Dažas retas vai ļoti retas pienaines | ||||
(Īpaši) reti sastopamās: |
Šajā retumu lappusē iekļautās lapiņsēnes arī ir pienaines: no to ievainojumiem izdalās gaiša piensula, kura dažai sugai ir maiga, bet citai - ļoti sīva. Gandrīz visas pienaines, tajā skaitā arī retās, ir pēc novārīšanas ēdamas, taču tās, kurām piensula sīva, ir jāvāra ilgi, plus vēl jāmērcē aukstā ūdenī. |
Ja mūsu divvalodīgajā (En+Lv) vietnē fungi.lv ir detalizētāks un/vai bagātīgāk ilustrēts sugas apraksts, saite uz to ir zem attēla anotācijas. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
Šajā lappusē atainotās pienaiņu sugas:
bālā,
brūnganā,
dižskābaržu,
koksnes,
pelēkbālganā,
saldenā,
seruma,
sila,
skropstainā,
slapjā,
sūrā,
vītolu un
zvīņainā.
Sila pienaine
Lactarius musteus
|
Aug pie priedēm smilšainās augsnēs, reti. Vāji smaržo pēc āboliem. Piensulas maz, ir maiga.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Dižskābaržu pienaine
Lactarius blennius
|
Aug pie dižskābaržiem, reti. Patīkami smaržo. Piensula sākumā maiga, vēlāk - dedzinoši sīva.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Koksnes pienaine
Lactarius lignyotus
|
Aug pie eglēm, reti. Piensulas maz, blāva, vēlāk sārtojas vai dzeltē; maiga, vāji rūgtena.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Saldenā pienaine
Lactarius subdulcis
|
Aug pie lapkokiem, reti. Smaržo pēc lapu blakts. Piensula balta, sākumā maiga, vēlāk rūgta.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Seruma pienaine
Lactarius serifluus
|
Aug tikai pie ozoliem, ļoti reti. Smaržo pēc lapu blakts. Piensula dzidra un ūdeņaina, maiga.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Slapjā pienaine
Lactarius uvidus
|
Aug pie dažādiem kokiem, reti. Piensula maiga, vēlāk top rūgta; krāso mīkstumu u.c. violetu.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Vītolu pienaine
Lactarius aspideus
|
Aug pie lapkokiem (g/k pie vītoliem), ļoti reti. Piensula sīva; nokrāso mīkstumu u.c. violetu.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Bālā pienaine
Lactarius pallidus
|
Aug pie lapkokiem, reti. Mitrumā stipri gļotaina. Piensula balta, sākumā maiga, vēlāk sīva.
Sūrā pienaine
Lactarius acerrimus
|
Aug pie ozoliem, ļoti reti. Ar koncentriskām joslām. Piensula tīri balta, ļoti sīva (dedzinoša).
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Skropstainā pienaine
Lactarius citriolens
|
Aug pie bērziem, ļoti reti. Piensula sākumā balta, vēlāk citron- vai sēra dzeltena, ļoti sīva.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu vietnē šeit.
Pelēkbālganā pienaine
Lactarius albocarneus
|
Aug pie skujkokiem kaļķainās augsnēs, ļoti reti. Piensula sākumā rūgtena, vēlāk ļoti sīva.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Brūnganā pienaine
Lactarius umbrinus
|
Aug rudenī pie skujkokiem, ārkārtīgi reti (Latvijā uzieta tikai divas reizes: pie Priedaines
1932.g. un pie Siguldas 2015.g.). Piensulas daudz, balta, vēlāk kļūst pelēcīga; ļoti sīva.
Pēdējos gados daži avoti to iekļauj citas sugas -
pelēkās pienaines (Lactarius flexuosus) - jēdzienā.
Taču, par cik pēc izskata (ne pēc krāsas vien) tā ir gana atšķirīga, šeit saglabājam kā atsevišķu sugu.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Zvīņainā pienaine
Lactarius spinosulus
|
Aug pie lapkokiem, reti. Ar matainu malu. Piensula balta, sākumā maiga, vēlāk mazliet sīva.
(Šeit atainotais eks. ir ļoti jauns un mazs, tādēļ neatspoguļo visā pilnībā šīs sugas iezīmes.)
Latvijā konstatētas vēl dažas pienaiņu sugas,
kuras tāpat ir reti vai ļoti reti sastopamas:
alkšņu pienaine (L. obscuratus),
lapegļu pienaine (L. porninsis)
u.c.
(Īpaši) reti sastopamās: |