Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Makstsēnes
 

Mušimirēm radniecīgas (tā pati ģints) lapiņsēnes ar izteikti rievotu cepurītes malu, slaidu kātiņu ar plašu maksti ap pamatni, bet bez gredzena. Ēdamas pēc kārtīgas novārīšanas, taču diezgan mazvērtīgas. Turklāt sakarā ar līdzību mušmirēm, ir iespēja sajaukt, tādēļ ēšanai reti kad vāc.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!




Dzeltenbrūnā makstsēne
Amanita fulva
Gaišāk vai tumšāk brūna. Kātiņu klāj smalkas zvīņas.
Oranžā makstsēne
Amanita crocea
Parasti ir spilgti oranža. Uz kātiņa zigzagaveida joslas.
Pelēkā makstsēne
Amanita vaginata
Gaišpelēka, dažreiz balta. Kātiņu klāj smalkas zvīņas.


Divkrāsu makstsēne
Amanita battarae
Cepurīte divkrāsu, ar dziļi rievojumu. Kātiņš lāsumains.
Olīvpelēkā makstsēne*
Amanita olivaceogrisea
Tumši, tad gaiši olīvpelēka. Kātiņš ar smalkām zvīņām.

* Sugu kā tādu atklājis igauņu mikologs Kūlo Kalamēss (Kuulo Kalamees) 1982.g. Igaunijā (publikācija 1986.g.).
 Konstatēta 10 Eiropas valstīs: lielākoties ap Baltijas jūru (t.sk. arī vairākviet Latvijā), kā arī Francijā un Anglijā.

 Baltā makstsēne (Amanita alba) vairs neskaitās atsevišķa suga,
 bet gan tikai pelēkās makstsēnes (skat.augstāk) baltā varietāte.

 Latvijā droši konstatētas vēl divas makstsēņu sugas:
 retā un aizsargājamā alkšņu makstsēne (Amanita friabilis) un 
 2017.gada augustā - čūskādas makstsēne (Amanita ceciliae).

 Iespējams, vienu reizi atrasta arī smalkgredzena makstsēne 
 (Amanita submembranacea).

Lapiņsēnes