Vietnes sadaļas

Lapiņsēnes

Čemurpūkaines
 

Par čemurpūkainēm dēvē tādas pārsvarā nelielas lapiņsēnes no pūkaiņu dzimtas, kuras aug uz zemes ciešās grupās un ceros, bieži vien - visai lielos. Sastopamas mežos, parkos, apstādījumos un tml., dažas diezgan bieži, citas reti vai pat ļoti reti. Vienas ir ēdamas, citas neēdamas vai pat indīgas.

Senāk čemurpūkainēm pieskaitīja (t.i., attiecīgi novietoja sugu sistemātikā un dēvēja) arī vienu lielāku lapiņsēni, kura aug ceros uz lapkoku koksnes; tagad tā iekļauta citā ģintī (Hypsizigus), tomēr ērtības labad to šeit saglabājam. Mūsdienās čemurpūkaiņu ģintī (Lyophyllum) reizēm ietver arī pelēklapju ģinti (Tephrocybe), taču šeit tā nedarām.

 

Ja kādā no mūsu vietnēm (senes.lv, fungi.lv) ir detalizētāks un/vai bagātīgāk ilustrēts sugas apraksts, saite uz to ir zem attēla anotācijas. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!




Baltā čemurpūkaine
Lyophyllum connatum / Clitocybe connata
Neliela (Ø līdz 7 cm) ar nespodri baltu cepurīti.Pabieža.
Brūnā čemurpūkaine
Lyophyllum decastes
Vidēji liela (Ø 5-10 cm) ar tumšbrūnu cepurīti.Pabieža.
Salnas čemurpūkaine
Lyophyllum fumosum
Neliela (Ø 2-9 cm) ar gaiši pelēkbrūnu cepurīti.Pabieža.


Dūmpelēkā čemurpūkaine
Lyophyllum immundum
Neliela (Ø 3-7 cm) ar cepurīti: sausu gaiši pelēkbrūnos toņos, mitrumā pelēku. Ievainojumos tumsnē. Pabieža.
Alkšņu čemurpūkaine
Lyophyllum leucophaeatum
Vidēji liela (Ø līdz 10 cm), viscaur pelēkbrūnos toņos. Mīkstums un lapiņas ievainojumos tumsnē. Ļoti reta!

     Gobu čemurpūkaine (kokpūkaine)
 Hypsizigus ulmarius (Lyophyllum ulmarium)
Liela, dažkārt milzīga (Ø līdz 25 cm), ar 'burbuļveidīgu' rakstu uz cepurītes. Aug uz lapkoku koksnes. Pareta.

 Latvijā ir konstatētas vēl 6 čemurpūkaiņu sugas.


Vēl no mūsu fotoarhīva

Divi pajauni salnas čemurpūkaiņu čemuri sugai diezgan tipiskā vietā - smilšaina meža ceļa malā - Smiltenes novada Launkalnes pagastā (2016.g.).

Gobu čemurpūkaines pieticīgā čemurā Līgatnes dabas takās (2011.g.).

Lapiņsēnes