Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Mietenes
 

Prāvas vai lielas lapiņsēnes, kurām cepurītes mala ļoti ilgi paliek ieritināta. Vienas aug uz augsnes, citas - uz nedzīvas koksnes. Sastopamība - no ļoti bieži līdz reti. Visizplatītākā suga ilgi uzskatīta par ēdamu, taču izrādījies, ka ir neprognozējamā ilgtermiņā indīga (izraisa smagu alerģiju).

Balstoties uz mūsdienu pētījumiem (t.sk. molekulārā līmenī), no mieteņu ģints (Paxillus) ir izdalītas citā ģintī (Tapinella) tās sugas, kuras aug vienīgi uz koksnes; atbilstoši ir mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Latviskais nosaukums šai ģintij nav izdomāts, tā ka mums it visas mietenes joprojām paliek mietenes.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!



Kailā mietene
Paxillus involutus
Aug uz zemes visai dažādās vietās, ļoti bieži sastop.
Indīga ir nevis uzreiz, bet neprognozējamā ilgtermiņā.
Alkšņu mietene
Paxillus filamentosus
Aug uz zemes tikai zem alkšņiem, tur pabieži sastop. Indīga ir nevis uzreiz, bet neprognozējamā ilgtermiņā.


Samtainā mietene
Paxillus atrotomentosus / Tapinella atrotomentosa
Aug uz nedzīvas skujkoku koksnes, bieži sastopama. Dažviet uzskatīta par ēdamu, citviet, otrādi, par indīgu.
Kamoleņu mietene
Paxillus panuoides / Tapinella panuoides
Aug ļoti ciešās grupās uz nedzīvas skujkoku koksnes, reti sastopama.

 Citas mieteņu sugas Latvijā nav konstatētas.


Vēl no mūsu fotoarhīva

Pret augteni visai neizvēlīgā kailā mietene ir ne vienu reizi vien manīta augam pat mūžām tumšās smilšakmens alās (GNP, Blusu ala, 2018. gads).

Lapiņsēnes