 |
 |
 |
||
| Receklenes | ||||
|
|
|
||
| Receklenes | ||||
|
Receklenes ir sakrokotas želejveidīgas sēnes, kuras parazitē uz koksni noārdošajām sīkpiepēm vai vaskainēm (vienas - uz augļķermeņiem, citas - uz micēlija) vai ķērpjiem. Aug dažādos gadalaikos, taču karstumā un sausumā izžūst un saplok, bet vēsumā un mitrumā atkal piebriest. Tādēļ tikpat kā nav manāmas vasarā. Sastopamība: uz sēnēm parazitējošās - diezgan bieži, uz ķērpja parazitējošā - ļoti reti. Daža ir ēdama, taču visai mazvērtīga. Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, pēdējos gados recekleņu ģints sistemātika un taksonomija ir nedaudz mainījusies. Taču mūsu vietnē vēl saglabājusies vecā! |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
 
|
 |
|
|
Brūnā receklene Tremella foliacea Diezgan bieži sastopama (gan uz lapu, gan skujukoku koksnes) želejveida sēne. Parazitē uz Stereum ģints sēņu micēlija. |
Dzeltenā receklene Tremella mesenterica Diezgan bieži sastopama (pārsvarā uz lapu koku koksnes) želejveidīga sēne. Parazitē uz Peniophora ģints micēlija. |
Smadzeņveida receklene Tremella encephala Diezgan bieži sastopama (uz priežu,egļu koksnes) želejveidīga sēne. Parazitē uz Stereum sanguinolentum augļķermeņa. |
Latvijā konstatēta arī viena uz ķērpja parazitējoša receklene:
Tremella ramalinae (uz Ramalina fraxinea;
ir atrasta tikai divās vietās).
Iesp., atrasta arī vēl viena uz sēnēm parazitējoša receklene:
Tremella aurantia
(acīmredzot būtu nodēvējama par zeltaino recekleni).
Vēl no mūsu fotoarhīva
   |
Dzeltenās receklenes bezsniega martā, sausumā pa pusei sažuvušas un krietni saplakušas (2015).
 |
|
 |
Dzeltenās receklenes sniegainā februārī, mitrumā mēreni piebriedušas (2016).
|
|