Latvijas sēnes: lapiņsēnes

Vietnes sadaļas	^www.senes.lv	Bekas	Piepes	Vēl citas
Lapiņsēnes Gilled mushrooms

Šīs ir sēnes, kuru augļķermenis sastāv no cepurītes un kātiņa, turklāt cepurītes apakšā ir lapiņas. Šādu sēņu sugu ir milzums, arī Latvijā; tās aug gan uz augsnes, gan koksnes, to vidū ir gan ēdamas, gan neēdamas, gan indīgas. Te atainota pieticīga šīs daudzveidības daļa.

!
!
!

Ģinšu klāsta jaunākie papildinājumi: vītenes (16.jūn.); sānauses un sēdenes (7.jūn.); sēntiņas (16.nov.); bārkstmales, pūkaines, čemurpūkaines, zvīnenes, graudcepurītes un pundurkamolenes (pērnpavasar).

Sugu klāsta jaunākie papildinājumi: zīdainā plūmene (5.jūn.), b/n sārtlapīte (24.maijā), klijainā turzene, maigā pundurkamolene, baltā greznulīte (12.feb.), četras bērzlapes (4.feb.); trīs piltuvenes, platlapiņu dāldersēne, gurķu makrocistīdija, stumbru ķiverene, zvīņainā sērsēne, nošķeltā sārtgalve (3.dec.).

Attēlu klāsta jaunākie papildinājumi: parastā piltuvene, dzeltenpelēkā piltuvene, saldā krimilde, gredzenotā turzene, trīskrāsu baltmietene (visas 3.dec.); spīgulītes (ģints pārskata lappuses lejasgalā), sakņkāta kserula (21.nov.); tintenes - vizuļojošā, dižbara, ugunskura, meždegu un zeltmatainā (30.okt.).

Atmatenes ("šampinjoni") Agaricus spp.	Dižsardzenes, saulsardzenes Macrolepiota spp., Lepiota spp.	Pienaines ar oranžu sulu: rudmieses Lactarius spp.

Kātiņš ar gedzenu, lapiņas pelēkrozā vai vēl tumšākas.	Gan milzīgas, gan mazas; uz cepurītes tumšas zvīņas	Bojājumu vietās izdala oranžu piensulu, kura nav sīva.

Pienaines: alksnene un līdzīgās Lactarius spp.	Pienaines ar pinkainu maliņu Lactarius spp.	Lielās pienaines: krimildes, cūcene Lactarius spp.

Bojājumos izdala piensulu, vairākumā sīvu. Nav dižas.	Bojājumos izdala sīvu piensulu.Cepurītei pinkaina mala	Bojājumos izdala piensulu (sīvu vai arī ne). Īpaši dižas!

Tintenes Coprinus spp., Coprinopsis spp. etc.	Celmenes un līdzīgās Armillaria spp., Flammulina spp. etc.	Piltuvenes Clitocybe spp.

Dažāda lieluma sēnes, kuras ar laiku pārvēršas "tintē".	Blīvos baros uz koksnes augošas sēnes (ēdamas).	Daudzas pēc formas atgādina piltuvi, īpaši no ārpuses.

Mušmires Amanita spp.	Makstsēnes Amanita spp.	Uz čiekuriem augošās Strobilurus spp. etc.

Kātiņu apjož gredzens, kātiņa pamatni ieskauj maksts.	Kātiņa pamatni ieskauj maksts, gredzena kātiņam nav.	Mazas līdz sīkas, aug uz zemē nokritušiem čiekuriem.

Stiklenes Hygrocybe spp.	Gliemezenes Hygrophorus spp.	Sīkstenes, sīkstenītes Lentinus spp., Lentinellus spp. etc.

Mazas stiklaina izskata sēnītes; dažas vecumā melnē.	Dažāda lieluma sēnes, vairākumā izteikti gļotainas.	Sīkstas asimetriskas sēnes; aug uz nedzīvas koksnes

Zeltkātes, dzeltenpēdenes Gomphidiaceae	Tīmeklenes Cortinarius spp.	Virpainītes Stropharia spp.

