Gļotainā holveja | ||||
Holwaya mucida |
Sīka vairāk vai mazāk želejveidīga sēnīte, kura aug baros uz trūdošas liepu koksnes un mēdz attīstīties divās stadijās: 1) anamorfa līdz >½ cm augsta sērkociņveidīga korēmija (ar sporām konīdijās); 2) teleomorfa līdz ~1 cm plats un sekli kausiņveidīgs, diskveidīgs vai tml. apotēcijs (ar sporām askos). Visā Eiropā ļoti reta, konstatēta tikai nedaudzās valstīs, t.sk. Latvijā, kur uzieta ne vien anamorfa, bet arī vēl retākā teleomorfa. |
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Edgars Vimba 1968. gadā pie Krimuldas (tikai anamorfu). Līdz 2019.g. atrasta aptuveni divarpus desmitos vietu dažādās valsts daļās, t.sk. apm. pusē no tām - gan anamorfa, gan teleomorfa. Visvairāk atradņu uzietas Siguldā un apkārtnē - piecas (turklāt četras ar abām stadijām), mazāk - pie Cēsīm (četras). [Pēc ziņojumiem vietnē dabasdati.lv.] Taču šķiet ļoti varbūtīgi, ka šāda atradņu koncentrācija atsevišķos reģionos patiesībā ataino tikai aktīvu novērotāju darbošanos tajos. |
Šīs sugas biežāk sastopamā anamorfā stadija izskatās kā ļoti tievs un īss sērkociņš, sākumā viscaur pelnpelēks, bet vēlāk melns ar gaišpelēku galviņu.
Šīs sugas retāk sastopamā teleomorfā stadija izskatās kā sīks gandrīz melns kausiņš, disks vai apaļš spilventiņš (ar īsu substrātā iesniedzošos kātiņu).
Šīs lappuses foto visi ir no mūsu uzietas atradnes Gaujas nacionālajā parkā, senlejas labā krasta pakājē (ne augšā!) lejpus Krimuldas (anamorfa - 2015, teleomorfa - 2017).
Esam bijuši aculiecinieki vēl diviem sugas atradumiem (abos - anamorfa),
kuri, cik mums zināms, nav minēti citos mikoloģiskās informācijas avotos:
● Amatas novadā, pie Amatas labā krasta (Sergejs Vedjanovs, 2013),
● Ērgļu novadā, netālu no Meltnes ietekas Ogrē (Diāna Meiere, 2017).