Latvijas sēnes: piltuvenes

Pie piltuvenēm pieskaita dažāda izmēra - no nelielām līdz pat ļoti lielām - lapiņsēnes, kurām cepurīte vismaz apakšpusē ir puslīdz piltuvveidīga, resp., kurām lapiņas ir gar kātiņu izteikti nolaidenas (turklāt izvietotas cieši viena pie otras), bet augšpusē - vai nu dziļi piltuvveidīga, vai vismaz iedobta, vai dažai pat praktiski plakana. Aug uz augsnes vai meža nobirām (izņemot vienu sugu, kuru pēc mūsdienu sistemātikas pat nepieskaita piltuvenēm) visai dažādos gadalaikos (atkarībā no konkrētās sugas), pārsvarā tomēr vasarā un rudenī. Sastopamība - no ļoti bieži līdz ļoti reti. Vienas ir ēdamas, taču pārsvarā skaitās mazvērtīgas, citas - neēdamas, bet dažas - pat nopietni indīgas. Piezīme. Nebūt ne visas piltuvveidīgās sēnes ir piltuvenes!

Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, no piltuveņu ģints (Clitocybe) mūsdienās ir izdalītas atsevišķi vēl trīs ģintis (Infundibulicybe, Ampulloclitocybe un Rhizocybe); atbilstoši ir mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Latviskie nosaukumi šīm ģintīm nav izdomāti, tā ka mums visas piltuvenes paliek piltuvenes. Viena suga bija pārcelta uz citu ģinti (Ossicaulis) jau iepriekš sakarā ar būtiskām atšķirībām makroskopiskā un mikroskopiskā līmenī, tomēr latviski joprojām ir piltuvene.

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!


Parastā piltuvene Clitocybe gibba / Infundibulicybe gibba Izteikti piltuvveida. Krāsojums diezgan dažāds. Bieža.	Dūmainā piltuvene/aplocene, liepene Clitocybe nebularis (Lepista nebularis) Virspusē nav piltuvveida, apakšpusē mazliet ir. Bieža.	Biezkāta piltuvene Clitocybe clavipes / Ampulloclitocybe clavipes Ar resnu kātiņu, īpaši lejā. Ar alkoholu indīga! Bieža.


Anīsa piltuvene Clitocybe odora / Clitocybe odora var. odora Nav piltuvveida. Zaļi zilgana, ar anīsa smaržu. Pabieža.	Dzeltenpelēkā piltuvene Clitocybe geotropa / Infundibulicybe geotropa Piltuvveida. Diametrs un augstums līdz 25 cm. Pareta.	Lapu (iebaltā) piltuvene Clitocybe phyllophila (Clitocybe cerussata) Nav piltuvveida. Cepurīte izskatās novaskota. Pabieža.


		Atainojums - Latvijas Mikologu biedrības vietnē

Aromātiskā piltuvene Clitocybe fragrans (Clitocybe suavolens) Mēreni piltuvveidīga. Ar izteiktu anīsa aromātu. Pareta.	Ribainā piltuvene Clitocybe costata / Infundibulicybe costata Izteikti piltuvveidīga ar "ribu" galiem gar malu. Ļoti reta.	Mainīgā piltuvene Clitocybe metachroa Mēreni piltuvveida. Krāsa atkarīga no mitruma. Pabieža

Būtiski atšķiroties no citām piltuvenēm gan pēc makro- skopiskajām, gan pēc mikroskopiskajām pazīmēm, jau pirms pētījumiem molekulārā līmenī ir pārcelta uz citu ģinti, tomēr latviski vēl aizvien tiek dēvēta par piltuveni:

Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, uz šo ģinti (Clitocybe) mūsdienās ir pārvietota arī viena sēņu suga no čemurpūkaiņu ģints (Lyophyllum), tomēr latviski šo čemuros augošo sēni joprojām dēvē par čemurpūkaini:


	Apsarmotā piltuvene Clitocybe pruinosa / Rhizocybe pruinosa Mēreni piltuvveida. Aug jau ļoti agrā pavasarī. Pabieža.	Ziemas piltuvene Clitocybe brumalis Izteikti piltuvveida. Aug jau agrā pavasarī. Samērā reta.


Koksnes piltuvene Ossicaulis lignatilis (Clitocybe lignatilis) Nav piltuvveidīga. Aug uz koksnes. Ļoti reta, aizsargāj.	Baltā čemurpūkaine Lyophyllum connatum / Clitocybe connata Nav piltuvveidīga. Aug čemuros uz augsnes. Pabieža.

Vietnes sadaļas				Lapiņsēnes
Piltuvenes