Latvijas sēnes: zemestauki, mutīnes, tausteklenes

Zemestauki sākotnēji ir olveidīgi; tad no "zemesolas" visai ātri (pāris stundās) izaug garš "kāts", kuram galotni klāj lipīga un smirdīga masa (gleba). Smirdoņa pievielina mušas un līķvaboles, kuras, aplipušas ar glebu, izplata tajā esošās sporas. Latvijā ir droši konstatētas divas zemestauku sugas. Vismaz biežāk sastopamajai sugai "olas" ir ēdamas (jēlas - salātos); tām arī piemīt dažas ārstnieciskas īpašības (kuras gan nereti tiek pārspīlētas).
Mutīnes atšķiras no zemestaukiem būtībā tikai ar niansēm (vizuāli - ar mazākiem izmēriem un košāku krāsojumu). Latvijā konstatētas divas mutīņu sugas. Viena šeit ieviesusies 20. gadsimta vidū, otra varbūtīgi konstatēta 1997. gadā, bet pārliecinoši - 2021. gadā. "Olas", domājams, ir ēdamas.
Tausteklenes* pēc to vispārējās uzbūves, attīstības etapiem un sporu izplatīšanas veida ir analoģiskas zemestaukiem, taču viena vienkārša "kāta" vietā tām ir vai nu vairāki atsevišķi "taustekļi", vai arī ieapaļš telpisks režģis no savā starpā sarežģīti savienotiem taustekļveida posmiem. Latvijā ir droši konstatēta tikai viena šīs ģints suga (2019. gadā), bet kādai citai ir zināms viens vienīgs varbūtēji ticams novērojums (18. gadsimta beigās!).

* Agrākais ģints nosaukums "tīklenes" ir pēc senes.lv ierosinājuma nomainīts uz "tausteklenes", lai labāk atbilstu vienīgās mūsdienu Latvijā sastopamās sugas izskatam.

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!

Parastie zemestauki
Phallus impudicus
"Ola" ir balta, kāts un tā galotne (kad bez glebas) - arī. Latvijā visbiežāk (tomēr pareti) atrodamie zemestauki.

Hadriāna zemestauki
Phallus hadriani
"Ola" ir rozā, kāts un tā galotne (ja bez glebas) - balti. Aizsargājama suga. Mūsdienās tiek uzieta jau biežāk.

Parastie zemestauki ar mušu un līķvaboļu (divas redzamas augšā pa labi) jau gandrīz pilnībā noēstu glebu.
Šie specifiskās smakas pievilinātie kukaiņi tad arī parnēsā uz citām vietām glebā esošās zemestauku sporas.

Parasto zemestauku eks.ar plīvuru ap "kāta" augšdaļu.
Šādi savdabīgi, ļoti reti sastopami eks. ir Latvijā savulaik
noturēti par divkāršo plīvureni (Dictyophora duplicata),
un tā pat tikusi ierakstīta Sarkanajā grāmatā (4. kateg.).

Ravenela mutīne
Mutinus ravenelii
"Ola" ir balta, kāts - rozā, bet tā galotne - aveņsarkana. Suga Latvijā ievazāta pagājušā gs. vidū. Diezgan reta.

Suņu mutīne
Mutinus canini
"Ola" ir balta, kāts - dzeltenīgs, bet tā galotne - oranža.
Latvijā konstatēta varbūtīgi 1997.g, pārliecinoši 2021.g.

Arčera tausteklene ("velna pirksti")
Clathrus archeri
No gaišas "olas" izaudzis kāts ar vairākiem (4-6, ļoti reti 8) koši sarkaniem lejup noliektiem "taustekļiem", uz kuriem ir daudzi tumšas spīdīgas glebas pikucīši.
Latvijā atrasta vairākos eks. 2019. gadā Jaunjelgavā, dabiskā vidē – pļautā zālienā blakām koku pudurim. Suga ir turpat novērota 2020.g., pēc tam arī 2022.g.

Zīmējums (ne Latvijas eks.): Thomas John Hussey

Sarkanā tīklene
Clathrus ruber
Ieapaļš telpisks režģis no sarežģīta viedā savienotiem kātveidīgiem posmiem sarkanos toņos + tumša gleba.
Domājams, ka vienīgo reizi Latvijā atrasta 1783. gadā Rīgā (dārzā, sparģeļu dobē). Literatūrā minētie sēnes izmēri/svars vairākkārtīgi pārsniedz sugai piemītošos, tomēr morfoloģijas apraksts ir pilnībā atbilstīgs sugai.

* Agrākais ģints nosaukums "tīklenes" tagad nomainīts uz "tausteklenes",
lai labāk atbilstu vienīgās mūsdienu Latvijā sastopamās sugas izskatam.

Vietnes sadaļas				"Citādās" sēnes
Zemestauku dzimta Zemestauki (zemesolas), mutīnes, tausteklenes*




Parasto zemestauku "ola", kurai ārējais apvalks ir priekšlaicīgi ieplīsis. Normāli apvalks plīst augšā, kur pret to spiežas strauji augošais "kāts".			Parastie zemestauki, kuriem mušu bars glebu ir jau gandrīz vai noēdis. Līdzās mušām zemestauku glebu ļoti labprāt ēd arī līķvaboles.