Latvijas sēnes: lielākoties vai pilnīgi pazemē

Tās ir dažādas (ne radniecīgas) bumbuļveida sēnes, kuras vai nu aug pilnīgi pazemē, vai arī, augļķermenim attīstītoties, mazliet izspraucas virszemē. Sastopamības biežums ir ļoti dažāds un sakarā ar atrašanos pazemē - grūti izvērtējams. Vienas ir ēdamas (daža skaitās vērtīga), citas ir neēdamas.

Bumbuļ- vai bumbierveidīga sēne ar caurmēru 2-6 cm, kuras augļķermenis atrodas lielākoties augsnē,
tomēr augšdaļa mēdz izspraukties virszemē. Augļķermeni apvij biezs brūnu hifu tīkls. Bieži sastopams.

Bumbuļveidīga sēne ar caurmēru nedaudzi centimetri, kuras augļķermenis atrodas lielākoties augsnē,
tomēr augšdaļa mēdz izspraukties virszemē. Šai sugai augļķermeni neapvij hifu tīkls. Reti sastopams.

Bumbuļveidīga, diezgan neregulāras formas sēne ar tipisko caurmēru 4-10 cm (paretam līdz ~15 cm),
kura aug pazemē līdz 10 cm dziļumā, taču vecumā nereti izspraucas pa daļai virszemē. Kopumā reta.

Citas cūktrifeļu sugas Latvijā nav konstatētas.
Par īsto trifeļu ģints (Tuber) sugām sk. zemāk.

Neliela (caurmērs parasti 2-4 cm) ieapaļa sēne, kura aug meža nedzīvās zemsedzes un minerālzemes
robežslānī. Bieža, taču šāda novietojuma dēļ grūti atrodama (vislabāk - pavasarī mežacūku rakumos).

Latvijā ir konstatētas vēl divas briežtrifeļu sugas:
raibā briežtrifele (Elaphomyces muricatus), kā arī
graudainā briežtrifele (Elaphomyces granulatus),
tomēr pēdējo mūsdienās daži nenodala no skarbās.

Trifeles ir bumbuļveidīgas askusēnes, kurām augļķermenis it visā mūža garumā pilnībā atrodas pazemē. Šo sēņu raksturīgās pazīmes ir stingra konsistence, marmorveida raksts griezumā un īpatnējs aromāts. Ģintī ir desmitiem sugu, no kurām dažas tiek uzskatītas par delikatesēm un tāpēc ir nenormāli dārgas. Trifeļu meklēšanai pēc specifiskās smaržas izmanto cūkas un īpaši apmācītus suņus; tādi ir arī Latvijā. Vairākās valstīs trifeles tiek plaši kultivētas. Šādi mēģinājumi kopš XXI gs. sākuma norit arī Latvijā, un 2021.g. augustā gūts pirmais, lai arī simboliskais rezultāts - 90 g smaga vasaras trifele (Tuber aestivum). Tā atrasta vienā no Latvijas vecākajiem trifeļu dārziem (iestādīts 2008.g.) ar apmācīta suņa palīdzību. Tikmēr savvaļā konstatētas 3 sugas: sīkā (Tuber puberulum), rutku (Tuber rapaeodorum), rudā (Tuber rufum), kuras neviena neskaitās ar būtisku gastronomisko vērtību, kā arī radniecīgā baltā cūktrifele (augstāk).

Vasaras trifele (Tuber aestivum), kas atrasta 2021. gadā speciāli šim mērķim izveidotā koku stādījumā.
Stādījuma atrašanās vieta un tā īpašnieka vārds netiek publiskoti. Uzgāja Diāna Meiere ar suni Hafrenu.

Tifeles, kas uzietas 2012. gadā kādā Cēsu novada piemājas dārzā. Piederību ģintij noteikusi Diāna Meiere.
Konkrēto sugu nav izdevies noteikt, tomēr izsecināts, ka tā nav neviena no kulinārijā populārajām sugām.

Latvijā konstatētas vēl citas pazemes sēņu sugas, visas reti vai ļoti reti sastopamas. Piemēram, šīs divas:

Raibais zemespūpēdis Melanogaster broomeanus		Tilāna zemesriekstene Hydnotria tulasnei


Atainota Mikologu biedrības vietnē		Atainota Mikologu biedrības vietnē

Plašs (taču ne gluži visaptverošs) Latvijā sastopamo pazemes sēņu apskats ir vietnē dabasdati.lv, konkrēti, šeit.
Tajā iekļauti jumjupūpēži (Rhizopogon), zemespūpēži (Melanogaster), plēvpūpēži (Hymenogaster), zemesriekstene
(Hydnotrya), zemesčiekurs (Pachyphlodes), briežtrifeles (Elaphomyces), cūktrifele (Choiromyces), trifeles (Tuber).

Bez augstāk minētajām Latvijā sastopamas arī platsporu balzāmija (Balsamia platyspora) un pūkainā geneja (Genea hispidula).

Vietnes sadaļas				"Citādās" sēnes
Lielākoties vai pilnīgi pazemē