Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Vītenes
 

Vītenes ir mazas vai sīkas lapiņsēnes ar plānām cepurītēm un tieviem, dažām pat diegveidīgiem kātiņiem (pārsvarā gaišiem pašā augšgalā un arvien tumšākiem uz lejasgalu), kuras sausumā novīst, taču samitrinātas atkal atdzīvojas. Aug, atkarībā no sugas, lapukoku mežos vai skujukoku mežos, vai arī pļavās vasarā un rudenī. Sastopamība - no bieži līdz ļoti reti. Daža ir ēdama (pat skaitās vērtīga), tomēr vairākums ir neēdamas.

 

Ja mūsu divvalodīgajā (En+Lv) vietnē fungi.lv ir detalizētāks un/vai bagātīgāk ilustrēts sugas apraksts, saite uz to ir zem attēla anotācijas. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!


Pļavas vītene
Marasmius oreades

Pļavas vītene aug patiešām pļavās, ganībās, parkos un tml. Sastopama visu vasaru un rudeni, turklāt visai bieži. Mēdz veidot raganu apļus. Ēdama.

 Pļavas vīteņu veidotu raganu apli sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.

Riteņu vītene
Marasmius rotula

Sīkā, gar- un tievkātainā riteņu vītene aug uz atmirušas lapukoku koksnes. Lapiņas ir pievienotas nevis kātiņam, bet gan to ieskaujošai "apkaklei"
(sk. zemāk). Diezgan bieži sastopama. Neēdama.

Bujāra vītene
Marasmius bulliardii

Pavisam sīciņā, ļoti gar- un tievkātainā Bujāra vītene aug lielos baros uz kritušām lapām vasarā un rudenī. Tai izskatā ļoti līdzīga ir Vetšteina vītene 
(sk. zemāk), kura aug uz nobirušam skujām, tādēļ dažos avotos tās netiek viena no otras nodalītas, resp. tiek uzskatītas par Bujāra vīteni šīs sugas
jēdziena plašākā nozīmē. Šo abu vīteņu lapiņas ir pievienotas nevis kātiņam, bet gan to ieskaujošai "apkaklei" (sk. Vetšteina vītenes foto). Neēdama.

Vetšteina vītene
Marasmius wettsteinii

Pavisam sīciņā, ļoti gar- un tievkātainā Vetšteina vītene aug lielos baros uz nobirušām skujām vasarā un rudenī. Izskatā tā ir ļoti līdzīga Bujāra vītenei
(sk. augstāk), kura aug uz kritušām lapām, un dažkārt netiek no tās nodalīta, resp. tiek uzskatīta par Bujāra vīteni šīs sugas jēdziena plašākā nozīmē.
Šo abu vīteņu lapiņas ir pievienotas nevis kātiņam, bet gan to ieskaujošai "apkaklei" (sk. foto zemāk). Neēdama.


Vetšteina vītenes klātbūtni Latvijā konstatējām 2018. gada jūnijā, veidodami šo vietnes lappusi. Praktiski nav šaubu, ka suga novērota arī agrāk; taču, nepiegriežot vērību augtenei (uz skujām), noturēta par to pašu sen zināmo Bujāra vīteni.

Apspriežoties ar Latvijas Dabas muzeja mikoloģi Initu Dānieli, tika atzīts par pareizāko arī mums turēties pie viedokļa, ka tā ir pilnvērtīga suga - Vetšteina vītene (nevis Bujāra vītenes paveids).

Lapu vītene
Marasmius epiphyllus

Pavisam sīciņā lapu vītene aug uz kritušām lapām vai to kātiņiem. Bieži sastopama, taču niecīgo izmēru dēļ pārsvarā paliek neievērota. Neēdama.

Vinneja vītene
Marasmius wynnei

Vinneja vītene aug uz meža nobirām rudens pusē. Ļoti reti sastopama, aizsargājama.

 Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.

 Pavisam Latvijā konstatētas 12 vīteņu sugas.


Šī ir ģints atainojuma pagaidu versija. Nākotnē tā tiks aizstāta
ar izvērstāku - pārskata lappusi plus savu lappusi katrai sugai.

Lapiņsēnes