Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Tīrumenes
 

Nelielas un vidējas lapiņsēnes ar pārsvarā plakanām cepurītēm. Aug vienas vairāk pavasara, citas - rudens pusē; vairākums - auglīgā augsnē (tīrumos u.c.), bet dažas - uz citiem organiskiem substrātiem. Sastopamība - no diezgan bieži līdz ļoti reti. Vienas ir ēdamas, citas - neēdamas.


Cietā tīrumene
Agrocybe molesta (syn. Agrocybe dura)

Cietajai tīrumenei ir plakana gaiši okerdzeltena cepurīte ar ilgi ieliektu malu, gar kuru nokarājas bārkstveidīgas daļējā plīvura atliekas (sk. arī zemāk).

Lapiņas ir baltganas, vēlāk pelēkbrūnas vai tumši brūnas (violeti ietonētas).

Tumšā tīrumene
Agrocybe erebia

 

Tumšās tīrumenes cepurīte ir visā visumā plakana, taču reizēm krunkaina;
mitra - šokolādes vai sarkanīgi brūna, sausa - gaišbrūna vai kafijas+piena
krāsā; ar rievotu malu, uz kuras nereti ir baltganas daļējā plīvura atliekas.
Zemāk: lapiņas ir gaiši vai tabakas brūnas, mazliet gar kātiņu nolaidenas,
ar baltām, skropstainām šķautnēm. Kātiņš ir vairāk vai mazāk saliekts un
ar baltganu, nokarenu, virspusē rievotu, bet apakšpusē gludu gredzenu.

 

Kātiņš virs gredzena ir balts un rievots, zem - gaišbrūns (lejasgalā tumšāks) ar baltganām šķiedrām.

Stingrā tīrumene
Agrocybe firma

Koksnes tīrumene aug nevis uz zemes, bet uz trūdošas lapukoku koksnes. Cepurīte ir plakana, pat ar uzlocītu malu; tumšbrūna, vidū gandrīz melna.

Lapiņas sākumā ir baltganas, tad pelēkbrūnas. Kātiņš ir šķiedrains un ar baltu micēliju pie pamata.

 Latvijā ir konstatētas vēl sešas tīrumeņu sugas:
 pabieži sastopamās agrā tīrumene (Agrocybe praecox)
 un puslodes tīrumene (Agrocybe pediates), kā arī citas.


Šī ir ģints atainojuma pagaidu versija. Nākotnē tā tiks aizstāta
ar izvērstāku - pārskata lappusi plus savu lappusi katrai sugai.

Lapiņsēnes