Latvijas sēnes: lapiņsēnes

Vietnes sadaļas	^www.senes.lv	Bekas	Piepes	Vēl citas
Lapiņsēnes Gilled mushrooms

Šīs ir sēnes, kuru augļķermenis sastāv no cepurītes un kātiņa, turklāt cepurītes apakšā ir lapiņas. Šādu sēņu sugu ir milzums, arī Latvijā; tās aug gan uz augsnes, gan koksnes, to vidū ir gan ēdamas, gan neēdamas, gan indīgas. Te atainota pieticīga šīs daudzveidības daļa.

!
!

Ģinšu klāsta jaunākie papildinājumi: aplocenes (3.dec.); tīrumenes (7.okt.); vītenes (16.jūn.); sānauses un sēdenes (7.jūn.); sēntiņas (aizpērnajā rudenī).

Sugu klāsta jaunākie papildinājumi: saulsardzenes - dzeltenkāta, īsumā arī sekstainā un kaķu (7.dec.); kausveida skaistgalvene (3.dec.); parastā bārkstmale (21.nov.); bālā pienaine un lapu vītene (15.nov.); lapsu sīkstenīte (4.nov.); violetā sārtlapīte un dzīslotā jumtene (31.okt.); pienbaltā samtmicīte utt. (4.aug.).

Attēlu klāsta jaunākie papildinājumi: kailā mietene smilšakmens alā (31.janv.); papeļu zvīnene (21.janv.); sarkstošā atmatene un riekstu sārtsporene (23.dec.); bērzu sīkstene un sakņkāta bārkstmale (18.nov.); vēl latviski nenodēvēta sārtlapīte (8.nov.); zaļdzeltenā mēslene (10.aug.).

Atmatenes ("šampinjoni") Agaricus spp.	Dižsardzenes, saulsardzenes Macrolepiota spp., Lepiota spp.	Pienaines ar oranžu sulu: rudmieses Lactarius spp.

Kātiņš ar gedzenu, lapiņas pelēkrozā vai vēl tumšākas.	Gan milzīgas, gan mazas; uz cepurītes tumšas zvīņas	Bojājumu vietās izdala oranžu piensulu, kura nav sīva.

Pienaines: alksnene un līdzīgās Lactarius spp.	Pienaines ar pinkainu maliņu Lactarius spp.	Lielās pienaines: krimildes, cūcene Lactarius spp.

Bojājumos izdala piensulu, vairākumā sīvu. Nav dižas.	Bojājumos izdala sīvu piensulu.Cepurītei pinkaina mala	Bojājumos izdala piensulu (sīvu vai arī ne). Īpaši dižas!

Celmenes un līdzīgās Armillaria spp., Flammulina spp. etc.	Piltuvenes Clitocybe spp.	Aplocenes Lepista spp.

Blīvos baros uz koksnes augošas sēnes (ēdamas).	Daudzas pēc formas atgādina piltuvi, īpaši no ārpuses.	Dažas ir piltuvveidīgas, citas ne. Veido raganu apļus.

Mušmires Amanita spp.	Makstsēnes Amanita spp.	Tintenes Coprinus spp., Coprinopsis spp. etc.

Kātiņu apjož gredzens, kātiņa pamatni ieskauj maksts.	Kātiņa pamatni ieskauj maksts, gredzena kātiņam nav.	Dažāda lieluma sēnes, kuras ar laiku pārvēršas "tintē".

Stiklenes Hygrocybe spp.	Gliemezenes Hygrophorus spp.	Sīkstenes, sīkstenītes Lentinus spp., Lentinellus spp. etc.

Mazas stiklaina izskata sēnītes; dažas vecumā melnē.	Dažāda lieluma sēnes, vairākumā izteikti gļotainas.	Sīkstas asimetriskas sēnes; aug uz nedzīvas koksnes

Zeltkātes, dzeltenpēdenes Gomphidiaceae	Tīmeklenes Cortinarius spp.	Virpainītes Stropharia spp.

Ar dzeltenu kātiņa lejasgalu, gļotainas un lipīgas.	Kad jaunas, ar tīmekli starp cepurītes malu un kātiņu.	Ar pelēkām lapiņām, gredzenu, zvīņainu kātiņa apakšu.

