Vietnes sadaļas

"Citādās" sēnes

Korallenes
 

Korallenes ir nelielu līdz lielu izmēru sēnes ar koraļļveidīgi sazarotiem augļķermeņiem gaišās siltās krāsās. Zari ir visumā taisni un paralēli. Aug rudens pusē uz augsnes vai koksnes. Daža ir ēdama, cita - indīga (mēreni). Piezīme. Ne visas koraļļveidīgās sēnes ir korallenes! Sk. "Koraļļveidā sazarotas".

 

Ja mūsu divvalodīgajā (En+Lv) vietnē fungi.lv ir detalizētāks un/vai bagātīgāk ilustrēts sugas apraksts, saite uz to ir zem attēla anotācijas. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!


Dzeltenā korallene
Ramaria flava

Liela (augstums līdz ~20 cm, platums līdz ~15 cm) korallene citrondzeltenā vai sēra dzeltenā krāsā (vecumā kļūst sarkanīgāka). Ļoti reti sastopama.

Zeltainā korallene
Ramaria aurea

Prāva (augstums līdz ~15 cm, platums līdz ~12 cm) korallene olu dzeltenā vai zeltainā krāsā. Ļoti reti sastopama,
tādēļ ierakstīta Sarkanajā grāmatā un iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā.

 Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.

Stāvā korallene
Ramaria stricta

Vidēja (augstums līdz ~10 cm, platums līdz ~7 cm) korallene dzeltenos un brūnos toņos,
lejasdaļā ar vīnsarkani brūnu nokrāsu. Aug uz trūdošas koksnes. Ļoti(?) reti sastopama.

 Vairāk par šo sugu (izvērstāku aprakstu ar 4 attēliem) sk. mūsu vietnē šeit.

Egļu korallene
Ramaria eumorpha

Neliela (augstums līdz ~8 cm, platums līdz ~6 cm) korallene blāvi dzeltenā krāsā. Bieži sastopama.

Baltegļu korallene
Ramaria abietina / Phaeoclavulina abietina

Maza korallene zaļgandzeltenā krāsā. Latvijā
aug zem parastajām eglēm. Reti sastopama.

 Latvijā konstatētas vēl vismaz 4 koralleņu sugas:
 ķekarainā korallene (Ramaria botrytis),
 skaistā korallene (Ramaria formosa),
 purva korallene (Ramaria paludosa),
 nenodēvēta (Ramaria boreimaxima).

Ramaria boreimaxima, kas puslīdz nozīmīgā skaitā ir sastopama vienīgi Zviedrijā un Somijā (kopumā ~200 atradņu), kā arī ļoti nedaudzās vietās Igaunijā un varbūt - Krievijas rietumos, līdz šim Latvijā ir pamanīta divas reizes:

• Ventspils nov. Lielirbes apkārtnē (U.Piterāns, 2016),
• Ķemeru nac. parkā pie Antiņciema (S.Matule, 2021).

 Latvijā noteikti ir uzietas un nofotografētas vēl dažas 
 korallenes, taču suga tām nav kaut cik droši noteikta.

Koralleņu ģints sēnes Latvijā nav sistemātiski apzinātas un pētītas. Mēģinot noteikt sugu bez mikroskopēšanas, visai būtiskas ir, cita starpā, augļķermeņa krāsojuma nianses, kuras dažai sugai sēnes attīstibas gaitā turklāt mainās. Tādēļ šajā nolūkā nozīmīgi ir augķermeņa vai atradnes ilgstošāki novērojumi, bet fotografējot - korekts dabisko krāsu atveidojums. Realitātē ne viens, ne otrs nosacījums bieži vien nav izpildīts, un atraduma suga paliek nenoteikta, nedroši noteikta vai pat kļūdaina (t.sk. vietnē dabasdati.lv). (Visbiežāk savā starpā ir sajauktas, pirmkārt, dzeltenā korallene ar zeltaino koralleni, otrkārt, stāvā korallene ar egļu koralleni, tāpat arī egļu korallene ar baltegļu koralleni.)

 

Šī ir ģints atainojuma pagaidu versija. Palēnām tā tiek aizstāta
ar izvērstāku - pārskata lappusi plus savu lappusi katrai sugai.

"Citādās" sēnes

 

Bekas

 

Lapiņsēnes

 

Piepes