 |
 |
 |
||
| Zvīņenes | ||||
|
|
|
||
| Zvīņenes | ||||
|
Nelielas (caurmērs parasti viencipara centimetros) lapiņsēnes pārsvarā ar izteiktu zvīņojumu gan uz cepurītes, gan uz kātiņa (dažām sugām mazāk), kuras aug lielākoties ceros vai vismaz ciešās grupās uz koksnes - vai nu dzīvas, vai uz celmiem un kritalām, vai arī uz augsnē iegrimušām paliekām. Sastopamība - no ļoti bieži līdz ļoti reti. Dažas ir ēdamas, taču mazvērtīgas, citas ir sliktās garšas dēļ neēdamas, par vēl citām nav īstas skaidrības. Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, no zvīneņu ģints (Pholiota) mūsdienās ir izdalīta atsevišķi viena jauna mazskaitlīga ģints (Hemipholiota); atbilstoši mainījušies arī sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Latviskais nosaukums šai jaunajai ģintij nav izdomāts, tā ka mums visas zvīņenes aizvien ir un paliek zvīņenes. Latvijas Mikologu biedrības valde ir 2021.g. 4.oktobrī vienojusies, ka reiz oficiāli pieņemtais ģints latv. nosaukums 'zvīnene' būtu visur aizstājams ar labskanīgāko 'zvīņene'. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
Sugas ar pilna apjoma aprakstiem
 
|
|
|
|
Spurainā zvīņene Pholiota squarrosa Ceros uz celmiem, koku pamatnēm, saknēm; ļoti bieži. |
Izspūrusī zvīņene Pholiota squarrosoides Ar īpaši spurainām zvīņām. Ceros uz kritalām; pareti. |
Papeļu zvīņene Pholiota populnea / Hemipholiota populnea Ar lielām zvīņām. Uz papeļu un apšu koksnes; pareti. |
 |
|
|
|
|
Zeltainā zvīņene Pholiota cerifera (Pholiota aurivellus) Ar retām zvīņām. Uz dzīvas un beigtas koksnes; bieži. |
Liesmainā zvīņene Pholiota flammans Aug uz augsnē iegrimušas skujukoku koksnes; bieži. |
Mālubālā zvīņene Pholiota lenta Aug uz augsnē iegrimušas skujukoku koksnes; bieži. |
|
|
||
|
Smaržīgā zvīņene Pholiota heteroclita / Hemipholiota heteroclita Uz bērziem, retāk - citiem lapukokiem. Aizsargājama! |
Sugas ar īsiem pagaidu aprakstiem
|
|
|
|
Zīdainā zvīņene Pholiota scamba Reti sastopama. |
Glumā zvīņene Pholiota lubrica (Pholiota decussata) Pabieži(?) sastopama. |
Jauktā zvīņene Pholiota mixta Reti sastopama. |
|
|
|
|
|
Zaļganā zvīņene Pholiota gummosa Reti sastopama. |
Safrāna zvīņene Pholiota astragalina Reti sastopama. |
Putainā zvīņene Pholiota spumosa Bieži sastopama. |
|
|
|
|
Kuprainā zvīņene Pholiota tuberculosa Reti sastopama. |
Alkšņu zvīņene Pholiota alnicola Bieži sastopama. |
Pavisam Latvijā sastopamas vismaz 18 zvīneņu sugas
(ierēķinot tās divas, kuras tagad ir pārceltas uz citu, jaunu ģinti),
t.sk. gļotainā zvīņene
(Pholiota jahnii, syn. Pholiota adiposa),
kura mūsu zemē tagad tiek arī kultivēta (lai gan nelielā apjomā).
Vēl no mūsu fotoarhīva
   |
Zeltainās zvīņenes mazliet neparastā izkārtojumā (salīdzinoši izkliedus) Gaujas Nacionālajā parkā, senlejas kreisajā krastā pie Siguldas (2013.g.)
 |
Papeļu zvīņene, kas auga Rīgas 1. Meža kapos (2013.g.) un pirmajā mirklī šķita necila, palielinātā skatā no apakšpuses ir izrādījusies varen grezna!
|
Šis fotouzņēmums 2020. gadā tika izraudzīts par "Lielās Latvijas sēņu grāmatas" priekšējā vāka attēlu. |
 |
|
|