Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Vītenes
 

Vītenes ir mazas vai sīkas lapiņsēnes ar plānām cepurītēm un tieviem, dažām pat diegveidīgiem kātiņiem (pārsvarā gaišiem pašā augšgalā un arvien tumšākiem uz lejasgalu), kuras sausumā novīst, taču samitrinātas atkal atdzīvojas. Tās aug, atkarībā no sugas, lapkoku mežos vai skujkoku mežos, vai arī pļavās, visas - vasarā un/vai rudenī. Sastopamība - no bieži līdz ļoti reti. Daža ir ēdama (pat skaitās vērtīga), tomēr vairākums ir neēdamas.

Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, dažas sugas no vīteņu ģints (Marasmius) mūsdienās ir pārceltas uz divām citām ģintīm (uz Gymnopus, kurā tagad skaitās arī daudzas līdzšinējās vērdiņsēnes, un Mycetinis); atbilstoši ir mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Taču latviski tās joprojām dēvē par vītenēm.

 

Ja mūsu divvalodīgajā (En+Lv) vietnē fungi.lv ir detalizētāks un/vai bagātīgāk ilustrēts sugas apraksts, saite uz to ir zem attēla anotācijas. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!




Pļavas vītene
Marasmius oreades
Maza; lapiņas nav pievien. kātiņam. Bieži sastopama.
Ķiploku vītene
Marasmius scorodonius / Mycetinis scorodonius
Maza; lapiņas pieaugušas kātiņam. Bieži sastopama.
Vairoga vītene
Marasmius androsaceus / Gymnopus androsaceus
Sīciņa; lapiņas pieaugušas kātiņam. Bieži sastopama.



Riteņu vītene
Marasmius rotula
Sīka; lapiņas pievienotas kātiņu ieskaujošai 'apkaklei'. Aug uz mirušas lapkoku koksnes. Pabieži sastopama.
Bujāra vītene
Marasmius bulliardii
Sīka; lapiņas pievienotas kātiņu ieskaujošai 'apkaklei'. Aug baros uz kritušām lapām u.c. Bieži sastopama.
Vetšteina vītene
Marasmius wettsteinii
Sīka; lapiņas pievienotas kātiņu ieskaujošai 'apkaklei'. Aug baros uz nobirušām skujām. Bieži sastopama.


Lapu vītene
Marasmius epiphyllus
Niecīga; aug uz kritušām lapām. Pabieži sastopama.
Vinneja vītene
Marasmius wynneae
Maza; lapiņas pieaugušas kātiņam. Ļoti reta, aizsarg.

 Latvijā ir konstatētas vēl astoņas vīteņu sugas.


Pļavas vītene
Marasmius oreades

Pļavas vītene ir viena no lielākajām vītenēm. Tā tik tiešām aug pļavās, ganībās, parkos un tml. Sastopama visu vasaru un rudeni, turklāt visai bieži.
Mēdz veidot raganu apļus, reizēm pat vairāku raganu apļu sakopojumus. Ēdama.

 Pļavas vīteņu veidotu raganu apli sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.

Ķiploku vītene
Marasmius scorodonius

   
 

Salīdzinoši lielā (gan tikai savas ģints ietvaros) ķiploku vītene aug skujkoku un jauktos mežos, zālainās vietās vasarā un rudenī. Kātiņs tai ir gluds, bet 
lapiņas ir pievienotas kātiņam. Gan smaržo (īpaši mitrā laikā), gan garšo pēc ķiplokiem. Ēdama, taču nelielā daudzumā - kā ķiploku aizstājoša garšviela.

Riteņu vītene
Marasmius rotula

Sīkā (tomēr tipiski ne tik sīciņa kā Bujāra un Vetšteina vītenes), gar- un tievkātainā riteņu vītene aug kompaktos ceros uz atmirušas lapkoku koksnes
(nereti - uz augsnē slēptas). Lapiņas ir pievienotas nevis kātiņam, bet gan to ieskaujošai "apkaklei" (sk. zemāk). Diezgan bieži sastopama. Neēdama.

Bujāra vītene
Marasmius bulliardii

   

Pavisam sīciņā, ļoti gar- un tievkātainā Bujāra vītene aug lielos baros (taču ne kompaktos ceros kā riteņu!) uz kritušām lapām un citām lapkoku meža
nobirām vasarā un rudenī. Tai izskatā ļoti līdzīga ir Vetšteina vītene (sk. zemāk), kas aug uz nobirušam skujām, tādēļ dažā avotā tās netiek viena no
otras nodalītas, resp. tiek uzskatītas par Bujāra vīteni šīs sugas jēdziena plašākā nozīmē. Bujāra vītenes lapiņas ir pievienotas nevis kātiņam, bet gan
to ieskaujošai "apkaklei". Neēdama.

Vetšteina vītene
Marasmius wettsteinii

Pavisam sīciņā, ļoti gar- un tievkātainā Vetšteina vītene aug lielos baros (taču ne kompaktos ceros kā riteņu!) uz nobirušām skujām vasarā un rudenī.
Izskatā ir ļoti līdzīga Bujāra vītenei (sk. augstāk), kura aug uz kritušām lapām, un dažkārt netiek no tās nodalīta, resp. tiek uzskatīta par Bujāra vīteni 
šīs sugas jēdziena plašākā nozīmē. Vetšteina vītenes lapiņas ir pievienotas nevis kātiņam, bet gan to ieskaujošai "apkaklei" (attēlā zemāk). Neēdama.


Vetšteina vītenes klātbūtni Latvijā konstatējām 2018. gada jūnijā, veidodami šo vietnes lappusi. Praktiski nav šaubu, ka suga novērota arī agrāk; taču, nepiegriežot vērību augtenei (uz skujām), ir noturēta par to pašu sen zināmo Bujāra vīteni.

Apspriežoties ar Latvijas Dabas muzeja mikoloģi Initu Dānieli, tika atzīts par pareizāko arī Latvijā turēties pie viedokļa, ka tā ir pilnvērtīga suga - Vetšteina vītene (nevis Bujāra vītenes paveids).

Lapu vītene
Marasmius epiphyllus

Pavisam sīciņā lapu vītene aug uz kritušām lapām vai to kātiņiem. Pabieži sastopama, taču niecīgo izmēru dēļ pārsvarā paliek neievērota. Neēdama.

Vinneja vītene
Marasmius wynneae

   

Vinneja vītene aug uz meža nobirām rudens pusē. Ļoti reti sastopama, aizsargājama.

 Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.


Šī ir ģints atainojuma pagaidu versija. Ļoti drīz tā tiks aizstāta
ar izvērstāku - pārskata lappusi plus savu lappusi katrai sugai.

Lapiņsēnes