Latvijas sēnes: vērdiņsēnes

Mazas vai nelielas lapiņsēnes, kuras savulaik tikušas iekļautas vienā ģintī pēc diezgan vispārīgām pazīmēm - sporu baltās krāsas, cepurītes ielocītās malas, kātiņa skrimšļainās konsistences, kā arī pēc sēnes augļķermeņa neatgriezeniskas noārdīšanās, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem (pretstatā vītenēm, kuras, ja pēc izžūšanas tiek atkal samitrinātas, atdzīvojas). Aug, atkarībā no sugas, uz atmirušas koksnes, meža nobirām, trūdošām citas sugas sēņu atliekām vai arī augsnes, lielākoties ciešās grupās un ceros. Sastopamība – no ļoti bieži līdz ļoti reti. Vienas ir ēdamas, tomēr pārsvarā mazvērtīgas, citas neēdamas; par nedaudzām ir aizdomas, ka varētu būt indīgas (taču ne stipri).

Turpmākajā mikoloģijas attīstības gaitā vērdiņsēņu ģints (Collybia) jēdziens ir arvien vairāk sašaurinājies. Pēc pēdējās reorganizācijas, kuras pamatotību apstiprinājuši arī mūsdienu pētījumi molekulārā līmenī, lielais vairākums vērdiņsēņu ir pārceltas uz trijām citām ģintīm (Gymnopus, Rhodocollybia, Dendrocollybia), atstājot sākotnējā ģintī tikai trīs sīciņu sēņu sugas (augošas uz citu sēņu atliekām); šo sākotnējās vērdiņsēņu ģints "atlikumu" mēdz dēvēt par vērdiņsēņu ginti šaurā nozīmē (sensu stricto). Trim jaunajām ģintīm (Gymnopus, Rhodocollybia, Dendrocollybia) latviskie nosaukumi nav izdomāti, tā ka tajās ieskaitītās sēnes mums joprojām ir un paliek vērdiņsēnes.

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!


Rudkāta vērdiņsēne Collybia acervata / Gymnopus acervatus Maza, aug prāvos ceros uz mirušas skujkoku kosnes.	Pelēkā vērdiņsēne Collybia asema / Rhodocollybia butyracea var. asema Neliela, ar vālesveida kātu, aug uz skujukoku nobirām.	Sviesta vērdiņsēne Collybia butyracea / Rhodocollybia butyracea Neliela, ar vālesveida kātu, aug uz skujukoku nobirām.


Skropstainā vērdiņsēne Collybia cirrhata Sīciņa, aug uz trūdošām bērzlapju u.c. sēņu atliekām.	Kopaugošā vērdiņsēne Collybia confluens / Gymnopus confluens Maza, aug uz zemes lielās ļoti blīvās grupās un ceros.	Nobiru (meža) vērdiņsēne Collybia dryophila / Gymnopus dryophilus Maza, aug uz dažādām meža nobirām, parasti grupās.


Plankumainā vērdiņsēne Collybia maculata / Rhodocollybia maculata Vidēji liela, aug pārsvarā grupās uz skujkoku nobirām.	Zābakotā vērdiņsēne Collybia peronata / Gymnopus peronatus Maza, aug uz dažādām meža nobirām, parasti grupās.	Bumbuļu vērdiņsēne Collybia tuberosa Sīciņa, aug uz trūdošām bērzlapju u.c. sēņu atliekām.

Latvijā ir konstatētas pavisam 18 vērdiņsēnu sugas
(skaitot kopā gan iepriekšējā ģintī atstātās, gan arī tās, kuras
tagad pārceltas uz citām ģintīm - Gymnopus, Rhodocollybia).

Sīkas gandrīz baltas lapiņsēnes, kuras aug grupās uz trūdošām citas sugas sēņu atliekām (reizēm pat uz augsnes, kurā ir saimnieksēņu noārdīšanās produkti, lai arī vizuāli vairs nav identificējami). Vienas sugas vērdiņsēnes izaug tieši no substrāta, bet divu sugu – no tajā vispirms izveidojušamies graudveida vai tamlīdzīgiem sklerocijiem. Divas sugas ir bieži sastopamas, viena - reti. Visas skaitās neēdamas; niecīgo izmēru dēļ tas arī nav būtiski.

Latvijas Dabas muzeja sastādītajā Latvijas bazīdijsēņu sarakstā (2020. gada rudenī vēl nav publicēts) figurē arī (kā ļoti reti sastopama) plānā vērdiņsēne (Collybia macilenta),
taču par šīs sugas pašreizējo statusu nav īstas skaidrības.

Plankumainās vērdiņsēnes vecuma un auksto nakšu iespaidā kļuvušas daudz krāšņākas nekā jaunas un salnu neskartas (Inčukalna novads, 2016).

Rudkāta vērdiņsēnes, pretēji plankumainajām (sk. augstāk), izskatās skaistākas, kamēr vēl jaunas un salnas neskartas (Siguldas novads, 2016).

Vietnes sadaļas				Lapiņsēnes
Vērdiņsēnes (plašā nozīmē)


Skropstainā vērdiņsēne Collybia cirrhata Bez jebkāda sklerocija kātiņa lejasgalā.	Kuka vērdiņsēne Collybia cookei Ar sakrunkotu sklerociju, blāvi dzeltenu vai oranžīgu.	Bumbuļu vērdiņsēne Collybia tuberosa Ar ābola sēklai līdzīgu, tumši sarkanbrūnu sklerociju.