Melnbaltais rumpucis |
◄ | Helvella leucomelaena (syn. Dissingia leucomelaena) | ► |
Maza kausveidīga (sākumā - apmēram lodveidīga ar nelielu atveri virsotnē) askusēne. Diametrs reizēm līdz 3 cm, tipiski tomēr mazāk. Sākumā ir viscaur gandrīz balta; vēlāk augšdaļa pakāpeniski melnē; apakšdaļa, kura izskatās pēc strupa dobumaina kātiņa, saglabājas gandrīz balta. Aug pavasara vidū un beigās pārsvarā sausos smilšainos priežu mežos sablīvētā augsnē. Latvijā manīta jau daudzviet, tomēr visvairāk - vienā mazā teritorijā, kur aug virknē atradņu prāvos baros. Par ēdamību drošu ziņu nav; drīzāk neēdama vai indīga; mazo izmēru dēļ jautājums nav aktuāls. |
Pirmo reizi Latvijā konstatējušas Inita Dāniele un Diāna Meiere 2020. gada 29. aprīlī pie Garkalnes.
Aiznākamajā dienā Edgars Mūkins netālu uzgājis divas citas atradnes, vēlāk Diāna Meiere - vēl pāris.
Visas atrodas ļoti nelielā teritorijā - ar caurmēru mazāku nekā 1 kilometrs.
Tajās pašās atradnēs suga atkal novērota 2021. gada pavasarī. |
Melnbaltais rumpucis aug pavasarī sausos smilšainos priežu mežos sablīvētā augsnē. (Šeit: greizs, gandrīz sāniski izaudzis eksemplārs palielinājumā.)
Kamēr jauns, melnbaltais rumpucis ir |
Ar laiku melnbaltā rumpuča augļķermenis arvien vairāk atveras, pieņemdams diezgan dziļa kausiņa formu.
Melnbaltā rumpuča augļķermenis uz leju sašaurinās, veidojot kaut ko līdzīgu strupam dobumainam kātiņam.
Melnbaltais rumpucis mēdz aug baros - nereti pat vairāki desmiti augļķermeņu vienuviet (šeit: maza daļa no bara, kuru nevarēja visu ietvert kadrā).
Šīs lappuses foto visi ir no mūsu uzietas atradnes Pierīgā, cieši blakus bij. padomju militārajam objektam Garkalnes tuvumā.
◄ | ► |