 |
 |
 |
||
| Sēdenes | ||||
|
|
|
||
| Sēdenes | ||||
|
Sēdenes ir nelielas vai mazas lapiņsēnes, kuras aug uz atmirušas koksnes (vai augu atliekām) "sēdoši", resp., ir pavisam (vai tikpat kā) bez kātiņa; substrātam ir sāniski piestiprināta pati asimetriskā cepurīte, kura visām sēdenēm, tāpat kā lapiņas, ir gaišās krāsās. Vairākums sugu aug 'klasiskajā' sēņu sezonā, t.i., vasarā un rudens pirmajā pusē, tomēr dažas - arī vēsajos gadalaikos. Sastopamība - no bieži līdz ļoti reti. Pārsvarā ir neēdamas. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm -
fungi.lv vai senes.lv. |
 
|
|
|
|
Mīkstā sēdene Crepidotus mollis / Crepidotus mollis var. mollis Pelēcīga / olīvdzeltena cepurīte ar stiepīgu virsmiziņu bez kāda zvīņojuma; baltas / dzeltenbrūnas lapiņas. |
Skaistgalveņu sēdene Crepidotus calolepis / Crepidotus mollis var.calolepis Pelēcīga / olīvdzeltena cepurīte ar stiepīgu virsmiziņu un brūnganām zvīņām; baltas / dzeltenbrūnas lapiņas. |
Krāšņā sēdene Crepidotus crocophyllus Pelēcīga / olīvdzeltena cepurīte, klāta ar oranžbrūnām zvīņām; oranždzeltenas (ar laiku brūnējošas) lapiņas. |
 |
|
|
|
|
Plakanā sēdene Crepidotus applanatus Izteikti plakana cepurīte (praktiski jebkurā vecumā). |
Cinobrsarkanā sēdene Crepidotus cinnabarinus Sīka, toties gandrīz visa koši oranžsarkanos toņos. |
Cezata sēdene Crepidotus cesatii Pavisam sīka; lapiņas izteikti atstatu viena no otras. |
Pavisam Latvijā konstatētas 11 sēdeņu sugas
(divas no tām gan pēdējā laikā bieži uzskata
par vienas un tās pašas sugas varietātēm,
proti, mīksto sēdeni un
skaistgalveņu sēdeni).
Vēl no mūsu fotoarhīva
   |
Cinobrsarkano sēdeņu grupa (Rucavas novada Dunikas pagastā, Luknes skābaržu audzē, 2024.g.).
|
|