Latvijas sēnes: lapiņsēnes

Vietnes sadaļas	^www.senes.lv	Bekas	Piepes	Vēl citas
Lapiņsēnes Gilled mushrooms

Tās ir sēnes, kuru augļķermenis sastāv no cepurītes un kātiņa, turklāt cepurītes apakšā ir lapiņas. Šādu sēņu sugu ir milzums, arī Latvijā; tās aug gan uz augsnes, gan koksnes, to vidū ir gan ēdamas, gan neēdamas, gan indīgas. Te atainota pieticīga šīs daudzveidības daļa.

Klikšķinot uz sugu grupas nosaukuma vai attēlu mozaīkas, var nokļūt pie grupas ilustrēta apraksta un tālāk - jau pie pašu sugu aprakstiem.

Sugas šajā lpp. ir sagrupētas dažādi: vairāk - pēc zinātniskās sugu sistemātikas, retāk - neprofesionāla sēņu interesenta ērtības labad pēc izskata u.c. ārējām pazīmēm.

Ģinšu klāsta jaunākie papildinājumi: bārkstmales, pūkaines un čemurpūkaines (19.jūn.); zvīnenes, graudcepurītes un pundurkamolenes (31.maijā).
Sugu klāsta jaunākie papildinājumi: smirdošā dobumsēnīte (19.jūn.); melnbaltenes - pavasara un īskātiņa, parazītiskā makstaine, ziemas sēntiņa (31.maijā).
Attēlu klāsta jaunākie papildinājumi: peļastes čiekurene (18.martā), trīskrāsu baltmietene un meduszvīņu krimilde (06.okt.); sakņkāta kserula (05.septembrī).

Bērzlapes Russula spp.

Bērzlapes ir mazu, vidēju vai lielu izmēru lapiņsēnes ar dažādu krāsu cepurītēm, taču ar visām kopīgu iezīmi (izņemot vienai): lapiņu birzīgumu. Lielajā vairākumā ēdamas.

Atmatenes ("šampinjoni") Agaricus spp.	Dižsardzenes, saulsardzenes Macrolepiota spp., Lepiota spp.	Pienaines ar oranžu sulu: rudmieses Lactarius spp.

Kātiņš ar gedzenu, lapiņas pelēkrozā vai vēl tumšākas.	Gan milzīgas, gan mazas; uz cepurītes tumšas zvīņas	Bojājumu vietās izdala oranžu piensulu, kura nav sīva.

Cūcene, alksnene un tai līdzīgās Lactarius spp.	Pienaines ar pinkainu maliņu Lactarius spp.	Īpaši lielās pienaines: krimildes Lactarius spp.

Bojājumos izdala piensulu, vairākumā sīvu. Nav dižas.	Bojājumos izdala sīvu piensulu.Cepurītei pinkaina mala	Bojājumos izdala piensulu (sīvu vai arī ne). Īpaši dižas!

Tintenes Coprinus spp., Coprinopsis spp. etc.	Celmenes un līdzīgās Armillaria spp., Flammulina spp. etc.	Piltuvenes Clitocybe spp.

Dažāda lieluma sēnes, kuras ar laiku pārvēršas "tintē".	Blīvos baros uz koksnes augošas sēnes (ēdamas).	Sēnes pēc formas atgādina piltuvi, īpaši - no ārpuses.

Mušmires Amanita spp.	Makstsēnes Amanita spp.	Uz čiekuriem augošās Strobilurus spp. etc.

Kātiņu apjož gredzens, kātiņa pamatni ieskauj maksts.	Kātiņa pamatni ieskauj maksts, gredzena kātiņam nav.	Mazas līdz sīkas, aug uz zemē nokritušiem čiekuriem.

Stiklenes Hygrocybe spp.	Gliemezenes Hygrophorus spp.	Sīkstenes, sīkstenītes Lentinus spp., Lentinellus spp. etc.

