Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

 Uz vietni Fungi.lv

Retās aizsargājamās sugas
Very rare, protected species
 

Veselas 63 pie mums Latvijā augošas sēņu sugas atzītas par ļoti retām, vairāk vai mazāk apdraudētām un tāpēc aizsargājamām ar likumu. Konkrēti, šīs retās sugas iekļautas Latvijas Republikas Ministru Kabineta izdotajos "Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" un "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumos". Šajos LR MK noteikumos, kā arī Latvijas Sarkanajā grāmatā ietverto sēņu sugu saraksti ar skaidrojumiem, komentāriem un informāciju par pieejamajiem fotouzņēmumiem ir atrodami mūsu vietnē šeit.

 

No šī sugu kopskaita mums izdevies dabā sastapt un nofotografēt 45 sugas (dažas - pateicoties ārējai norādei). Vēl 4 sugu foto mums laipni atļāvuši izmantot citi atradēji.

 

Vajadzīgo sugu var atrast pēc tās latviskā vai latīniskā nosaukuma alfabētiskajā sarakstā vai meklējot pēc izskata atbilstošajā apakšsadaļā. Talāk, klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie tās ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!

 
Bekas Lapiņsēnes Zemeszvaignes Piepes, sīkpiepes Koraļļveida, vālesveida Visādas citādas


 

Galerijā atainotās sugas latviešu alfabēta kārtībā

Galerijā atainotās sugas latīņu alfabēta kārtībā
Aknene, parastā
Apmalpiepe, rožainā
Ausene, ēzeļu
Baltmietene, trīskrāsu
Beka, pārslainā
Cietpiepe, melnsvītras
Cietpiepe, tumšbrūnā
Cūkausis, violetais
Čemurene, čemurainā
Čemurene, daivainā
Dižadatene, koraļļu
Dižvālene, milzu
Dižvālene, nošķeltā
Jumtene, ēnainā²
Kaussēne, smiltāju³
Kazbārde, krokainā
Korallene, zeltainā
Kserula, sakņkāta
Ksilārija, daudzveidīgā
Makstaine, zīdainā
Mušmire, bārkstainā
Mušmire, Elija
Piltuvene, koksnes
Plakanpiepe, lakas
Rūtaine, plaisājošā
Samtbeka, parazītiskā
Samtbeka, sarkanā
Sārtaine, vēdekļa
Sārtlapīte, violetā¹
Skrimslene, rumpuču
Skropstzvaigzne, milzu
Smilšbeka, kastaņu
Sviestbeka, purva
Sarkosoma, toverīšu
Virpainīte, baltrobainā
Tumšbeka, raupjā
Turzene, gredzenotā
Vītene, Vinneja
Zeltpore, košā
Zemestauki, Hadriana
Zemeszvaigzne, apmalotā
Zemeszvaigzne, biezstaru
Zemeszvaigzne, rūsganā
Zemeszvaigzne, sekstainā
Zemeszvaigzne, sīkā
Zemeszvaigzne, svītrainā
Zemeszvaigzne, vainagotā
Zvīnene, smaržīgā
Zvīņbeka, melnā
Amanita eliae
Amanita strobiliformis
Boletus luridiformis
Clavariadelphus pistillaris
Clavariadelphus truncatus
Clitocybe lignatilis
Entoloma euchroum¹
Fistulina hepatica
Fomitopsis rosea
Ganoderma lucidum
Geastrum coronatum
Geastrum minimum
Geastrum pectinatum
Geastrum quadrifidum
Geastrum rufescens
Geastrum striatum
Geastrum triplex
Gomphus clavatus
Grifola frondosa
Grifola umbellata
Gyroporus castaneus
Hapalopilus croceus
Hericium coralloides
Leucopaxillus compactus
Marasmius wynnei
Otidea onotica
Peziza ammophila³
Phellinus nigrolimitatus
Phellinus ferrugineofuscus
Phallus hadriani
Pholiota heteroclita
Pluteus umbrosus²
Porphyrellus porphyrosporus
Ramaria aurea
Rhodotus palmatus
Sarcosoma globosum
Sparassis crispa
Strobilomyces strobilaceus
Stropharia albocrenulata
Suillus flavidus
Tremiscus helvelloides
Trichaster melanocephalus
Tubaria confragosa
Volvariella bombycina
Xerocomus parasiticus
Xerocomus rubellus
Xerula radicata
Xylaria polymorpha
Xylobolus frustulatus

Dažām sēņu sugām mūsdienās pārsvarā lietojamie latviskie vai latīniskie nosaukumi ir jau citi nekā Aizsargājamo sugu saraksta publicēšanas brīdī
(bet sarakstā iekļautie tiek norādīti vairs tikai kā sinonīmi). Konkrētākas ziņas mūsu vietnē ir atrodamas aizsargājamo sugu sinonīmu tabulās šeit.

