 |
 |
 |
||
| Jumtenes | ||||
|
|
|
||
| Jumtenes | ||||
|
Jumtenes ir nelielas vai prāvas lapiņsēnes, kuras aug uz atmirušas vai vismaz bojātas koksnes. Krāsu gamma cepurītēm, šīs ģints sugas kopā ņemot, ir visai daudzveidīga. Lapiņas ir brīvas (t.i., nav pievienotas sēnes kātiņam), cieši viena pie otras un sākotnēji vairāk vai mazāk baltas, taču ar laiku, izdaloties sporām, sārtojas. Dažas sugas sāk augt jau vēlā pavasarī un turpina līdz rudenim. Sastopamība - no bieži līdz ļoti reti. Pārsvarā ir ēdamas. |
|
Ja mūsu divvalodīgajā (En+Lv) vietnē fungi.lv ir detalizētāks un/vai bagātīgāk ilustrēts sugas apraksts, saite uz to ir zem attēla anotācijas. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
Briežu jumtene
Pluteus cervinus
   |
Briežu jumtenei cepurītes virspuse var būt diezgan dažādās krāsās,
visbiežāk - tādā vai citādā brūnā tonī, pavisam reti - tumšpelēka.
Tā ir pārliecinoši visizplatītākā jumteņu ģints sēne mūsu mežos, parkos un citur.
 |
 |
 |
 |
|
Vairāk sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv. Dodieties taisni uz sugas sākumlappusi vai klikšķiniet uz sīkattēliem! |
Melnskropstu jumtene
Pluteus atromarginatus
 |
Melnskropstu jumtenes raksturīgākā iezīme ir tās lapiņu melnās škautnes
(tiesa, nebūt ne visiem eksemplāriem melnums ir tik stipri izteikts kā šeit).
Tomēr Latvijā ir sastopama arī cita jumtene ar līdzīgu īpašību - sk. zemāk.
|
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs. Klikšķiniet šeit! |
Lauvu jumtene
Pluteus leoninus
 |
Lauvu jumtene izceļas ar koši dzelteno cepurītes krāsu, kurā šajā, puskrēslā uzņemtajā attēlā šķiet
bezmaz vai fluorescējoša. (Latvijā ir sastopama arī ne tik koši dzeltena jumtene, proti, iedzeltenā.)
 |
 |
 |
|
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv. Klikšķiniet uz sīkattēliem! |
Vītolu jumtene
Pluteus salicinus
 |
Vītolu jumtenei cepurīte ir sudrabpelēka, nereti ietonēta zilgana vai zaļgana, un ar tumšāku vidu.
Romella jumtene
Pluteus romellii
 |
Romella jumtene izceļas ar saviem siltajiem krāsu toņiem: brūno cepurītei un oldzelteno kātiņam.
Zvīņainā jumtene
Pluteus petasatus
 |
Zvīņainajai jumtenei cepurītes vidusdaļā patiešām ir tumšākas zvīņas, vienai mazāk, citai vairāk.
Baltā jumtene
Pluteus pellitus
 |
Baltajai jumtenei vienīgajai gan cepurīte, gan kātiņš patiesi ir viscaur gandrīz tīri balti. Ļoti reta!
|
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusē. Klikšķiniet šeit! |
Ēnainā jumtene
Pluteus umbrosus
 |
Ēnainajai jumtenei cepurītes virsa ir izteikti samtaina un ar parupju tumšu
dzīslojumu. Lapiņu šķautnes ir melnas. Ļoti reti sastopama, aizsargājama!
(Mums ir zināms par diviem desmitiem atradumu Latvijā līdz 2022. gadam.)
|
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs. Klikšķiniet šeit! |
Dzīslotā jumtene
Pluteus phlebophorus
 |
Dzīslotās jumtenes cepurīte ir vienkrāsaini brūna un kaila (bez zvīņām un tml.),
toties ar smalku un nekontrastējošu dzīslojumu. Ļoti reti sastopama (mums ir
zināms par tikai astoņiem atradumiem Latvijā līdz 2024. gada oktobra vidum:
1995. gadā Aizkraukles novadā, 2018.g. Rucavas un 2019.g. Ādažu novadā,
2023./24.g. trim Madonas un pa vienam Valkas novadā un Siguldas pilsētā).
Foto ir no atradnes Rucavas novadā, Luknes skābaržu audzē.
Oranžā jumtene
Pluteus aurantiorugosus
 |
Oranžā jumtene tiešām ir koši oranža (vai ķieģeļsarkana). Aug uz ļoti vecas
koksnes, tipiski - nelielā ciešā grupā koka dobumā. Ārkārtīgi reti sastopama
(mums ir zināms par tikai 6 atradumiem Latvijā līdz 2023. gada jūlija beigām:
2020.g. Apes novadā un Aizkraukles novadā, 2021.g. Valkas novadā,
2022.g. Ventspils novadā un Jelgavas novadā, 2023.g. Siguldas nov.)
Foto ir no atradnes Ventspils novadā, Moricsalas dabas rezervātā.
|
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs. Klikšķiniet šeit! |
Samtainā jumtene
Pluteus podospileus
 |
Samtainajai jumtenei cepurītes virsa ir samtaina, ar stipri smalku neregulāru
plaisājumu un brūnos toņos, taču konkrētā krāsa variē gana plašās robežās.
Ārkārtīgi reti sastopama (mums zināms par tikai četriem atradumiem Latvijā,
no kuriem divi bijuši 2022.gadā: viens Valkas novadā, otrs Siguldas pilsētā).
Foto ir no atradnes Valkas novadā (iegriezums - no Inetas Šumskihas foto citā reģionā).
Vēl nenodēvēta jumtene
Pluteus hispidulus
  |
Šai sīkajai jumtenei cepurīte ir pelēka un blivi klāta ar matiņiem vai
smalkām zvīņām. Aug uz lapkoku koksnes. Ārkārtīgi reti sastopama:
ir atrasta tikai vienu reizi (2024.g. Rucavas nov. Dunikas pagastā).
Foto no atradnes Dunikas pag., Luknes skābaržu audzē.
Pateicamies Initai Dānielei
par šīs fotogrāfijas oriģinālu!
Foto pēcapstrāde un ilustr. samontēšana veikta senes.lv.
Pavisam Latvijā ir konstatēta 21 jumteņu suga
(ieskaitot arī tikai pēc foto konstatēto Tomsona jumteni).
Latvijā konstatētās, taču augstāk neatainotās sugas
Latviskais nosaukums |
Zinātniskais nosaukums |
Piezīnes |
Dītriha jumtene |
Pluteus diettrichii |
|
Dūmainā jumtene |
Pluteus cinereofuscus |
|
Iedzeltenā jumtene |
Pluteus chrysophaeus |
|
Pundura jumtene |
Pluteus nanus |
|
Samtkāta jumtene |
Pluteus plautus |
|
Sīkā jumtene |
Pluteus exiguus |
|
Sīpola jumtene |
Pluteus semibulbosus |
Fotoattēli šeit |
Skujkoku jumtene |
Pluteus primus |
|
Tomsona jumtene |
Pluteus thomsonii |
Fotoattēli šeit |
|
Sīpola jumtene |
Tomsona jumtene |
|
 |
 |
|
| Ziņojums vietnē dabasdati.lv | Ziņojums vietnē dabasdati.lv |
 |
Šī ir ģints atainojuma pagaidu versija. Palēnām tā tiek aizstāta
ar izvērstāku - pārskata lappusi plus savu lappusi katrai sugai.
|
|