Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

"Citādās" sēnes

Zemestauku  dzimta
Zemestauki (zemesolas), mutīnes, tīklenes*
 

Zemestauki sākotnēji ir olveidīgi; tad no "zemesolas" visai ātri (pāris stundās) izaug garš "kāts", kuram galotni klāj lipīga un smirdīga masa (gleba). Smirdoņa pievielina mušas un līķvaboles, kuras, aplipušas ar glebu, izplata tajā esošās sporas. Latvijā ir droši konstatētas divas zemestauku sugas. Vismaz biežāk sastopamajai sugai "olas" ir ēdamas (jēlas salātos); tām arī piemīt dažas ārstnieciskas īpašības (kuras gan nereti tiek pārspīlētas).
Mutīnes atšķiras no zemestaukiem būtībā tikai ar niansēm (vizuāli - ar mazākiem izmēriem un košāku krāsojumu). Latvijā konstatētas divas mutīņu sugas. Viena šeit ieviesusies 20. gadsimta vidū, otra varbūtīgi konstatēta 1997. gadā, bet pārliecinoši - 2021. gadā. Par ēdamību drošu ziņu nav.
Tīklenes* pēc to vispārējās uzbūves, attīstības etapiem un sporu izplatīšanas paņēmiena ir analoģiskas zemestaukiem, taču viena vienkārša "kāta" vietā tām ir vai nu vairāki atsevišķi "taustekļi", vai arī ieapaļš telpisks režģis no savā starpā sarežģīti savienotiem taustekļveida posmiem. Latvijā ir droši konstatēta viena šīs ģints suga (2019. gadā), bet kādai citai ir zināms viens vienīgs domājami ticams novērojums (18. gadsimta beigās!).

* Pēc senes.lv ierosinājuma tiek izskatīta ģints latviskā nosaukuma nomaiņa uz "tausteklenes", lai labāk atbilstu vienīgās mūsdienu Latvijā sastopamās sugas izskatam.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!


 
Zemestauki (Phallus)
 

Parastie zemestauki
Phallus impudicus
"Ola" ir balta, kāts un tā galotne (kad bez glebas) - arī. Latvijā visbiežāk (tomēr pareti) atrodamie zemestauki.

Hadriāna zemestauki
Phallus hadriani
"Ola" ir rozā, kāts un tā galotne (ja bez glebas) - balti. Aizsargājama suga. Mūsdienās tiek uzieta jau biežāk.

 Citas zemestauku ģints sugas Latvijā nav konstatētas.

 Par vizuāli līdzīgo divkāršo plīvureni (Dictyophora duplicata), par kuras atrašanu Latvijā 
 reiz tika ziņots 20. gadsimtā, acīmredzot noturēti parasto zemestauku īpatnēji eksemplāri


 
Mutīnes (Mutinus)
 

Ravenela mutīne
Mutinus ravenelii
"Ola" ir balta, kāts - rozā, bet tā galotne - aveņsarkana. Suga Latvijā ievazāta pagājušā gs. vidū. Diezgan reta.

Suņu mutīne
Mutinus canini
"Ola" ir balta, kāts - dzeltenīgs, bet tā galotne - oranža.
Latvijā konstatēta varbūtīgi 1997.g, pārliecinoši 2021.g.

 Citas mutīņu ģints sugas Latvijā nav konstatētas.


 
Tīklenes* (Clathrus)
 

  "Velna pirksti" *
Clathrus archeri
No gaišas "olas" izaudzis kāts ar vairākiem (4-6, ļoti reti 8) koši sarkaniem lejup noliektiem "taustekļiem", uz kuriem ir daudzi tumšas spīdīgas glebas pikucīši.
Latvijā atrasta 2019. gadā Jaunjelgavā (vairāki eks.) dabiskā vidē – pļautā zālienā blakām koku pudurim. Suga ir turpat atkārtoti novērota 2020. gada sezonā.

Zīmējums (ne Latvijas eks.): Thomas John Hussey

Sarkanā tīklene
Clathrus ruber
Ieapaļš telpisks režģis no sarežģīta viedā savienotiem kātveidīgiem posmiem sarkanos toņos + tumša gleba.
Domājams, ka vienīgo reizi Latvijā atrasta 1783. gadā Rīgā (dārzā, sparģeļu dobē). Literatūrā minētie sēnes izmēri/svars vairākkārtīgi pārsniedz sugai piemītošos, tomēr morfoloģijas apraksts pilnībā atbilst šai sugai.

 Citas tīkleņu* ģints sugas Latvijā nav konstatētas.

 * Tiek izskatīta ģints latviskā nosaukuma nomaiņa uz "tausteklenes" (sk. lappuses augšā). "Velna pirksti" tad, visticamāk, sauktos "Arčera tausteklene".


Vēl no mūsu fotoarhīva

 
 
Parasto zemestauku "ola", kurai ārējais apvalks ir priekšlaicīgi ieplīsis.
Normāli apvalks plīst augšā, kur pret to spiežas strauji augošais "kāts".
Parastie zemestauki, kuriem mušu bars glebu ir jau gandrīz vai noēdis.
Līdzās mušām, glebu ļoti labprāt ēd arī līķvaboles (sk. ilustrāciju zemāk).
 

Parasto zemestauku eksemplārs ar ļoti reti novērojamu 
īpatnību - mežģīņveida plīvuru zem "cepurītes". Tieši šādi 
īpatnēji eksemplāri acīmredzot ir savulaik kļūdaini noturēti 
par citu sugu - divkāršo plīvureni (Dictyophora duplicata).

"Citādās" sēnes

 

Bekas

 

Lapiņsēnes

 

Piepes