 |
 |
 |
||
| Austrijas agrene | ||||
|
|
|
||
| Austrijas agrene | ||||
| ◄ | Sarcoscypha austriaca | ► | ||
|
Neliela (nedaudzi centimetri), toties izcili koša kausveidīga askusēne, kura sastopama lielā skaitā jau ļoti agrā pavasarī, taču patiesībā aug arī ļoti vēlā rudenī un pat ziemas atkušņos, tikai daudz mazākā skaitā un tad visbiežāk paliek neievērota. Kausiņa iekšpuse ir asinssarkana, dažreiz purpurvioleti ietonēta; līdzās šādiem tipiskiem paretam uzrodas kāds oranždzeltens. Ārpuse ir balta, baltgana vai gaišā okerkrāsā. Kātiņš ir ļoti strups vai nav vispār. Aug uz trūdošas lapkoku koksnes (reizēm pat uz pavisam sīka sprungulīša), pārsvarā uz augsnē slēptas. Ēdama pat jēla, taču ir bezgaršīga, tā ka reāli ir izmantojama tikai kā ēdiena dekorējums, arī "klusās dabas" tipa kompozīcijās vai tamlīdzīgi. |
|
Agrāk šo sēni pie mums dēvēja par košo agreni (Sarcoscypha coccinea), taču vēlāk izrādījās, ka Latvijā augošā suga patiesībā ir vizuāli ļoti līdzīgā Austrijas agrene. Abu sugu vienīgā atšķirība, kuru var saskatīt bez spēcīga mikroskopa, ir sīkajos matiņos, kuri "aug" uz kausiņa ārējās virsmas: Austrijas agrenei tie ir saskrullēti kā korķuviļķis, košajai - taisni (taču arī tie ir tik sīki, ka nav redzami ar neapbruņotu aci). |
|
Pēc mūsu novērojumiem, tās agrenes, kuras ir parādījušās jau vēlā rudenī vai ziemas sākumā, labi pārdzīvo arī ilgstošu atrašanos zem sniega (vismaz ne pārāk aukstās ziemās), tomēr pēc tā nokušanas vairs neaug lielākas un samērā drīz izkalst. Tādējādi pavasarī novērojamās agrenes jau ir citas, nevis pārziemojušās. |
|
2020. gadā, kad meteoroloģiskā ziema faktiski neiestājās, ziņas par agrenēm no dažādām Latvijas vietām gandrīz nemitīgi nāca jau no iepriekšējā gada beigām. |
  |
 |
 |
|
 |
Agrenes ir pirmās bieži sastopamās un vizuāli uzkrītošās sēnes, ko pamanām agrā pavasarī. Aug uz trūdošas lapkoku koksnes, bieži - uz zemē slēptas.
 |
|
 |
| Kausiņa iekšpuse parasti ir asinssarkana, bet ārpuse - balta, baltgana vai okerkrāsā (sk. arī augšā). | Kātiņš ir vai nu ļoti strups, vai arī nav vispār. | |
  |
|
 |
|
Paretam atgadās arī oranždzelteni Austrijas agrenes eksemplāri. Pateicamies Evitai Veinbergai par šo īpašā retuma fotogrāfiju! |
Lieldienu dekorācija: agrenes, ar dabiskām krāsvielām nokrāsotas olas, kērpji. Krāsojums un kompozīcija: Zanda Mūkina, ar senes.lv saistītās vietnes fungi.lv dibinātāja. |
|
Kā Austrijas agrenes (ne)aug ziemas mēnešos
(No 2015./2016. gada ziemas fotohronikas)
 |
|
 |
|
Austrijas agreņu trio 2015.g. 24. decembrī un 2016.g. 31. janvārī uz pamatīgi satrupējuša kritalas gabala Gaujas nacionālajā parkā. Vairāk nekā mēneša laikā, atrodoties lielākoties zem sniega, tās nemaz nebija paaugušās lielākas. Līdzko martā nokusa atkārtoti uzsnigušais sniegs, pavasara saule tās ātri vien sažāvēja (lejā). |
|
 |
|
Tas pats Austrijas agreņu trio, 2016.g. 17. martā jau sažuvis.
Vēl attēlus un skaidrojumus sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs:
 |
 |
 |
|
Daudzskaitlīgās un ciešās grupās |
Īpaši lielas (un ļoti mazas) |
Ar ūdeni visapkārt un iekšā |
Klikšķiniet uz sīkattēliem! Arī uz šīm saitēm: šeit - dažādās vidēs, šeit - īpaši daudzskaitlīgos baros.
| ◄ | ► |
|
|
