| |
|
Maza (diametrs 2-4 cm)
lapiņsēne ar sakumā zvanveidīgu, bet vēlāk atpletušos cepurīti blāvi sarkanbrūnā krāsā
(sausumā vēl vairāk izbalējošu); ar sākumā bālganām, vēlāk blāvi sarkanbrūnām lapiņām,
kuras ir visai cieši viena pie otras; ar samārā garu (līdz ~10 cm) brūnganu sīkstu kātiņu.
Aug dažādos mežos vasarā un rudenī blīvās grupās un ceros, kuros kātiņus pie pamata sasaista micēlija pinumi.
Ļoti bieži sastopama. Neēdama.
|
Kopaugošās vērdiņsēnes patiešām aug pa daudzām cieši kopā. Cepurītes mitrumā ir blāvi sarkanbrūnas (augstāk),
bet sausumā izbalē pavisam (šeit).
Kopaugošās vērdiņsēnes lapiņas ir visai cieši viena pie otras, sākumā bālganas
(arī zemāk), bet vēlāk - blāvi sarkanbrūnas. Kātiņš mēdz būt dobs.
Kopaugošās vērdiņsēnes kātiņš ir tik mazai sēnei salidzinoši garš (līdz ~10 cm) un blāvi brūngans.
Kātiņus pie pamata sasaista balti micēlija pinumi.
Kopaugošās vērdiņsēnes atradnē visbiežāk ir vairāki sēņu ceri.
Reizēm tie izkārtoti rindā gar augšanai īpaši labvēligu joslu, piemēram, gar takas malu,
bet paretam pat izveido raganu apļus.
