Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Jumtenes
 

Jumtenes ir nelielas vai prāvas lapiņsēnes, kuras aug uz atmirušas vai vismaz bojātas koksnes (nereti tieši virs kritalas kā lietussarga veida jumtiņš). Cepurīšu krāsu gamma, šīs ģints sugas kopā ņemot, ir visai plaša. Lapiņas ir cieši viena pie otras un sākotnēji vairāk vai mazāk baltas, taču ar laiku, izdaloties sporām, sārtojas. Dažas sugas sāk augt jau vēlā pavasarī un turpina līdz rudenim. Sastopamas mežos, parkos un tml. Pārsvarā ir ēdamas.

 

Ja mūsu divvalodīgajā (En+Lv) vietnē fungi.lv ir detalizētāks un/vai bagātīgāk ilustrēts sugas apraksts, saite uz to ir zem attēla anotācijas. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!


Briežu jumtene
Pluteus cervinus

Briežu jumtenei cepurītes virspuse var būt diezgan dažādās krāsās, visbiežāk - tādā vai citādā brūnā tonī, pavisam reti - tumšpelēka.
Tā ir pārliecinoši visizplatītākā jumteņu ģints sēne mūsu mežos, parkos un citur.

 

Vairāk sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv. Dodieties taisni uz sugas sākumlappusi vai klikšķiniet uz sīkattēliem!

Melnskropstu jumtene
Pluteus atromarginatus

Melnskropstu jumtenes raksturīgākā iezīme ir tās lapiņu melnās škautnes 
(tiesa, nebūt ne visiem eksemplāriem melnums ir tik stipri izteikts kā šeit).
Tomēr Latvijā ir sastopama arī cita jumtene ar līdzīgu īpašību - sk. zemāk.

Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs. Klikšķiniet šeit!

Lauvu jumtene
Pluteus leoninus

Lauvu jumtene izceļas ar koši dzelteno cepurītes krāsu, kurā šajā, puskrēslā uzņemtajā attēlā šķiet
bezmaz vai fluorescējoša. (Latvijā ir sastopama arī ne tik koši dzeltena jumtene, proti, iedzeltenā.)

 

Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv. Klikšķiniet uz sīkattēliem!

Vītolu jumtene
Pluteus salicinus

Vītolu jumtenei cepurīte ir sudrabpelēka, nereti ietonēta zilgana vai zaļgana, un ar tumšāku vidu.

Romella jumtene
Pluteus romellii

Romella jumtene izceļas ar saviem siltajiem krāsu toņiem: brūno cepurītei un oldzelteno kātiņam.

Zvīņainā jumtene
Pluteus petasatus

Zvīņainajai jumtenei cepurītes vidusdaļā patiešām ir tumšākas zvīņas, vienai mazāk, citai vairāk.

Baltā jumtene
Pluteus pellitus

Baltajai jumtenei vienīgajai gan cepurīte, gan kātiņš patiesi ir viscaur gandrīz tīri balti. Ļoti reta!

Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusē. Klikšķiniet šeit!

Ēnainā jumtene
Pluteus umbrosus

Ēnainajai jumtenei cepurītes virsa ir izteikti samtaina un ar parupju tumšu
dzīslojumu. Lapiņu šķautnes ir melnas. Ļoti reti sastopama, aizsargājama!
(Mums zināms par 12 sugas atradumiem Latvijā līdz 2020.g.;
no tiem 10 ir valsts centrālajā daļā, 63 km rādiusā ap Rīgu.)
(2021.g. līdz 4. aug. nākuši klāt 2 atradumi Ziemeļvidzemē.)

Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusē. Klikšķiniet šeit!

Dzīslotā jumtene
Pluteus phlebophorus

Dzīslotajai jumtenei cepurītes virsa ir gluda, taču ar smalku nekontrastējošu
dzīslojumu. Ārkārtīgi reti sastopama, tomēr nefigurē aizsargājamo sarakstā.
(Mums zināms par 4 sugas atradumiem Latvijā: 1995.g. Aizkraukles nov.,
2014.g. Siguldas nov., 2018.g. Rucavas nov. un 2019.g. Ādažu novadā.)

Foto ir no atradnes Rucavas novadā, Luknes skabaržu audzē.

 Pavisam Latvijā ir konstatētas 20 jumteņu sugas 
 (ja ieskaita arī tikai pēc foto konstatēto Tomsona jumteni).


Šī ir ģints atainojuma pagaidu versija. Palēnām tā tiek aizstāta
ar izvērstāku - pārskata lappusi plus savu lappusi katrai sugai.

Lapiņsēnes