Ar dzeltenu kātiņa lejasgalu, gļotainas un lipīgas.	Kad jaunas, ar tīmekli starp cepurītes malu un kātiņu.	Ar pelēkām lapiņām, gredzenu, zvīņainu kātiņa apakšu.

Vistenes Tricholomopsis spp.	Smiltenes Tricholoma spp.	Bērzlapenes Laccaria spp.

Uz koksnes, pamatā dzeltenas, ar citu krāsu zvīņām.	Zaļdzeltenas un dzeltenbrūnas, ar dzeltenām lapiņām.	Pārsvarā mazas, viscaur sarkanbrūnas/sārtas, violetas.

Jumtenes Pluteus spp.	Spīgulītes Psathyrella spp.	Naksnenes Asterophora spp.

Uz koksnes, ļoti dažādās krāsās, ar iesārtām lapiņām.	Mazas, plānas, ar tieviem kātiņiem, daudzveid.izskata.	Sīkas, uz trūdošām dažu sugu bērzlapēm, krimildēm.

Sērsēnes Hypholoma spp.	Sārtlapītes Entoloma spp.	Gailenēm šķietami līdzīgās Hygrophoropsis spp., Cantharellula spp.

Blīvos baros uz koksnes augošas sēnes sēra krāsās.	Pārsvarā mazas sēnes ar iesārtām lapiņām.	Gaileni vizuāli atgādinošas un ar "gailene" nosaukumā.

Zvīnenes Pholiota spp.	Graudcepurītes Cystoderma spp.	Pundurkamolenes Panellus spp.

Uz koksnes augošas (parasti grupās) zvīņotas sēnes.	Uz zemes augošas sēnes ar graudainu cepurītes virsu.	Vēsajos gadalaikos uz koksnes sastopamas sēnes.

Bārkstmales Hebeloma spp.	Pūkaines Tricholoma spp.	Čemurpūkaines Lyophyllum spp.+ Hypsizygus spp.

Sēnes, kam uz jaunu cepurīšu malām ir bārkstu pēdas.	Sēnes ar dažādām (ne obligāti pūkainām!) cepurītēm.	Sēnes, kuras aug ļoti ciešos un skaitliski lielos ceros.

Sānauses Pleurotus spp.	Sēdenes Crepidotus spp.

Asimetriskas formas sēnes, kuras aug uz nedzīvas un/vai dzīvas koksnes, pārsvarā čemuros vai baros.	Aug uz atmirušas koksnes vai augu atliekām "sēdoši" - bez kātiņa, piestiprinātas koksnei ar cepurītes malu.

Sēntiņas Mycena spp.	Vītenes Marasmius spp.

Mazas vai sīkas sēnītes ar tieviem gariem kātiņiem un zvanveidīgām vai konusveidīgām cepurītēm.	Mazas, sīkas vai ļoti sīkas sēnītes, kuras sausumā novīst, bet samitrinātas atdzīvojas un turpina augt.

Puslīdz parastas lapiņsēņu sugas no tām ģintīm (dzimtām), kurām šeit vēl nav izveidotas savas pārskata lappuses,
kā arī daža savā ģintī (dzimtā) vienīgā suga

Ne visas sugas, kuras ir iekļautas šajā apakšsadaļā, ir arī atainotas
mozaīkā. Lai skatītu visas bez izņēmuma, ieejiet pašā apakšsadaļā!

Retas un ļoti retas lapiņsēņu sugas no tām ģintīm (dzimtām), kurām šeit vēl nav izveidotas savas pārskata lappuses,
kā arī daža savā ģintī (dzimtā) vienīgā suga

Ne visas sugas, kuras ir iekļautas šajā apakšsadaļā, ir arī atainotas
mozaīkā. Lai skatītu visas bez izņēmuma, ieejiet pašā apakšsadaļā!

Bērzlapes Russula spp.

Bērzlapes ir mazu, vidēju vai lielu izmēru lapiņsēnes ar dažādu krāsu cepurītēm, taču ar visām kopīgu iezīmi (izņemot vienai): lapiņu birzīgumu. Lielajā vairākumā ēdamas.