Vietnes sadaļas

Citādās 
Violetā cūkause*
Gomphus clavatus
 

Pēc ārējā (taču ne iekšējā!) apveida kopumā kausveidīga (dažkārt piltuvveidīga, ausveidīga), lielākoties 4-12 cm augsta sēne ar bālgani violetu (retāk bālgani asinssarkanu) sānvirsmu, ko klāj vertikāls dzīslojums, un tādas pašas krāsas vai, īpaši vecumā, gaiši pelēkzaļganu augšējo virsmu. Uz vienas pamatnes parasti izveidojas, tai sazarojoties, vairākas "cepurītes". Aug vasarā un rudenī mitros skujkoku mežos. Ļoti reti sastopama, iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā, tomēr dažā atradnē reizēm izaug pat lielā barā. Ēdama, taču minētā statusa dēļ vākt ēšanai nevajadzētu.
 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1937. gadā Siguldas novada Allažu pagastā pie Plānupes. Vēlāk uzieta arī citviet. Pastāvīgi novērotā atradnē Inčukalna novada ziemeļaustrumu stūrī niecīgā platībā ir vienā sezonā nereti atrodamas vairāk nekā simts cepurītes, bet 2016. gadā tur bija vienlaikus saskaitāmi pat daudzi simti cepurīšu!

Violetā cūkause aug ciešās grupās, turklāt uz vienas pamatnes parasti izveidojas, tai sazarojoties, vairākas "cepurītes".

Violetā cūkause pēc vispārējā apveida mazliet atgādina parasto gaileni, tāpēc ilgi tika uzskatīta par tai radniecīgu sēni.

Neliela ārēja līdzība ar gaileni violetajai cūkausei ir arī skatā no augšas. Tomēr patiesībā sugas pieder dažādām dzimtām.

Šeit un augstāk atainotās sēnes visas ir no vienas atradnes. Citviet var būt arī košāk violetas vai bālgani asinssarkanas.

Lai gan kopumā violetā cūkause patiešām ir ļoti reta, dažviet un dažkārt tā izaug milzīgos baros. Šeit redzama
vien neliela daļa no tiem simtiem cepurīšu, kuras bija izveidojušas divus blīvus, raganu apļiem līdzīgus puslokus.

Dažā atradnē violetās cūkauses ir nevis bālgani violetas,
bet gan pavisam bālgani asinssarkanas (mūsuprāt - reti).

Šīs lappuses foto gandrīz visi (izņemot apakšējo) ir no atradnes
Gaujas nacionālajā parkā (Inčukalna novada ziemeļaustrumos).
Bet par foto no atradnes Kurzemē pateicamies Artai Pētersonei!

* Ilgus gadus šīs sugas nosaukums tika lietots vīriešu dzimtē - "violetais cūkausis". Taču 21. gadsimta sākumā Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele ierosināja turmāk ģinti
  dēvēt sieviešu dzimtē - "cūkause", lai atšķirtos no augu ģints "cūkausis". Ierosinājums pakāpeniski ir guvis atbalstu Latvijas mikologu kopienā, tā ka tam sekojam arī mēs.

Citādās