Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Pūkaines
 

Pūkaines pārsvarā ir nelielas vai vidējas lapiņsēnes, kuras ir iekļautas vienā ģintī (Tricholoma spp.) pēc mikoloģiskā ziņā būtiskām, taču vizuāli nemanāmām vai vismaz neuzkrītošām pazīmēm - tādām, kā mikorizas veidošana ar to saimniekkokiem un sporu baltā krāsa. Šo sēņu āriene ir stipri daudzveidīga: cepurītes - visai dažādās krāsās (tomēr ne īpaši košās), gan kailas un gludas (un it nemaz ne pūkainas!), gan ar sīkām vai lielām zvīņām; lapiņas - gan baltas, gan pelēkas, gan dzeltenas; kātiņi - gan bez gredzena, gan ar izteiktu gredzenu. Sastopamība - no ļoti bieži līdz ļoti reti. Daļa ir ēdamas, citas - neēdamas, dažas - indīgas. Sēņu sugu zinātniskajā sistemātikā pūkaiņu ģintij tiek pieskaitītas arī smiltenes.


Pelēkā pūkaine
Tricholoma portentosum

Vidēji liela (lidz 10 cm), tumši brūnpelēka ar dzeltenīgu, zaļganu vai violetu nokrāsu, vietām gandrīz melna. Lapiņas baltas,
šķautnēs gludas. Aug rudenī priežu mežos, ļoti bieži. Ēdama.

Zemes pūkaine
Tricholoma terreum

Neliela (līdz 7 cm), cepurīte gaiši vai tumši pelēka, mataina, ar tūbainām zvīņām. Lapiņas baltas vai pavisam gaiši pelēkas,
bieži vien šķautnēs robotas. Katiņš ir bālgans, vēlāk viegli pelēcīgs. Aug rudens pusē priežu mežos, ļoti bieži. Ēdama.

Pinkainā pūkaine
Tricholoma gausapatum

Neliela (līdz 9 cm), bieži ar pauguru, gaiši vai tumši brūnpelēka, vēlāk vidū pārslaini zvīņaina. Lapiņas izteikti gaišpelēkas, itin bieži šķautnēs robotas.
Arī kātiņš ir gaišpelēks. Aug rudens pusē priežu mežos, diezgan bieži. Ēdama.

Ziepju pūkaine
Tricholoma saponaceum

Vidēji liela (līdz 10 cm), cepurīte dažādās krāsās: no gandrīz baltas līdz zaļganpelēkai vai iesarkanai; gluda vai apsarmota, smalkzvīņaina vai šķiedraina.
Lapiņas krēmkrāsā vai pelēkzaļas, bojājumos sārtojas. Kātiņš bālgans (reizēm ar pelēkām zvīņām), vidū paresnināts, dažkārt ar sakņveida turpinājumu.
Mīkstumam ir ziepju smarža. Aug rudens pusē skujkoku un lapukoku mežos, ļoti bieži. Ēdama.

Govju pūkaine
Tricholoma vaccinum

Neliela (līdz 7 cm), sarkanbrūna, ļoti izteikti zvīņaina. Lapiņas sākumā baltas, vēlāk sarkanīgas. Kātiņš ir bāli sarkanbrūns, uz lejasgalu tumšāks; dobs.
 Aug rudens pusē skujukoku un jauktos mežos, parasti samērā ciešās grupās, diezgan bieži. Ēdama.

Svītrainā pūkaine
Tricholoma virgatum

Neliela (līdz 7 cm), pelnpelēka vai violetpelēka, ar smalku radiālu šķiedrojumu un smailu pauguru vidū. Lapiņas sākumā baltas, vēlāk gaišpelēkas.
Kātiņš ir līdzīgā krāsā. Aug rudens pusē skujukoku (reizēm arī jauktos) mežos, diezgan bieži. Indīga.

Baltā pūkaine
Tricholoma stiparophyllum (syn. Tricholoma album)

Vidēji liela (līdz 12 cm), netīri balta, vidū dzeltenīga vai viegli sarkanbrūna. Lapiņas bālganas, kātiņš tāpat, ar apsarmi augšdaļā.
Aug rudens pusē mitros lapukoku un jauktos mežos, ļoti bieži. Neēdama.

Sēra pūkaine
Tricholoma sulphureum

Neliela (līdz 7 cm), sēra dzeltena vai olīvzaļgana, kaila vai nedaudz zvīņaina. Lapiņas sēra dzeltenas,
kātiņš tāpat un ar rūsganām šķiedrām. Mīkstumam ir nepatīkama smaka. Aug rudens pusē lapu koku
un jauktos mežos, diezgan bieži. Neēdama.

Iedzeltenā pūkaine
Tricholoma sejunctum

Neliela (līdz 8 cm), zaļgandzeltena, ar izteiktu radiālu šķiedrojumu, bieži vien vidusdaļā tumši brūngana. Lapiņas baltas, bālganas vai ūdeņaini pelēkas.
Kātiņš sākumā balts, vēlāk ar zaļgandzeltenīgiem plankumiem. Aug rudenī smilšainos priežu mežos, reti. Neēdama.

Gredzenotā pūkaine
Tricholoma focale

Vidēji liela (līdz 10 cm), oranža vai ķieģeļsarkana, citkārt olīvkrāsā vai olīvbrūna, vidū tumšāka, ar tumšāku radiālu šķiedrojumu, sākumā gļotaina.
Lapiņas baltas vai iedzeltenas, vecumā ar rūsganiem plankumiem. Kātiņš ir vidū paresnināts un lejasgalā tievāks, ar sadriskātu ādainu gredzenu,
virs kura ir balts, bet zem - apmēram cepurītes krāsā. Aug rudens pusē smilšainos priežu mežos, diezgan bieži. Ēdama.

Seleriju pūkaine
Tricholoma apium

Neliela (līdz 9 cm), sākumā bālgana, vēlāk okerbrūna vai olīvbrūna un vidū tumšāka, ar ilgi ieritinātu malu. Lapiņas krēmkrāsas vai gaiši dzeltenīgas.
Kātiņš ir bālgans, uz lejasgalu okerdzeltens vai gaiši okerbrūns; visai ciets. Mīkstumam seleriju smarža. Aug rudenī priežu mežos, ļoti reti. Neēdama.

 Pavisam Latvijā konstatētas apmēram 30 pūkaiņu sugas,
 neskaitot smiltenes, kuras arī piederīgas šai ģintij (Tricholoma spp.).

Lapiņsēnes