 |
 |
 |
||
| Saulsardzenes | ||||
|
|
|
||
| Saulsardzenes | ||||
|
Saulsardzenes ir pārsvarā mazas (izņemot vienu sugu) lapiņsēnes ar bālganu, krēmkrāsas, okerdzeltenu vai tml. krāsas cepurīti, nosētu ar zvīņām (lielākoties tumšākām) vai šķiedrām; ar krēmkrāsas vai baltām, cieši novietotām un brīvām (kātiņam nepievienotām) lapiņām; ar gludu, zvīņainu vai šķiedrainu kātiņu, kuru apjož gredzens (nepārbīdams!) vai vismaz gredzenveidīga josla; ar apmēram baltu vai krēmkrāsas mīkstumu. Aug vasarā un rudenī dažāda sastāva mežos, daža arī dārzos un pilsētu zālājos. Sastopamība - no bieži līdz ļoti reti. Lielā pārsvarā neēdamas, dažas pat indīgas. Kādreiz saulsardzeņu ģintī bija iekļautas arī visas tagadējās dižsardzenes (Macrolepiota), taču jau XX gadsimta vidū tām tika izveidota pašām sava ģints. Pagājušā gadsimta beigās no saulsardzeņu ģints (Lepiota) ir izdalīta jauna ģints (Echinoderma), uz kuru pārceltas sugas, kam zvīņas uz cepurītes ir smailas. Atbilstoši mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Latviskā nosaukuma šai ģintij pagaidām nav, tā ka mums šīs sēnes joprojām paliek saulsardzenes. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! Mūsu vietņu vēsturiskās attīstības gaitā iznācis, ka saulsardzeņu sugu apraksti ir izmētāti pa abām vietnēm - fungi.lv un senes.lv. Nākotnē paredzam situāciju sakārtot. |
 
|
|
|
|
Smailzvīņu saulsardzene Lepiota aspera / Echinoderma aspera Ar smailām zvīņām. Aug labā augsnē mežos, dārzos. |
Vairoga saulsardzene Lepiota clypeolaria Neliela (ø 4-8 cm). Aug skuju koku un jauktos mežos. |
Sekstainā saulsardzene Lepiota cristata Maza (ø 1½-4 cm). Aug mežos, ielas malu zālājos utt. |
 |
|
 
|
|
|
Kastaņu saulsardzene Lepiota castanea Maza (ø 2-4 cm). Aug mežos, krūmājos, ceļmalās utt. |
Kaķu saulsardzene Lepiota felina Maza (ø 1½-3 cm). Aug skujkoku (vai jauktos) mežos. |
Dzeltenkāta saulsardzene Lepiota magnispora (L.ventriosospora) Neliela (ø 4-8 cm). Aug skuju koku un jauktos mežos. |
|
|
|
||
|
Okerdzeltenā saulsardzene Lepiota ochraceofulva Samērā maza (ø 2-6 cm). Aug egļu mežos. Ļoti reta. |
Pļavas saulsardzene Lepiota oreadiformis Maza (ø 2-4 cm). Aug pļavās, ganībās, zālājos, mežā. |
Divas īpaši reti sastopamas saulsardzenes izceļas ar krāsojumu:
sārtajai saulsardzenei (Lepiota subincarnata) cepurīte ir gaiši sarkanbrūna,
Granges saulsardzenei (Lepiota grangei) tā ir olīvzaļa, centrā pat tumšzaļa.
Latvijā ir konstatētas pavisam 20 saulsardzeņu sugas
(ieskaitot tās dažas, kas tagad pārceltas uz ģinti Echinoderma).
Dažas ir tik ļoti retas, ka Latvijā manītas pa vienai vienīgai reizei.
Uzsveram, ka atšķirībā no dižsardzenēm, kuras tikpat
kā visas ir ēdamas, dažas saulsardzenes ir indīgas!
Vēl no mūsu fotoarhīva
   |
Sekstainās saulsardzenes neparasti lielā un ciešā bariņā Siguldas pagastā, autoceļa P8 malā virzienā uz Jūdažiem (2010.g.).
|
|