Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Sīkstenes un sīkstenītes
 

Par sīkstenēm un sīkstenītēm dēvē samērā lielas līdz nelielas lapiņsēnes, kuras aug uz atmirušas (vai bojātas) koksnes, izceļas ar sīkstu mīkstumu un smalki izrobotām lapiņām. Kātiņi ir īsi, bieži vien asimetriski novietoti, vai arī tādu vispār nav. Pārsvarā ir neēdamas sīkstās konsistences vai rūgtuma dēļ. Dalījums sīkstenēs un sīkstenītēs atspoguļo nevis dažādus izmērus, bet gan morfoloģiskas u.c. atšķirības makroskopiskā un mikroskopiskā līmenī.

Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, no sīksteņu ģints (Lentinus) mūsdienās ir izdalītas atsevišķi vēl divas ģintis (Neolentinus, Panus); atbilstoši mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Latviskie nosaukumi šīm ģintīm pagaidām nav izdomāti, tā ka mums visas sīkstenes vēl aizvien ir un paliek sīkstenes.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!




Zvīņainā sīkstene
Lentinus lepideus / Neolentinus lepideus
Prāva (5-10 cm), samērā bieži sastopama sīkstene ar zvīņainu cepurīti. Var augt pat uz ķīmiski apstrādātas koksnes, piem., dzelzceļa gulšņiem ("gulšņu sēne"!).
Bērzu sīkstene (kamolene)
Lentinus conchatus / Panus conchatus
Prāva (5-12 cm) sīkstene ar krasi asimetrisku cepurīti (mēles, gliemežnīcas vai tml. formā). Aug pārsvarā uz nedzīvas bērza koksnes. Sastopama ne īpaši bieži.
    Smaržīgā sīkstene (kamolene)
Lentinus suavissimus / Lentinus suavissimus
Neliela (2-5 cm) sīkstene. Izdala stipru anīsa smaržu, kura ir jūtama pat desmitiem metru attālumā. Aug uz nedzīvas lapukoku kosnes. Ļoti reti sastopama.

Tīģeru sīkstene
Lentinus tigrinus
Vidēji liela (4-10 cm) sīkstene, kas aug uz īpaši mitras (ūdenī peldošas vai tml.) lapukoku koksnes. Ļoti reta.



Karotes sīkstenīte
Lentinellus cochleatus
Neliela (2-6 cm) sīkstenīte ar smalki šķiedrainu virsu, kura aug čemuros uz beigtas koksnes. Samērā bieža.
Lāču sīkstenīte
Lentinellus ursinus
Vidēji liela (2½ -10 cm) sīkstenīte, kura aug prāvās ļoti blīvās grupās un čemuros uz lapkoku kritalām. Bieža.
Lapsu sīkstenīte
Lentinellus vulpinus
Neliela (3-6 cm) sīkstenīte ar parupji dzīslainu virsu, kura aug čemuros uz kritalām (g/k lapkoku). Ļoti reta.

 Latvijā ir konstatēta vēl viena sīksteņu suga,  kā arī divas sīkstenīšu sugas:
 ļoti reti sastopamā kausveida sīkstene (Lentinus cyathiformis / Neolentinus schaefferi);
 reti sastopamā vēdekļa sīkstenīte (Lentinellus flabelliformis);
 visai reti sastopamā bebru sīkstenīte (Lentinellus castoreus),
 kuru daļa mikologu uzskata tikai par lāču sīkstenītes paveidu.

 Agrāk par piederīgu sīkstenēm tika uzskatīta arī pie mums mākslīgi audzētā sēne šitake
 taču jau pagājušajā gadsimtā tā pārcelta uz citu ģinti (pat citu dzimtu un rindu) un saucas 
 Lentinula edodes.


Vēl no mūsu fotoarhīva

Ārkārtīgi retās tīģeru sīkstenes ciešā bariņā savā ilggadējā dreifējošā atradnē - uz dīķī peldoša resnas kritalas gabala (Siguldā, 2015. gada maijā).

Bieži sastopamās zvīņainās sīkstenes vistipiskākajā vietā - uz celma (Gaujas Nacionālajā parkā starp Silciemu un Gaujas ciemu, 2018. gada jūnijā).

Miniatūras zvīņainās sīkstenes uz celma, kurš kopā ar akmeņiem u.c.
iekļauts kapavietas noformējumā (Siguldas kapsētā, 2014. gada jūnijā).

Lapiņsēnes