Vietnes sadaļas

Atbilstoši Latvijas Republikas Ministru Kabineta 2000./2004. gada "Noteikumiem par īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" un 2005./2012. gada "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem" veselas 63 pie mums Latvijā augošas sēņu sugas ir atzītas par ļoti retām, vairāk vai mazāk apdraudētām un tāpēc aizsargājamām ar likumu. Šajos MK noteikumos un 1996. gada Latvijas Sarkanajā grāmatā ietverto sēņu sugu saraksti ar skaidrojumiem un komentāriem, kā arī informāciju par pieejamajiem fotouzņēmumiem atrodami mūsu vietnē šeit.

No šī sugu kopskaita mums izdevies dabā sastapt un nofotografēt 51 sugu (dažas - pateicoties ārējai norādei). Vēl 3 sugu foto mums laipni atļāvuši izmantot citi atradēji.

Vajadzīgo sugu var atrast pēc tās latviskā vai latīniskā nosaukuma alfabētiskajā sarakstā vai meklējot pēc izskata atbilstošajā apakšsadaļā. Talāk, klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie tās ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!

Galerijā atainotās sugas latviešu alfabēta kārtībā

Galerijā atainotās sugas latīņu alfabēta kārtībā

Dažām sēņu sugām mūsdienās pārsvarā lietojamie latviskie vai latīniskie nosaukumi ir jau citi nekā Aizsargājamo sugu saraksta publicēšanas brīdī
(bet sarakstā iekļautie tiek norādīti vairs tikai kā sinonīmi). Konkrētākas ziņas mūsu vietnē ir atrodamas aizsargājamo sugu sinonīmu tabulās šeit.

Foto: Ilze Priedniece

Foto: Juris Smaļinskis

Lapiņsēnes

Elijas mušmire
Amanita eliae

Šī mušmire ir Latvijā uzieta tikai dažas reizes pa 1-2 eksemplāriem.

Bārkstainā mušmire
Amanita strobiliformis

Šī mušmire ir ļoti reta Latvijā kopumā, taču ne Zemgales dienvidos.

Alkšņu makstsēne
Amanita friabilis

Mazākā no makstsēnem, aug tikai zem alkšņiem. Ļoti reta visā valstī.

Vinneja vītene
Marasmius wynneae

Šai sēņu sugai zīmīgs ir uz lejasgalu aizvien tumšākais kāts.

Smaržīgā zvīņene
Pholiota heteroclita / Hemipholiota heteroclita

Šī reti sastopamā lapiņsēne aug lapukokiem, parasti - bērziem.

Vēdekļa sārtaine
Rhodotus palmatus

Šī uz gobu kritalām augošā lapiņsēne visskaistākā ir vēl jauna.

Baltrobainā virpainīte
Stropharia albocrenulata / Hemistropharia albocrenulata

Šādas lapiņsēnes paretam aug uz lapukokiem vai to kritalām.

Gredzenotā turzene
Tubaria confragosa

Šī turzene ir savā ģintī vienīgā,
kurai kātiņu apjož gredzens.

Zīdainā makstaine
Volvariella bombycina

Šīs lapiņsēnes aug uz kokiem un celmiem,
turklāt salīdzinoši biežāk - urbanizētā vidē.

Sakņkāta kserula
Xerula radicata

Šī uz koku saknēm augošā lapiņsēne izceļas ar ļoti garu
kātu un ar gandrīz tikpat garu "sakni" kāta turpinājumā.

Koksnes piltuvene
Clitocybe lignatilis / Ossicaulis lignatilis

Piltuvene, kura pēc formas nemaz nav piltuvveidīga
un sastopama nevis uz augsnes, bet gan kritalām.

Trīskrāsu baltmietene
Leucopaxillus compactus (L. tricolor))

Šai lielajai sēnei ar strupo kātiņu grūti saskatīt trīskrāsainību...

Meiteņu dižsardzene
Macrolepiota puellaris / Leucoagaricus nympharum

Šai dižsardzenei zvīņas uz cepurītes ir gandrīz pilnīgi baltas.

Ēnainā jumtene
Pluteus umbrosus

Šai jumtenei uz cepurītes ir ļoti izteikts radiāls dzīslojums.

Violetā sārtlapīte
Entoloma euchroum

Šai retajai sārtlapītei lapiņas ir nevis sārtas, bet gan koši zilas!

Zemeszvaignes

Apmalotā zemeszvaigzne
Geastrum coronatum

Vidēji liela (4-5 cm), ļoti reti sastopama.

Sīkā zemeszvaigzne
Geastrum minimum

Tiešām sīka (1½-2½ cm), ļoti reti sastopama.

Sekstainā zemeszvaigzne
Geastrum pectinatum

Samērā liela (5-9 cm), ļoti reti sastopama.

Vainagotā zemeszvaigzne
Geastrum quadrifidum

Maza (2½-4 cm), ar 4 daivām, reti sastopama.

Rūsganā zemeszvaigzne
Geastrum rufescens

Vidēji liela (2-4½ cm), ļoti reti sastopama.

