 |
 |
 |
||
| Cietas konsistences pūpēžsēnes | ||||
|
|
|
||
| Cietas konsistences pūpēžsēnes | ||||
|
Šajā lappusē šobrīd ir atainotas dažas pūpēžsēnes ar salīdzinoši cietu konsistenci, kuras piederīgas divām ģintīm - cietpūpēžiem (Scleroderma) un jumjpūpēžiem (Rhizopogon). Pirmās ir indīgas (ne nāvējoši), otrās - ēdamas. Gan vienā, gan otrā ģintī daža suga ir bieži, bet cita reti sastopama. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
 
|
|
|
Parastais cietpūpēdis Scleroderma citrinum Brūni dzeltens ar sīkām tumšākām kārpiņām / zvīņām. Lielākais un visbiežāk sastopamais cietpūpēdis Latvijā. |
Brūnais cietpūpēdis Scleroderma bovista Dzeltenīgi rūsgans vai pelēkbrūns (apakšā dzeltenāks) ar smalku sārtu plaisājumu (briedumā). Nav liels. Rets. |
Latvijā ir konstatētas vēl divas cietpūpēžu sugas:
plānapvalka cietpūpēdis (Scleroderma areolatum),
kārpainais cietpūpēdis (Scleroderma verrucosum).
|
Copyright Agris Slišāns |
|
Iedzeltenais jumjupūpēdis Rhizopogon obtextus Briedumā dzeltens / gaiši olīvbrūns ar brūnu sēņotnes tīklojumu. Augļķermeņa lielākā daļa ir slēpta augsnē. |
Iesārtais jumjupūpēdis Rhizopogon roseolus Blāvi sārts, pieskārumu vietās tumšāks. Bez sēņotnes tīklojuma uz virsas. Lielākā daļa slēpta augsnē. Rets. |
Citas jumjupūpēžu sugas Latvijā nav konstatētas.
Vēl no mūsu fotoarhīva
   |
Liels iedzeltenais jumjupūpēdis (attēlā vēl vairāk palielināts) smilšainā priežu mežā starp Vangažiem un Inčukalnu, tieši meža ceļa malā (2018.g.).
|
|