Mazas stiklaina izskata sēnītes; dažas vecumā melnē.	Dažāda lieluma sēnes, vairākumā izteikti gļotainas.	Sīkstas asimetriskas sēnes; aug uz nedzīvas koksnes

Zeltkātes, dzeltenpēdenes Gomphidiaceae	Tīmeklenes Cortinarius spp.	Virpainītes Stropharia spp.

Ar dzeltenu kātiņa lejasgalu, gļotainas un lipīgas.	Kad jaunas, ar tīmekli starp cepurītes malu un kātiņu.	Ar pelēkām lapiņām, gredzenu, zvīņainu kātiņa apakšu.

Vistenes Tricholomopsis spp.	Smiltenes Tricholoma spp.	Bērzlapenes Laccaria spp.

Uz koksnes, pamatā dzeltenas, ar citu krāsu zvīņām.	Zaļdzeltenas un dzeltenbrūnas, ar dzeltenām lapiņām.	Pārsvarā mazas, viscaur sarkanbrūnas/sārtas, violetas.

Jumtenes Pluteus spp.	Spīgulītes Psathyrella spp.	Naksnenes Asterophora spp.

Uz koksnes, ļoti dažādās krāsās, ar iesārtām lapiņām.	Mazas, plānas, ar tieviem kātiņiem, daudzveid.izskata.	Sīkas, uz trūdošām dažu sugu bērzlapēm, krimildēm.

Sērsēnes Hypholoma spp.	Sārtlapītes Entoloma spp.	Gailenēm šķietami līdzīgās Hygrophoropsis spp., Cantharellula spp.

Blīvos baros uz koksnes augošas sēnes sēra krāsās.	Pārsvarā mazas sēnes ar iesārtām lapiņām.	Gaileni vizuāli atgādinošas un ar "gailene" nosaukumā.

Zvīnenes Pholiota spp.	Graudcepurītes Cystoderma spp.	Pundurkamolenes Panellus spp.

Uz koksnes augošas (parasti grupās) zvīņotas sēnes.	Uz zemes augošas sēnes ar graudainu cepurītes virsu.	Vēsajos gadalaikos uz koksnes sastopamas sēnes.

Bārkstmales Hebeloma spp.	Pūkaines Tricholoma spp.	Čemurpūkaines Lyophyllum spp.+ Hypsizygus spp.

Sēnes, kam uz jaunu cepurīšu malām ir bārkstu pēdas.	Sēnes ar dažādām (ne obligāti pūkainām!) cepurītēm.	Sēnes, kuras aug ļoti ciešos un skaitliski lielos ceros.

Puslīdz parastas lapiņsēņu sugas no tām ģintīm (dzimtām), kurām šeit vēl nav izveidotas savas pārskata lappuses,
kā arī daža savā ģintī (dzimtā) vienīgā suga

Ne visas sugas, kuras ir iekļautas šajā apakšsadaļā, ir arī atainotas
mozaīkā. Lai skatītu visas bez izņēmuma, ieejiet pašā apakšsadaļā!

Retas vai ļoti retas lapiņsēņu sugas no tām ģintīm (dzimtām), kurām šeit vēl nav izveidotas savas pārskata lappuses,
kā arī daža savā ģintī (dzimtā) vienīgā suga

Ne visas sugas, kuras ir iekļautas šajā apakšsadaļā, ir arī atainotas
mozaīkā. Lai skatītu visas bez izņēmuma, ieejiet pašā apakšsadaļā!

Kakao bārkstmale
(Hebeloma laterinum)

Pirmo/vienīgo reizi uzieta Engures novadā.

Sk. mūsu vietnes apakšsadaļu "Bārkstmales".

Alkšņu čemurpūkaine
(Lyophyllum leucophaeatum)

Pirmo/vienīgo reizi uzieta Jelgavas novadā.

Sk. mūsu vietnes apakšsadaļu "Čemurpūkaines".

Krokgredzena virpainīte
(Stropharia rugosoannulata)

Pirmo/vienīgo reizi uzieta Rīgā, Esplanādē.

Sk. Latvijas Dabas muzeja preses relīzi (ilustr.).