Svītrainā zemeszvaigzne
Geastrum striatum

Pamaza (3-6 cm), ļoti reti sastopama.

Biezstaru zemeszvaigzne
Geastrum triplex

Liela (6-12 cm), ļoti reti sastopama. Daivu galiem
atlūztot, daļai eks. veidojas plata bieza "apkakle".

Milzu skropstzvaigzne
Trichaster melanocephalus

Izcili liela (7-15 cm), ārkārtīgi reta. Vienīgā, kurai
plīst abi apvalki, atsedzot sporas saturošo masu.

Piepes, sīkpiepes

Parastā aknene
Fistulina hepatica

Šīs iespaidīgo izmēru mīkstās piepes aug uz dzīvu ozolu pamatnēm.

Lakas plakanpiepe
Ganoderma lucidum

Šīs spīdīgi gludās vidēju izmēru piepes aug uz lapukoku celmiem.

Daivainā čemurene
Grifola frondosa

Šīs piepes čemura daudzajām cepurītēm ir viena kopīga pamatne.

Čemurainā kātiņpiepe (čemurene)
Polyporus umbellatus (Grifola umbellata)

Šīs piepes čemura daudzajām cepurītēm ir viena kopīga pamatne.

Rožainā apmalpiepe
Fomitopsis rosea

Ir mazāka nekā parastā apmalpiepe un ar rozā porām apakšpusē.

Košā zeltpore
Hapalopilus croceus

Šādas krāšņas piepes mēdz augt uz ozolu (retāk kastaņu) koksnes.

Tumšbrūnā cietpiepe
Phellinus ferrugineofuscus

Klājeniska, aug uz egļu, retāk citu skujukoku kritalām.

Melnsvītras cietpiepe
Phellinus nigrolimitatus

Aug uz skujukoku kritalām, parasti - kā garena "nojumīte".

Melnējošā cietpore
Rigidoporus crocatus

Klājeniska daudzgadīga piepe, ar laiku arī daudzslāņaina.

Plaisājošā rūtaine
Xylobolus frustulatus

Daudzgadīga plaisājoša sīkpiepe, aug uz ozolu koksnes.

Koraļļveida, vālesveida

Milzu dižvālene
Clavariadelphus pistillaris

Šīs augšā noapaļotās vāles var slieties līdz 30 cm augstu.

Nošķeltā dižvālene
Clavariadelphus truncatus

Šīs vāles ar plakanisko galu var slieties līdz 15 cm augstu.

Koraļļu (zarainā) dižadatene
Hericium coralloides

Šī sēne ir kā smalki zarots korallis. Var būt 2 sprīžus liela.

Smiltāju kaussēne
Peziza ammophila

Šī kausveidīgā sēne paretam sastopama priekškāpu smiltājos.

Zeltainā korallene
Ramaria aurea

Šīs koši zeltainā sēne tipiski ir nepilna sprīža lielumā.

Daudzveidīgā ksilārija
Xylaria polymorpha

Šie "miroņa pirksti" (no angļu val.) aug uz trūdošas koksnes.

Visādas citādas

Sarainā rūsassēne
Asterodon ferruginosus

Adateņsēne, kas aug klājeniski uz atmirušas skujkoku (egļu) koksnes.

Violetā cūkause
Gomphus clavatus

Lai arī pēc formas atgādina druknu gaileni, patiesībā nav tai radniecīga.

Ēzeļu ausene
Otidea onotica

Šīs sēnes pēc formas atgādina zvēra ausi vai vaļīgu tūtu. Aug uz zemes.

Hadriana (kāpu) zemestauki
Phallus hadriani

No blāvi rozā 'olas' izaug 'kāts' ar tumšu smirdīgu vielu galotnē. Šī viela
pievilina mušas, kuras to noēd, atsedzot galotni. Aug smilšainā zemē.

Toverīšu sarkosoma
Sarcosoma globosum

Šīs kausveida sēnes tumšbrūnajā 'toverītī' atrodas želejveidīga masa.
Aug ne tikai agrā pavasarī, bet dažkārt jau no vēla rudens un ziemā.

Krokainā kazbārde
Sparassis crispa

Šādas čaganas, caurcaurām sakrokotas lielizmēra sēnes ar resnu,
bet īsu baltu kātu paretam mēdz izaugt uz priežu un egļu saknēm.

Rumpuču (sarkanā) skrimslene
Tremiscus helvelloides (Guepinia helvelloides)

Šī krāšņā skrimšļveidīgā sēne ir atradņu skaita ziņā samērā reta,
toties ne vienā vien atradnē aug lielos, reizēm pat milzīgos baros.

Ziemas kātpūpēdis
Tulostoma brumale

Šāds sīks pūpēdītis ar visai garu kātiņu aug smilšu kapās, g/k piejūrā.
Līdzīgs, bet vēl retāks un arī aizsargājams, ir skopstainais kātpūpēdis.

Vietnes sadaļas

Titullappuse