Makstsēnes | ||||
Makstsēnes ir nelielas vai prāvas (cepurītes ziņā) lapiņsēnes, kam sākumā augļķermeni ieskauj vispārējs (t.i., visu aptverošs) plīvurs, kura apakšdaļa vēlāk saglabājas kā kātiņa pamatu aptveroša maksts, kamēr augšdaļas atliekas vairumam sugu parasti izzūd (vien paretam paliekot uz cepurītes kā prāvs lēveris), bet dažai noklāj cepurīti kā daudzas sīkas plēksnītes. Pretstatā tuvu radniecīgajām mušmirēm, makstsēņu lapiņas pat sākumā nesedz savs t.s. daļējais plīvurs, līdz ar to neizveidojas kātiņu apjozošs gredzens. Cepurītes ir ar tālu iekšup rievotu malu un ar laiku izplešas stipri plakanas; dažām sugām ir diezgan košās krāsās, dažām - divkrāsainas. Lapiņas ir baltas un mīkstas (nebirzīgas). Kātiņi ir pagari un patievi, ļoti viegli izlaužami. Aug, atkarībā no sugas, dažāda sastāva mežos, apstādījumos, aizaugošos purvos; visas - vasarā un rudenī. Sastopamība - no ļoti bieži līdz ļoti reti. Ēdamas pēc kārtīgas novārīšanas, taču diezgan mazvērtīgas. Turklāt, tā kā sakarā ar līdzību mušmirēm iespējams sajaukt, reāli ēšanai reti kurš vāc. |
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
Dzeltenbrūnā makstsēne Amanita fulva Gaišāk vai tumšāk brūna. Kātiņu klāj smalkas pārslas. |
Oranžā makstsēne Amanita crocea Parasti ir spilgti oranža. Uz kātiņa zigzagveida joslas. |
Pelēkā makstsēne Amanita vaginata Gaišpelēka, reizēm balta. Kātiņu klāj smalkas pārslas. |
Divkrāsu makstsēne Amanita battarae Cepurīte divkrāsu, ar dziļi rievojumu. Kātiņš lāsumains. |
Alkšņu makstsēne Amanita friabilis Olīvbrūna vai pelēkbrūna. Kātiņš ar smalkām pārslām. |
Olīvpelēkā makstsēne Amanita olivaceogrisea Tumši, tad gaiši olīvpelēka.Uz kātiņa smalkas pārslas. |
Čūskādas makstsēne Amanita ceciliae Ar 'mušmirveida' cepurīti. Uz kātiņa zigzagveida joslas. Ļoti reta: tikai mazā terit. Aizputes novadā kopš 2017. |
Pelēkplīvura makstsēne Amanita submembranacea Ar olīvkrāsas vai olīvtonēti brūnu cepurīti un ar pelēku maksti. Ļoti reta: tikai vienuviet Moricsalā kopš 2012. |
Baltā makstsēne (Amanita alba) vairs neskaitās atsevišķa suga,
bet gan tikai pelēkās makstsēnes (skat.augstāk) baltā varietāte.
Citas makstsēņu sugas Latvijā nav konstatētas.
Vēl no mūsu fotoarhīva
Pilnīgi anomāls - ārkārtīgi kruzuļains - oranžās makstsēnes kātiņš šīs sugas atradnē Siguldas centrā (2011. gadā).
Igaunijā atklātā un tikai nedaudzās Eiropas valstīs atrastā olīvpelēkā makstsēne pie Krimuldas (2017. gadā).