Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Vērdiņsēnes (plašā nozīmē)
 

Mazas vai nelielas lapiņsēnes, kuras savulaik tikušas iekļautas vienā ģintī pēc ļoti vispārīgām pazīmēm: sporu baltās krāsas, cepurītes ielocītās malas, kātiņa skrimšļainās konsistences, kā arī pēc sēnes augļķermeņa neatgriezeniskas noārdīšanās, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem (pretstatā vītenēm, kuras, ja pēc izžūšanas tiek atkal samitrinātas, atdzīvojas). Aug, atkarībā no sugas, uz atmirušas koksnes, meža nobirām, trūdošām citu sēņu atliekām vai augsnes, lielākoties ciešās grupās un ceros. Sastopamība – no ļoti bieži līdz ļoti reti. Vienas ir ēdamas, tomēr pārsvarā mazvērtīgas, citas neēdamas; par nedaudzām ir aizdomas, ka varētu būt indīgas (taču ne stipri).

Turpmākajā mikoloģijas attīstības gaitā vērdiņsēņu ģints (Collybia) jēdziens ir arvien vairāk sašaurinājies. Pēc pēdējās reorganizācijas, kuras pamatotību apstiprinājuši arī mūsdienu pētījumi molekulārā līmenī, lielais vairākums vērdiņsēņu ir pārceltas uz trijām citām ģintīm (Gymnopus, Rhodocollybia, Dendrocollybia), atstājot sākotnējā ģintī vienīgi trīs sīku sēnīšu (uz citu sēņu atliekām augošo) sugas; šo sākotnējās vērdiņsēņu ģints "atlikumu" mēdz dēvēt par vērdiņsēņu ginti šaurā nozīmē (sensu stricto). No trim augstāk pieminētajām ģintīm savs latviskais nosaukums ir tikai pirmajai (Gymnopus) – liesmenes, un par tādām tagad nereti dēvē dažas kādreizējas vērdiņsēnes. Turpretī divām pārējām ģintīm (Rhodocollybia, Dendrocollybia) latviskie nosaukumi nav izdomāti, tā ka mums attiecīgās vērdiņsēnes joprojām ir un paliek vērdiņsēnes.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!




Rudkāta vērdiņsēne
Collybia acervata / Gymnopus acervatus
Maza, aug prāvos ceros uz mirušas skujkoku kosnes.
Sviesta vērdiņsēne
Collybia butyracea / Rhodocollybia butyracea
Neliela, ar vālesveida kātu, aug uz skujukoku nobirām.
Skropstainā vērdiņsēne
Collybia cirrhata
Sīciņa, aug uz trūdošām bērzlapju u.c. sēņu atliekām.



Kopaugošā vērdiņsēne
Collybia confluens / Gymnopus confluens
Maza, aug uz zemes lielās ļoti blīvās grupās un ceros.
Nobiru vērdiņsēne
Collybia dryophila / Gymnopus dryophilus
Maza, aug uz dažādām meža nobirām, parasti grupās.
Plankumainā vērdiņsēne
Collybia maculata / Rhodocollybia maculata
Vidēji liela, aug pārsvarā grupās uz skujkoku nobirām.

Zābakotā vērdiņsēne
Collybia peronata / Gymnopus peronatus
Maza, aug uz dažādām meža nobirām, parasti grupās.

 Latvijā ir konstatētas pavisam 18 vērdiņsēnu sugas 
 (skaitot kopā gan četras vecajā ģintī atstātās, gan tās, kuras 
 tagad pārceltas uz citām ģintīm - Gymnopus, Rhodocollybia).


 
Vērdiņsēnes (šaurā nozīmē)
 

Sīkas gandrīz baltas lapiņsēnītes, kuras aug grupās uz trūdošām lielāku sēņu atliekām (vai reizēm pat uz augsnes, kurā ir šo sēņu noārdīšanās produkti, lai arī vizuāli vairs neidentificējami). Vienas sugas vērdiņsēnes izaug tieši no substrāta, divu sugu – no tajā vispirms izveidojušamies graudveidīgiem vai tml. sklerocijiem. Divas sugas ir bieži sastopamas, viena reti. Visas skaitās neēdamas (kas niecīgo izmēru dēļ nav būtiski).

 
Skropstainā vērdiņsēne
Collybia cirrhata
Bez jebkāda sklerocija kātiņa lejasgalā.
Kuka vērdiņsēne
Collybia cookei
Ar sakrunkotu sklerociju, blāvi dzeltenu vai oranžīgu.
Bumbuļu vērdiņsēne
Collybia tuberosa
Ar ābola sēklai līdzīgu, tumši sakanbrūnu sklerociju.

 Latvijā ir konstatēta vēl viena vērdiņsēne (šaurā nozīmē):
 plānā vērdiņsēne (Collybia macilenta), kura ir ļoti reti sastopama.


Vēl no mūsu fotoarhīva

Plankumainās vērdiņsēnes vecuma un auksto nakšu iespaidā kļuvušas daudz krāšņākas nekā jaunas un salnu neskartas (Inčukalna novads, 2016).

Rudkāta vērdiņsēnes, pretēji plankumainajām (sk. augstāk), izskatās skaistākas, kamēr vēl jaunas un salnas neskartas (Siguldas novads, 2016).

Lapiņsēnes