Vistenes Tricholomopsis spp.	Smiltenes Tricholoma spp.	Bērzlapenes Laccaria spp.

Uz koksnes, pamatā dzeltenas, ar citu krāsu zvīņām.	Zaļdzeltenas un dzeltenbrūnas, ar dzeltenām lapiņām.	Pārsvarā mazas, viscaur sarkanbrūnas/sārtas, violetas.

Jumtenes Pluteus spp.	Spīgulītes Psathyrella spp.	Naksnenes Asterophora spp.

Uz koksnes, ļoti dažādās krāsās, ar iesārtām lapiņām.	Mazas, plānas, ar tieviem kātiņiem, daudzveid.izskata.	Sīkas, uz trūdošām dažu sugu bērzlapēm, krimildēm.

Sērsēnes Hypholoma spp.	Sārtlapītes Entoloma spp.	Gailenēm šķietami līdzīgās Hygrophoropsis spp., Cantharellula spp.

Blīvos baros uz koksnes augošas sēnes sēra krāsās.	Pārsvarā mazas sēnes ar vecumā iesārtām lapiņām.	Gaileni vizuāli atgādinošas un ar "gailene" nosaukumā.

Zvīnenes Pholiota spp.	Graudcepurītes Cystoderma spp.	Pundurkamolenes Panellus spp.

Uz koksnes augošas (parasti grupās) zvīņotas sēnes.	Uz zemes augošas sēnes ar graudainu cepurītes virsu.	Vēsajos gadalaikos uz koksnes sastopamas sēnes.

Bārkstmales Hebeloma spp.	Pūkaines Tricholoma spp.	Čemurpūkaines Lyophyllum spp.+ Hypsizygus spp.

Sēnes, kam uz jaunu cepurīšu malām ir bārkstu pēdas.	Sēnes ar dažādām (ne obligāti pūkainām!) cepurītēm.	Sēnes, kuras aug ļoti ciešos un skaitliski lielos ceros.

Tīrumenes Agrocybe spp.	Sānauses Pleurotus spp.	Sēdenes Crepidotus spp.

Sēnes, kuras aug auglīgā augsnē (tīrumos u.tml.) vai uz citiem organiskiem substrātiem, visbiežāk grupās.	Asimetriskas formas sēnes, kuras aug uz nedzīvas un/vai dzīvas koksnes, pārsvarā čemuros vai baros.	Aug uz atmirušas koksnes vai augu atliekām "sēdoši" - bez kātiņa, piestiprinātas koksnei ar cepurītes malu.

Uz čiekuriem augošās Strobilurus spp. etc.	Sēntiņas Mycena spp.	Vītenes Marasmius spp.

Mazas sēnes, kuras aug uz nokritušiem čiekuriem.	Mazas vai sīkas sēnītes ar tieviem gariem kātiņiem un zvanveidīgām vai konusveidīgām cepurītēm.	Mazas, sīkas vai ļoti sīkas sēnītes, kuras sausumā novīst, bet samitrinātas atdzīvojas un turpina augt.

Puslīdz parastas lapiņsēņu sugas no tām ģintīm (dzimtām), kurām šeit vēl nav izveidotas savas pārskata lappuses,
kā arī daža savā ģintī (dzimtā) vienīgā suga

Ne visas sugas, kuras ir iekļautas šajā apakšsadaļā, ir arī atainotas
mozaīkā. Lai skatītu visas bez izņēmuma, ieejiet pašā apakšsadaļā!

Retas un ļoti retas lapiņsēņu sugas no tām ģintīm (dzimtām), kurām šeit vēl nav izveidotas savas pārskata lappuses,
kā arī daža savā ģintī (dzimtā) vienīgā suga

Ne visas sugas, kuras ir iekļautas šajā apakšsadaļā, ir arī atainotas
mozaīkā. Lai skatītu visas bez izņēmuma, ieejiet pašā apakšsadaļā!

Bērzlapes Russula spp.

Bērzlapes ir mazu, vidēju vai lielu izmēru lapiņsēnes ar dažādu krāsu cepurītēm, taču ar visām kopīgu iezīmi (izņemot vienai): lapiņu birzīgumu. Lielajā vairākumā ēdamas.