Vietnes sadaļas

Lapiņsēnes

Jumtenes
 

Jumtenes ir nelielas vai prāvas lapiņsēnes, kuras aug uz atmirušas vai vismaz bojātas koksnes. Krāsu gamma cepurītēm, šīs ģints sugas kopā ņemot, ir visai daudzveidīga. Lapiņas ir brīvas (t.i., nav pievienotas sēnes kātiņam), cieši viena pie otras un sākotnēji vairāk vai mazāk baltas, taču ar laiku, izdaloties sporām, sārtojas. Dažas sugas sāk augt jau vēlā pavasarī un turpina līdz rudenim. Sastopamība - no bieži līdz ļoti reti. Pārsvarā ir ēdamas.

 

Ja mūsu divvalodīgajā (En+Lv) vietnē fungi.lv ir detalizētāks un/vai bagātīgāk ilustrēts sugas apraksts, saite uz to ir zem attēla anotācijas. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!


Briežu jumtene
Pluteus cervinus

Briežu jumtenei cepurītes virspuse var būt diezgan dažādās krāsās, visbiežāk - tādā vai citādā brūnā tonī, pavisam reti - tumšpelēka.
Tā ir pārliecinoši visizplatītākā jumteņu ģints sēne mūsu mežos, parkos un citur.

 

Vairāk sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv. Dodieties taisni uz sugas sākumlappusi vai klikšķiniet uz sīkattēliem!

Melnskropstu jumtene
Pluteus atromarginatus

Melnskropstu jumtenes raksturīgākā iezīme ir tās lapiņu melnās škautnes 
(tiesa, nebūt ne visiem eksemplāriem melnums ir tik stipri izteikts kā šeit).
Tomēr Latvijā ir sastopama arī cita jumtene ar līdzīgu īpašību - sk. zemāk.

Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs. Klikšķiniet šeit!

Lauvu jumtene
Pluteus leoninus

Lauvu jumtene izceļas ar koši dzelteno cepurītes krāsu, kurā šajā, puskrēslā uzņemtajā attēlā šķiet
bezmaz vai fluorescējoša. (Latvijā ir sastopama arī ne tik koši dzeltena jumtene, proti, iedzeltenā.)

 

Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv. Klikšķiniet uz sīkattēliem!

Vītolu jumtene
Pluteus salicinus

Vītolu jumtenei cepurīte ir sudrabpelēka, nereti ietonēta zilgana vai zaļgana, un ar tumšāku vidu.

Romella jumtene
Pluteus romellii

Romella jumtene izceļas ar saviem siltajiem krāsu toņiem: brūno cepurītei un oldzelteno kātiņam.

Zvīņainā jumtene
Pluteus petasatus

Zvīņainajai jumtenei cepurītes vidusdaļā patiešām ir tumšākas zvīņas, vienai mazāk, citai vairāk.

Baltā jumtene
Pluteus pellitus

Baltajai jumtenei vienīgajai gan cepurīte, gan kātiņš patiesi ir viscaur gandrīz tīri balti. Ļoti reta!

Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusē. Klikšķiniet šeit!

Ēnainā jumtene
Pluteus umbrosus

Ēnainajai jumtenei cepurītes virsa ir izteikti samtaina un ar parupju tumšu
dzīslojumu. Lapiņu šķautnes ir melnas. Ļoti reti sastopama, aizsargājama!
(Mums ir zināms par diviem desmitiem atradumu Latvijā līdz 2022. gadam.)

Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs. Klikšķiniet šeit!

Dzīslotā jumtene
Pluteus phlebophorus

 Dzīslotās jumtenes cepurīte ir vienkrāsaini brūna un kaila (bez zvīņām un tml.),
taču ar smalku un nekontrastējošu dzīslojumu. Ārkārtīgi reti sastopama (mums
ir zināms par tikai trijiem atradumiem Latvijā - 1995. gadā Aizkraukles novadā,
2018.g. Rucavas novadā un 2019.g. Ādažu novadā). 

Foto ir no atradnes Rucavas novadā, Luknes skābaržu audzē.

Oranžā jumtene
Pluteus aurantiorugosus

Oranžā jumtene tiešām ir koši oranža (vai ķieģeļsarkana). Aug uz ļoti vecas
koksnes, tipiski - nelielā ciešā grupā koka dobumā. Ārkārtīgi reti sastopama
(mums ir zināms par tikai 6 atradumiem Latvijā līdz 2023. gada jūlija beigām:
2020.g. Apes novadā un Aizkraukles novadā, 2021.g. Valkas novadā, 
2022.g. Ventspils novadā un Jelgavas novadā, 2023.g. Siguldas nov.)

Foto ir no atradnes Ventspils novadā, Moricsalas dabas rezervātā.

Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs. Klikšķiniet šeit!

Samtainā jumtene
Pluteus podospileus

Samtainajai jumtenei cepurītes virsa ir samtaina, ar stipri smalku neregulāru 
plaisājumu un brūnos toņos, taču konkrētā krāsa variē gana plašās robežās.
Ārkārtīgi reti sastopama (mums ir zināms par tikai trijiem atradumiem Latvijā,
no kuriem divi bijuši 2022. gadā: viens Valkas novadā, otrs Siguldas pilsētā).

Foto ir no atradnes Valkas novadā (iegriezums - no Inetas Šumskihas foto citā reģionā).

 Pavisam Latvijā ir konstatētas 20 jumteņu sugas 
 (ja ieskaita arī tikai pēc foto konstatēto Tomsona jumteni).

 Latvijā konstatētās, taču augstāk neatainotās sugas 

Latviskais nosaukums

Zinātniskais nosaukums

Piezīnes

Dītriha jumtene

Pluteus diettrichii

 

Dūmainā jumtene

Pluteus cinereofuscus

 

Iedzeltenā jumtene

Pluteus chrysophaeus

 

Pundura jumtene

Pluteus nanus

 

Samtkāta jumtene

Pluteus plautus

 

Sīkā jumtene

Pluteus exiguus

 

Sīpola jumtene

Pluteus semibulbosus

 Fotoattēli šeit 

Skujkoku jumtene

Pluteus primus

 

Tomsona jumtene

Pluteus thomsonii

 Fotoattēli šeit 

 

Sīpola jumtene
ar sīpolveidīgi paresninātu kātiņu

 

Tomsona jumtene
ar rupju dzīslojumu cepurītes vidū

Ziņojums vietnē dabasdati.lv   Ziņojums vietnē dabasdati.lv
 

Šī ir ģints atainojuma pagaidu versija. Palēnām tā tiek aizstāta
ar izvērstāku - pārskata lappusi plus savu lappusi katrai sugai.

Lapiņsēnes