 |
 |
 |
||
| Mietenes | ||||
|
|
|
||
| Mietenes | ||||
|
Prāvas vai lielas lapiņsēnes, kurām cepurītes mala ļoti ilgi paliek ieritināta. Vienas aug uz augsnes, citas - uz nedzīvas koksnes. Sastopamība - no ļoti bieži līdz reti. Pati izplatītākā suga ilgi tika uzskatīta par ēdamu, taču izrādījies, ka ir neprognozējamā ilgtermiņā indīga (izraisa smagu alerģiju). Balstoties uz mūsdienu pētījumiem (t.sk. molekulārā līmenī), no mieteņu ģints (Paxillus) ir izdalītas citā ģintī (Tapinella) tās sugas, kas aug vienīgi uz koksnes; atbilstoši mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Latviskais nosaukums šai ģintij nav izdomāts, tā ka mums it visas mietenes joprojām paliek mietenes. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
 
|
|
|
Kailā mietene Paxillus involutus Aug uz zemes visai dažādās vietās, ļoti bieži sastop. Indīga ir nevis uzreiz, bet neprognozējamā ilgtermiņā. |
Alkšņu mietene Paxillus filamentosus Aug uz zemes tikai zem alkšņiem, tur pabieži sastop. Indīga ir nevis uzreiz, bet neprognozējamā ilgtermiņā. |
 |
|
|
|
Samtainā mietene Paxillus atrotomentosus / Tapinella atrotomentosa Aug uz nedzīvas skujkoku koksnes, bieži sastopama. Dažviet uzskatīta par ēdamu, citviet, otrādi, par indīgu. |
Kamoleņu mietene Paxillus panuoides / Tapinella panuoides Aug ļoti ciešās grupās uz nedzīvas skujkoku koksnes, dabā reti sastopama, biežāk - uz mitrām koka būvēm. |
Citas mieteņu sugas Latvijā nav konstatētas.
Vēl no mūsu fotoarhīva
   |
Pret augteni visai neizvēlīgā kailā mietene ir ne vienu reizi vien manīta augam pat mūžām tumšās smilšakmens alās (GNP, Blusu ala, 2018. gads).
|
|