¹ Suga pievienota galerijai 2018.g. 31. oktobrī.
² Suga pievienota galerijai 2018.g. 18. jūlijā.
³ Suga pievienota galerijai 2018.g. 19. martā.

 

 
Bekas
 



Pārslainā beka
Boletus luridiformis / Neoboletus luridiformis
Līdzīga raganbekai, bet ar pārslām uz kātiņa (ne tīkliņu)
Kastaņu smilšbeka
Gyroporus castaneus
Visai cieta, ievainojumos krāsu nekur nemainoša beka
Raupjā tumšbeka
Porphyrellus porphyrosporus (P. pseudoscaber)
Prāva beka, gandrīz viscaur - nespilgtos matētos toņos
 

Foto: Ilze Priedniece


Foto: Juris Smaļinskis

Melnā zvīņbeka
Strobilomyces strobilaceus (S. floccopus)
Ārkārtīgi reta sēne, ko viscaur klāj lielas melnas zvīņas
Purva sviestbeka
Suillus flavidus
Neliela beka, kura aug ne tikai purvājos, bet arī kāpās
Parazītiskā samtbeka
Xerocomus parasiticus / Pseudoboletus parasiticus
Ļoti reta parazītiska sēne: aug vienīgi uz cietpūpēžiem
 

Sarkanā samtbeka
Xerocomus rubellus / Hortiboletus rubellus
Samtbeka, kura citu vidū izceļas ar koši sarkano krāsu
 

 

Lapiņsēnes


Elija mušmire
Amanita eliae


Šī mušmire ir Latvijā uzieta tikai četras reizes, pēdējo - 2014.gadā.


Bārkstainā mušmire
Amanita strobiliformis


Šī mušmire ir ļoti reta Latvijā kopumā, taču ne Zemgales dienvidos!

Vinneja vītene
Marasmius wynnei


Šai vīteņu sugai zīmīgs ir uz lejasgalu aizvien tumšākais kāts.

Smaržīgā zvīnene
Pholiota heteroclita / Hemipholiota heteroclita


Šī reti sastopamā lapiņsēne aug lapukokiem, parasti - bērziem.

Vēdekļa sārtaine
Rhodotus palmatus


Šī uz gobu kritalām augošā lapiņsēne visskaistākā ir vēl jauna.

Baltrobainā virpainīte
Stropharia albocrenulata / Hemistropharia albocrenulata


Šādas lapiņsēnes paretam aug uz lapukokiem vai to kritalām.

Gredzenotā turzene
Tubaria confragosa


Šī turzene ir savā ģintī vienīgā,
kurai kātiņu apjož gredzens.

Zīdainā makstaine
Volvariella bombycina


Šīs lapiņsēnes aug uz kokiem un celmiem,
turklāt salīdzinoši biežāk - urbanizētā vidē.

Sakņkāta kserula
Xerula radicata


Šī uz lapukoku saknēm augošā lapiņsēne izceļas ar ļoti garu
kātu, ka arī ar gandrīz tikpat garu "sakni" kāta turpinājumā.

Koksnes piltuvene
Clitocybe lignatilis / Ossicaulis lignatilis


Piltuvene, kura pēc formas nemaz nav piltuvveidīga
un sastopama nevis uz augsnes, bet gan kritalām.

Trīskrāsu baltmietene
Leucopaxillus compactus (L. tricolor))


Šai retajai sēnei ar strupu kātiņu trīskrāsainumu saskatīt grūti...

Ēnainā jumtene
Pluteus umbrosus


Šai jumtenei uz cepurītes ir ļoti izteikts radiāls dzīslojums.

Violetā sārtlapīte
Entoloma euchroum


Šai retajai sārtlapītei lapiņas ir nevis sārtas, bet gan koši zilas!

 

 

Zemeszvaignes


Apmalotā zemeszvaigzne
Geastrum coronatum


Vidēji liela (4-5 cm), ļoti reti sastopama.


Sīkā zemeszvaigzne
Geastrum minimum


Tiešām sīka (1½-2½ cm), ļoti reti sastopama.

Sekstainā zemeszvaigzne
Geastrum pectinatum


Samērā liela (5-9 cm), ļoti reti sastopama.

