 |
 |
 |
||
| Brūnzobes un baltzobes | ||||
|
|
|
||
| Brūnzobes un baltzobes | ||||
   |
|
Brūnzobes un baltzobes ir nelielas līdz vidēja lieluma sēnes (atsevišķa augļķermeņa diametrs - no pāris centimetriem līdz apm. decimetram) ar ādainu vai koksnainu konsistenci un aptuveni piltuvveida formu, kurām augļķermeņa apakšpusi klāj dažus milimetrus garas adatiņas, sākumā bālganas, taču ar laiku tumsnējošas, turklāt brūnzobēm/baltzobēm atšķirīgi (sk. titulattēlu). Cepurītes virsa sākumā ir samtaina, vēlāk matēta; atkarībā no sugas un augļķermeņa vecuma, tās krāsa var būt no baltas līdz gandrīz melnai ar dažādiem toņiem (pārsvarā siltiem) pa starpam. Dažām sugām uz cepurītes (parasti - virsas) mēdz veidoties vizuāli uzkrītoši pilieniņi sarkanā vai citā izteiksmīgā krāsā (sk. titulattēla iegriezumu). Aug vasaras otrajā pusē un rudenī, pārsvarā skujkoku mežos ar nabadzīgu augsni, ieskaudamas augļķermenī (īpaši kātiņā) zemsedzes sastāvdaļas un sīkās nobiras, kā arī bieži vien saplūstot kopā cita ar citu. Gandrīz visas, izņemot vienu baltzobju sugu, ir pareti līdz ļoti reti sastopamas. Neēdamas gan sīkstās konsistences, gan nepatīkamās garšas dēļ; dažas ir pat ļoti rūgtas. Vairākas sugas, kuras satur piemērotus pigmentus, var (un mēdz) izmantot dzijas krāsošanai. |
|
|
|
Piezīme. Brūnzobēm un baltzobēm augļķermeņu formas un krāsojuma ievērojamā atkarība no konkrētajiem augšanas apstākļiem (t.sk. laikapstākļiem) un bieži notiekošā augļķermenu saplūšana sarežģītos saaugumos stipri apgrūtina sugas noteikšanu. Parasti to ir vieglāk izdarīt jauniem eksemplāriem. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
|
Brūnzobēm sporu masas krāsa ir brūna, tādēļ cepurītes apakšpusē esošās adatiņas, kuras sākumā bijušas bālganas, bet pēc tam lēni tumsnējušas, sporu izbiršanas gaitā iekrāsojas arvien brūnākas. |
 
|
 
|
|
|
Rūsganā brūnzobe Hydnellum ferrugineum Balta, vēlāk sārta, sarkanbrūna cepurīte; brūna 'sakne' |
Peka brūnzobe Hydnellum peckii Balta, vēlāk sārta, sarkanbrūna cepurīte; brūna 'sakne' |
Zilganā brūnzobe Hydnellum careuleum Zilgana vai pat koši zila cepurītes mala; oranža 'sakne' |
 |
|
|
|
|
Oranžā brūnzobe Hydnellum aurantiacum Cepurīte oranžos toņos, ar blāvu malu; oranža 'sakne' |
Kopaugošā brūnzobe Hydnellum concrescens Brūna daudzdaivu cepurīte ar blāvu malu; brūna 'sakne' |
Grubuļainā brūnzobe Hydnellum scrobiculatum Brūna cepurīte ar grubuļainu vidusdaļu; brūna 'sakne' |
Latvijā ir konstatēta vēl viena brūnzobju suga:
smaržīgā brūnzobe
(Hydnellum suaveolens), arī reta;
tās raksturīgākā pazīme - anīsa vai piparmētru smarža.
|
Baltzobēm sporu masas krāsa ir balta, tādēļ cepurītes apakšpusē esošās adatiņas arī sporu izbiršanas gaitā neiekrāsojas košākā tonī, vien novecodamas pašas par sevi kļūst tumšākas. |
|
|
|
|
Tūbainā baltzobe Phellodon tomentosus |
Kopaugošā baltzobe Phellodon confluens |
Melnā baltzobe Phellodon niger |
|
Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, uz šo ģinti (Phellodon) mūsdienās pārcelta arī viena bankeru ģints suga, tomēr latviski to vēl aizvien dēvē tās vecajā vārdā. |
|
|
Sarkstošā bankera Bankera fuligineoalba / Phellodon fuligineoalbus |
Latvijā ir konstatēta vēl viena baltzobju suga:
melnbaltā baltzobe (Phellodon melaleucus).
Vēl no mūsu fotoarhīva
 |
Liela oranžā brūnzobe, kas izveidojusies, saplūstot daudziem pašā sākumā atsevišķiem augļķermeņiem (Siguldas novadā starp Lorupi un Stīveriem).
 |
Rūsganā brūnzobe ar raksturīgajiem sarkana šķidruma pilieniņiem uz cepurītes samtainās virsas, skatīta tuvplānā (Amatas novadā pie Melturiem).
  |
Rūsganā vai Peka brūnzobe
ar īpaši krāšņiem sarkana škidruma pilieniņiem uz cepurītes
(Inčukalna novadā pie Silciema; kura no divām iespējamajām sugām, atradēja nenoteica).
 |
Zilganā brūnzobe,
ar visu "sakni" izcelta no zemsedzes (netālu no Vangažu stac.).
Šeit "sakni" stipri maskē tai pieķērušās zemsedzes daļiņas, tāpēc tās košo oranžumu
saskatīt ir samērā grūti; vislabāk tas redzams zem ilustrācijas ūdenszīmes pirmā "e".
|
|