaug vairāki dažāda lieluma augļķermeņi.
(Vēl daudz iespaidīgāku grupu citgad uz tās pašas kritalas sk. otrajā lappusē).
 |
Tomēr ne vienā vien atradnē no gada gadā izaug tikai viens vai nedaudzi sīki augļķermeņi (arī šeit - uz kritalas, kura pārkritusi pāri nelielai tērcei).
Šīs lappuses foto ir no četrām atradnēm Gaujas nacionālā parka dienvidrietumu daļā
(Velnalas apkārtnē, nogāzē zem Satezeles pilskalna, Vējupītes gravas atzarojumā un
pie Nurmižiem). Par foto no Nurmižu apkārtnes pateicamies Maijai Sidorenko!
Tā pēcapstrāde ir veikta senes.lv.
| Dažādu augļķermeņu fotogrāfijas | Kopbilde −► atsevišķi −► tuvplānā |
|
|
