 |
 |
 |
||
| Mīkstas konsistences pūpēžsēnes | ||||
|
|
|
||
| Mīkstas konsistences pūpēžsēnes | ||||
|
Šajā lappusē šobrīd ir atainotas dažas pūpēžsēnes ar salīdzinoši mīkstu konsistenci, kuras piederīgas trijām ģintīm - apaļpūpēžiem (Langermannia), zaķpūpēžiem (Calvatia) un vienkārši pūpēžiem (Lycoperdon); tiesa, šeit atainoto apaļpūpēžu sugu mūsdienās nereti piepulcina zaķpūpēžu ģintij. Visas šeit atainotās pūpēžsēnes ir ēdamas, kamēr to iekšieni aizpildošā gleba ir vēl stingra un balta. Tiklīdz, sēnes sporām nogatavojoties, gleba sāk tumsnēt un kļūt irdena, pūpēžsēne kļūst neēdama vai pat indīga. Dažas šeit atainotās sugas ir bieži sastopamas, tupretim citas - reti sastopamas. |
|
Ja mūsu divvalodīgajā (En+Lv) vietnē fungi.lv ir detalizētāks un/vai bagātīgāk ilustrēts sugas apraksts, saite uz to ir zem attēla anotācijas. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
Milzu apaļpūpēdis
Langermannia gigantea (syn. Calvatia gigantea)
 |
  |
|
Milzīgu izmēru pūpēžsēne: lielākajam Latvijā atrastajam eksemplāram caurmērs sasniedzis ~55 cm. Aug rudens pusē (parasti no augusta līdz oktobrim)
ar barības vielām bagātā augsnē puslīdz atklātās zālainās vietās (parkos, dārzos, kapsētās, mežmalās), kā arī pļavās. Latvijā ir sastopams pat pabieži,
lai gan vēl XX gadsimta beigās suga skaitījās visnotaļ reti sastopama un aizsargājama.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Kātainais zaķpūpēdis
Calvatia excipuliformis / Handkea excipuliformis
 |
|
 |
Lielu izmēru pūpēžsēne:
retos gadījumos caurmērs sasniedz pat 25 cm, bet augstums 15 cm. Izceļas ar
izteikta kāta esamību. Aug dažāda tipa mežos,
parkos un dārzos no vēla pavasara līdz pat vēlam rudenim. Bieži sastopams.
Parastais zaķpūpēdis
Calvatia utriformis / Handkea utriformis
 |
Lielu izmēru pūpēžsēne: retos gadījumos caurmērs sasniedz pat 20 cm, bet augstums 12-15 cm. Augļķermenis ir
bumbierveida. Aug dažāda tipa mežos, krūmājos, parkos, dārzos un zālājos vasarā un rudenī. Pareti sastopams.
 |
Kad gleba ir šādi iekrāsojusies, sēne vairs nav ēdama.
Kārpainais pūpēdis
Lycoperdon perlatum
 |
Samērā nelielu izmēru pūpēžsēne: augstums nemēdz pārsniegt 10 cm, caurmērs 5 cm. Izceļas ar izteikta kātiņa esamību
un daudzām regulāri izvietotām adatiņām uz ārējā apvalka. Aug vasarā un rudenī lielās blīvās grupās dažāda tipa mežos
un zālājos, pārsvarā uz augsnes, bet paretam uz trūdošas koksnes. Bieži sastopams.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Bumbieru pūpēdis
Lycoperdon pyriforme
|
 |
|
 |
Izmēros nelielais bumbieru pūpēdis aug lielās ciešās grupās uz koksnes - vai nu augsnē slēptas, vai arī atklātas (zemāk).
Augļķermenu veidošanās periods - vasara un rudens. Bieži sastopams.
 |
Bumbieru pūpēži nereti izvietojas uz vecu apsūnojušu stumbru lejasgala.
Ežu pūpēdis
Lycoperdon echinatum
 |
Izmēros nelielais ežu pūpēdis ar noklāts ar "adatām" - faktiski salipušiem matiņiem.
Aug vasarā un rudenī. Reti sastopams.
Melnējošais pūpēdītis
Bovista nigrescens
 |
Foto: © Ilga Grigule |
Melnējošais pūpēdītis sākumā ir balts, taču, saplaisājot un noloboties ārējam apvalkam,
vēlāk kļūst, atbilstoši iekšējā apvalka krāsai, dzeltenbrūns un visbeidzot gandrīz melns.
Aug vasaras beigās un visu rudeni pļavās, zālājos, mežmalās. Diezgan reti sastopams.
 |
Foto: © Ilga Grigule |
Kad gleba ir nokrāsojusies tikpat kā melna,
melnējošais pūpēdītis sen vairs nav ēdams
(sākumā tā ir bijusi tīri balta un stingra).
Latvijā ir sastopamas arī vairāku citu sugu pūpēžsēnes ar mīkstu konsistenci.
Šī ir pūpēžu atainojuma pagaidu versija. Nākotnē tā tiks aizstāta ar izvērstāku -
pārskata lappusi plus savu lappusi katrai sugai. Tiks arī paplašināts sugu klāsts.
|
|