Melnbaltenes | ||||
Mazu vai vidēju izmēru lapiņsēnes ar cepurītes virsu nespilgtās krāsās, ar baltām vai bālām lapiņām, ar ne īpaši garu, mērena un apmēram pastāvīga resnuma kātiņu. Aug uz augsnes, nedaudzas sugas pavasara pusē, vairākums rudens pusē. Sastopamība - no bieži līdz ļoti reti. Pārsvarā ir ēdamas. |
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
Īskātiņa melnbaltene Melanoleuca brevipes Aug vēlā pavasarī (tipiski maijā). Pareti sastopama. |
Pavasara melnbaltene Melanoleuca cognata Aug vēlā pavasarī (tipiski maijā). Reti sastopama. |
Parastā melnbaltene Melanoleuca melaleuca (M. graminicola) Aug rudenī, pat diezgan vēlā. Bieži sastopama. |
Stīvkātiņa melnbaltene Melanoleuca strictipes Aug visu vasaru un rudeni. Samērā bieži sastopama. |
Atainota Mikologu biedrības vietnē |
Kārpainā melnbaltene Melanoleuca verrucutipes Vienīgā melnbaltene ar zvīņainu kātiņu. Aug visu vasaru un rudeni. Ļoti reta. |
Latvijā ir konstatētas vēl 8 melnbalteņu sugas,
gandrīz visas - reti vai pat ļoti reti sastopamas:
rievkātiņa melnbaltene (Melanoleuca grammopodia) u.c.
Vēl no mūsu fotoarhīva
Netipiski daudzskaitlīga, kā arī neparasti cieša īskātiņa melnbalteņu grupa pie bij. Dubkalnu karjera (Ogres novads, 2008. gada 8. maijs).