Vainagotā zemeszvaigzne
Geastrum quadrifidum


Maza (2½-4 cm), ar 4 daivām, reti sastopama.

Rūsganā zemeszvaigzne
Geastrum rufescens


Vidēji liela (2-4½ cm), ļoti reti sastopama.

Svītrainā zemeszvaigzne
Geastrum striatum


Pamaza (3-6 cm), ļoti reti sastopama.

Biezstaru zemeszvaigzne
Geastrum triplex


Visai liela (6-12 cm), ārkārtīgi reti sastopama.

Milzu skropstzvaigzne
Trichaster melanocephalus


Izcili liela (7-15 cm), ārkārtīgi reti sastopama.
Ar pilnībā atsegtu sporas saturošo masu!

 

 

Piepes, sīkpiepes

Parastā aknene
Fistulina hepatica


Šīs iespaidīgo izmēru mīkstās piepes aug uz dzīvu ozolu pamatnēm.

Lakas plakanpiepe
Ganoderma lucidum


Šīs spīdīgi gludās vidēju izmēru piepes aug uz lapukoku celmiem.

Daivainā čemurene
Grifola frondosa


Šīs piepes čemura daudzajām cepurītēm ir viena kopīga "sakne".

Čemurainā čemurene
Grifola umbellata (Polyporus umbellatus)


Šīs piepes čemura daudzajām cepurītēm ir viena kopīga "sakne".

Rožainā apmalpiepe
Fomitopsis rosea


Ir mazāka nekā parastā apmalpiepe un ar rozā porām apakšpusē.

Košā zeltpore
Hapalopilus croceus


Šādas krāšņas piepes mēdz augt uz ozolu (retāk kastaņu) koksnes.

Tumšbrūnā cietpiepe
Phellinus ferrugineofuscus


Klājeniska, aug uz egļu, retāk citu skujukoku kritalām.

Melnsvītras cietpiepe
Phellinus nigrolimitatus


Aug uz skujukoku kritalām, parasti - kā garena "nojumīte".

Plaisājošā rūtaine
Xylobolus frustulatus


Daudzgadīga sīkpiepe, mēdz augt uz ozolu koksnes. 

 

 

Koraļļveida, vālesveida

Koraļļu (zarainā) dižadatene
Hericium coralloides


Šī sēne ir kā smalki zarots korallis. Var būt 2 sprīžus liela.

Zeltainā korallene
Ramaria aurea


Šīs koši zeltainā sēne tipiski ir nepilna sprīža lielumā.

Milzu dižvālene
Clavariadelphus pistillaris


Šīs augšā noapaļotās vāles var slieties līdz 30 cm augstu.

Nošķeltā dižvālene
Clavariadelphus truncatus


Šīs vāles ar plakanisko galu var slieties līdz 15 cm augstu.

Smiltāju kaussēne
Peziza ammophila


Šī kausveidīgā sēne paretam sastopama priekškāpu smiltājos.

Daudzveidīgā ksilārija
Xylaria polymorpha


Šie "miroņa pirksti" (no agļu val.) aug uz trūdošas koksnes.

 

 

Visādas citādas

Violetais cūkausis
Gomphus clavatus


Lai arī šī sēne pēc formas atgādina gaileni, patiesībā nav tai radniecīga.

Ēzeļu ausene
Otidea onotica


Šīs ausveidīgās sēnes mēdz augt gan šādi pa vienai, gan arī čemuros.

Hadriana (kāpu) zemestauki
Phallus hadriani


No blāvi rozā "olas" izaug kāts ar melnas smirdīgas vielas klātu galotni.
Šī viela pievilina mušas, kuras to ātri noēd, šādi atsedzot gaišo galotni.

Toverīšu sarkosoma
Sarcosoma globosum


Šīs kausveida sēnes tumšbrūnajā "toverītī" atrodas želejveidīga masa.
Tieši pēdējos gados šai sugai uzietas vairākas visai ražīgas atradnes.

Krokainā kazbārde
Sparassis crispa


Šādi vareni čemuri paretam mēdz izaugt uz priežu un egļu saknēm.

Rumpuču (sarkanā) skrimslene
Tremiscus helvelloides (Guepinia helvelloides)


Šī krāšņā skrimšļveidīgā sēne ir kopuma visai reta,
tomēr dažviet un dažkārt aug pat milzīgos baros.

 

Galerija papildināta 31.10.2018

Vietnes sadaļas

 

Titullappuse