Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Ledusmatu sēne
Exidiopsis effusa
 

Ledusmati veidojas uz koksnes, kurā iemitinājusies šī sēne, īpašos meteoroloģiskos apstākļos: kad gaiss ir stipri mitrs, bet temperatūra ir mazliet zem nulles un vairākas stundas paliek tikpat kā nemainīga. Domājams, ka šīs sēnes izdalītie ķīmiskie savienojumi, darbodamies kā kristalizēšanās inhibitori, kavē sasalstošajam mitrumam pārklāt koksni ar vienlaidu ledus kārtiņu; tās vietā veidojas ledus pavedieni ar diametru ~0,01 milimetrs. Tā kā vajadzīgie apstākļi iestājas ne tik bieži, tuklāt mēdz ātri pāriet, bet baltie pavedienu sakopojumi ir grūti pamānami uz sarmas fona, kura arī var veidoties šādos apstākļos, ledusmati tiek novēroti salīdzinoši reti, pat ja attiecīgajā apvidū sēnes pārņemtās koksnes it kā būtu gana daudz.

 

Hipotēzi, ka ledusmatus izraisa koksnē mītoša sēne, jau 1918. gadā izvirzīja ģeofiziķis Alfreds Vegeners (plātņu tektonikas teorijas pamatlicējs!). Taču tikai 2015. gadā fiziķis Kristians Meclers, ķīmiķe Diana Hofmane un bioloģe Gizela Proisa kopīgiem spēkiem pārliecinoši konstatēja, ka šādu veidojumu izraisītāja ir koksnes sēne Exidiopsis effusa, kā arī izskaidroja procesa fizikālo pusi. Tomēr virkne procesa detaļu aizvien ir neskaidras. Latvijā ledusmati, domājams, ir novēroti jau sen (fotogrāfiski apliecinājumi gan, šķiet, ir tikai no mūsu gadsimta), taču tos nesaistīja ar sēnēm.

Ledusmati Gaujas senlejā (labajā krastā) 2011. gada 28. decembra krēslas stundā (rīta vai vakara, nav droši fiksēts!) gandrīz dabīgā lielumā.

Tie paši ledusmati Gaujas senlejā 2011. gada 28. decembrī, kuri redzami augšējā attēla labajā pusē, tikai apmēram divreiz lielākā palielinājumā.

Ledusmati Gaujas senlejā (kreisajā krastā) 2015. gada 28. decembrī. Saules stariem nav izdevies tos izkausēt pat vēl pēcpusdienā (apm. 14:45).

Ledusmati Gaujas senlejā (kreisajā krastā) 2015. gada 28. decembrī (uz cita sprunguļa) vairākkārtīgā palielinājumā.

Citādās