 |
 |
 |
||
| Sīkstenes un sīkstenītes | ||||
|
|
|
||
| Sīkstenes un sīkstenītes | ||||
|
Par sīkstenēm un sīkstenītēm dēvē samērā lielas līdz nelielas lapiņsēnes, kuras aug uz atmirušas (vai bojātas) koksnes, izceļas ar sīkstu mīkstumu un smalki izrobotām lapiņām. Kātiņi ir īsi, bieži vien asimetriski novietoti, vai arī tādu vispār nav. Pārsvarā ir neēdamas sīkstās konsistences vai rūgtuma dēļ. Dalījums sīkstenēs un sīkstenītēs atspoguļo nevis dažādus izmērus, bet gan morfoloģiskas u.c. atšķirības makroskopiskā un mikroskopiskā līmenī. Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, no sīksteņu ģints (Lentinus) mūsdienās ir izdalītas atsevišķi vēl divas ģintis (Neolentinus, Panus); atbilstoši mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Latviskie nosaukumi šīm ģintīm pagaidām nav izdomāti, tā ka mums visas sīkstenes vēl aizvien ir un paliek sīkstenes. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
 
|
|
|
|
Zvīņainā sīkstene Lentinus lepideus / Neolentinus lepideus Prāva (5-10 cm), samērā bieži sastopama sīkstene ar zvīņainu cepurīti. Var augt pat uz ķīmiski apstrādātas koksnes, piem., dzelzceļa gulšņiem ("gulšņu sēne"!). |
Bērzu sīkstene (kamolene) Lentinus conchatus / Panus conchatus Prāva (5-12 cm) sīkstene ar krasi asimetrisku cepurīti (mēles, gliemežnīcas vai tml. formā). Aug pārsvarā uz nedzīvas bērza koksnes. Sastopama ne īpaši bieži. |
Smaržīgā sīkstene (kamolene) Lentinus suavissimus / Lentinus suavissimus Neliela (2-5 cm) sīkstene. Izdala stipru anīsa smaržu, kura ir jūtama pat desmitiem metru attālumā. Aug uz nedzīvas lapkoku koksnes. Ļoti reti sastopama. |
 |
|
 
|
||
|
Tīģeru sīkstene Lentinus tigrinus / Panus tigrinus Vidēji liela (4-10 cm) sīkstene, kas aug uz izmirkušas lapkoku koksnes. Ļoti reta (taču ne Gaujas tuvumā!). |
Kausveida sīkstene Lentinus cyathiformis / Neolentinus cyathiformis Paliela (līdz 15 cm, pat 20 cm) sīkstene, kura aug uz atmirušas lapkoku koksnes. Ārkārtīgi reti sastopama! |
Citas sīksteņu sugas Latvijā nav konstatētas.
Agrāk par piederīgu sīkstenēm tika uzskatīta arī pie mums mākslīgi audzētā sēne šitake,
taču jau pagājušajā gadsimtā tā pārcelta uz citu ģinti (pat citu dzimtu un rindu) un saucas
Lentinula edodes.
|
|
|
|
Karotes sīkstenīte Lentinellus cochleatus Neliela (2-5 cm) sīkstenīte ar dziļi iedobtu gludu virsu, kura aug čemuros uz atmirušas koksnes. Ļoti reta(?). |
Lāču sīkstenīte Lentinellus ursinus Vidēji liela (2½ -10 cm) sīkstenīte, kura aug prāvās ļoti blīvās grupās un čemuros uz lapkoku kritalām. Bieža. |
Lapsu sīkstenīte Lentinellus vulpinus Neliela (3-6 cm) sīkstenīte ar parupji dzīslainu virsu, kura aug čemuros uz atmirušas koksnes. Ļoti reta. |
Latvijā ir konstatētas vēl divas citas sīkstenīšu sugas:
reti sastopamā vēdekļa sīkstenīte (Lentinellus flabelliformis);
visai reti sastopamā bebru sīkstenīte (Lentinellus castoreus),
kuru daļa mikologu uzskata tikai par lāču sīkstenītes paveidu.
Vēl no mūsu fotoarhīva
   |
Ļoti retās tīģeru sīkstenes
ciešā bariņā savā ilggadīgajā dreifējošajā atradnē - uz dīķī peldoša resnas kritalas gabala (Siguldā, 2015. gada maijā).
Šī sīksteņu suga ir īpaša ar to, ka aug tikai uz stipri izmirkušas koksnes.
 |
Bieži sastopamās zvīņainās sīkstenes
vistipiskākajā vietā - uz celma (Gaujas nacionālajā parkā starp Gaujas ciemu un Silciemu, 2018. gada jūnijā).
Šī sīksteņu suga izceļas ar spēju normāli attīstīties pat ilgstošā sausumā.
 |
Miniatūras
zvīņainās sīkstenes uz celma, kurš kopā ar akmeņiem u.c.
iekļauts kapavietas noformējumā (Siguldas kapsētā, 2014. gada jūnijā).
|
|