 |
 |
 |
||
| Tīmeklenes | ||||
|
|
|
||
| Tīmeklenes | ||||
|
Tīmeklenes ir gan lielas, gan mazas lapiņsēnes, kurām, kamēr vēl jaunas, cepurītes malu un kātiņu savieno smalks blīvs tīmeklis, aizklādams lapiņas; vēlāk tā paliekas nereti saskatāmas uz kātiņa. Aug, atkarībā no sugas, dažāda sastāva mežos vasarā un rudenī. Vairākums ir neēdamas vai indīgas; ēdamās ir lielākoties mazvērtīgas un bieži vien samērā līdzīgas pēc izskata citām, indīgām tīmeklenēm, tādēļ to vākšana ēšanai tomēr nav ieteicama. |
|
Ja mūsu divvalodīgajā (En+Lv) vietnē fungi.lv ir detalizētāks un/vai bagātīgāk ilustrēts sugas apraksts, saite uz to ir zem attēla anotācijas. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
Plīvurpūču tīmeklene
Cortinarius praestans
|
|
Milzīga tīmeklene. Sākumā atgādina purpurbrūnu mušmiri ar nedabīgi resnu kātu, vēlāk plīvurpūces spārnu,
beigās ir diezgan neizteiksmīgi brūnpelēka, pelēkbrūna vai brūna. Ļoti reta (izņemot GNP daļu ap Siguldu).
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Birztalu tīmeklene
Cortinarius nemorensis (Cortinarius largus)
|
|
Prāva bāli violeta, pelēkbrūna vai tml. tīmeklene ar resnu kātu. No augšas atgādina beku! Reta.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Sarkanbrūnā tīmeklene
Cortinarius rubellus (C. orellanoides)
|
|
Vidēji liela tīmeklene viscaur sarkanbrūnos toņos. Parasti reta, bet dažos gados pabieža.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Sarkanjoslu tīmeklene
Cortinarius armillatus
|
|
Prāva tīmeklene ar raksturīgu sarkanu "jostu" (tīmekļa paliekām) ap kātiņu. Ļoti bieža.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Violetā tīmeklene
Cortinarius violaceus
|
|
Neliela vai prāva tīmeklene viscaur tumši violetos toņos. Parasti pareta, reizēm pabieža.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Parastā tīmeklene
Cortinarius trivialis
|
|
Neliela tīmeklene ar reljefu "ornamentu" uz kātiņa. Lai arī saucas "parastā", reāli ir reta.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Pavalku tīmeklene
Cortinarius collinitus
|
|
Vidēji liela tīmeklene ar gaiši zilganu vai violetīgu kātiņu un ļoti gļotainu cepurīti. Pabieža.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Sila tīmeklene
Cortinarius mucosus
|
|
Neliela tīmeklene ar cepurīti košā dzelten- līdz kastaņbrūnā krāsā. Stipri gļotaina. Bieža.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Gleznā tīmeklene
Cortinarius triumphans
|
|
Vidēji liela tīmeklene ar cepurīti okerdzeltenā vai dzeltenbrūnā krāsā. Reta.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Asinssarkanā tīmeklene
Cortinarius sanguineus
|
|
Maza tīmeklene viscaur asinssarkanos vai tumši sarkanbrūnos toņos. Bieža.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Sarkanzvīņu tīmeklene
Cortinarius bolaris
|
|
Neliela tīmeklene ar mazām rūsgansarkanām zvīņām blīvi nosētu cepurīti. Samērā bieža.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Sarkanlapiņu tīmeklene
Cortinarius semisanguineus
|
|
Neliela tīmeklene ar koši asinssarkanām, vecumā tumši sarkanbrūnām lapiņām. Ļoti bieža.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Kanēļa tīmeklene
Cortinarius cinnamomeus
|
|
Neliela tīmeklene ar kanēļkrāsas lapiņām un cepurītes virsu apmēram līdzīgā krāsā. Bieža.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Safrāna tīmeklene
Cortinarius croceus
|
|
Maza tīmeklene ar koši dzeltenām vai safrāndzeltenām lapiņām. Pabieža.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Pārslu tīmeklene
Cortinarius hemitrichus
|
|
Maza tīmeklene ar sīkām baltām zvīņām uz dzelten- vai pelēkbrūnās cepurītes. Pabieža.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Pavisam Latvijā konstatētas vairāk nekā 100 tīmekleņu sugas.
|
|
