Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Ledusmatu sēne
Exidiopsis effusa
 

Ledusmati veidojas uz atmirušas koksnes, kurā iemitinājusies šī sēne, īpašos meteoapstākļos: kad temperatūra ir mazliet zem nulles un vairākas stundas paliek tikpat kā nemainīga. Domājams, ka sēnes izdalītie ķīmiskie savienojumi, darbodamies kā kristalizēšanās inhibitori, kavē no koksnes porām izspiestajam mitrumam saplūst vienlaidus ledus kārtiņā, un tās vietā no koksnes stāvus "aug" ledus pavedieni ar diametru ~0,01 milimetrs. Tā kā vajadzīgie apstākļi iestājas ne tik bieži, ledusmati ir novērojami salīdzinoši reti, pat ja sēnes pārņemtās koksnes apvidū ir diezgan daudz.

 

Hipotēzi, ka ledusmatus izraisa koksnē mītoša sēne, jau 1918. gadā izvirzīja ģeofiziķis Alfreds Vegeners (plātņu tektonikas teorijas pamatlicējs!). Taču tikai 2015. gadā fiziķis Kristians Meclers, ķīmiķe Diana Hofmane un bioloģe Gizela Proisa kopīgiem spēkiem pārliecinoši konstatēja, ka šādu veidojumu izraisītāja ir koksnes sēne Exidiopsis effusa, kā arī principā izskaidroja procesa fizikālo pusi; tomēr virkne detaļu aizvien ir neskaidras.

 

Tā kā atbilstošos laikapstākļos ledusmati ir Latvijā novēroti diezgan daudz kur, turklāt vēl grupās, jādomā, ka to sēne ir šeit ieviesusies jau sen, tikai tiem nav tikusi pievērsta uzmanība. Pirmais mums zināmais dokumentālais apliecinājums ir mūsu fotouzņēmumi Gaujas senlejā zem Krimuldas 2011. gada 28. decembrī (tomēr līdz 2015. gada rudenim netika mūsu vietnē publicēti, jo ledusmatu saistība ar sēnēm bija vēl tikai spekulatīva). Pašlaik dažu kilometru rādiusā ap šo atradni ir zināmas vēl vairākas citas, gan mūsu pašu, gan arī citu novērotāju uzietas. Tikmēr Tīmeklī (vietnē dabasdati.lv, sociālajos tīklos, ziņu portālos) kopš 2015./2016. gadu mijas atrodamas fotoliecības par ledusmatiem dažādās citās Latvijas vietās.

Ledusmati Gaujas senlejā (labajā krastā) 2011. gada 28. decembra krēslas stundā (rīta vai vakara, nav droši fiksēts!) gandrīz dabīgā lielumā.

Tie paši ledusmati Gaujas senlejā 2011. gada 28. decembrī, kuri redzami augšējā attēla labajā pusē, tikai apmēram divreiz lielākā palielinājumā.

Ledusmati Gaujas senlejā (kreisajā krastā) 2015. gada 28. decembrī. Saules stariem nav izdevies tos izkausēt pat vēl pēcpusdienā (apm. 14:45).

Ledusmati Gaujas senlejā (kreisajā krastā) 2015. gada 28. decembrī (uz cita sprunguļa) vairākkārtīgā palielinājumā.

Ledusmati virs Gaujas senlejas kreisā krasta augšpus Siguldas 2017. gada 31. decembra pēcpusdienā.

Citādās