Melnsvītras cietpiepe |
◄ | Phellinus nigrolimitatus / Phellopilus nigrolimitatus | ► |
Daudzgadīga piepe, kura aug uz skujkoku kritalām. Brūnos toņos krāsotais augļķermenis ir daudzslāņains ar plānām tumšām kārtiņām pa starpam (tās redzamas tikai griezumā). Skaitījusies ļoti reta, iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā, taču mūsdienās zināmo atradņu skaits ir strauji audzis. |
Kur, kad un kurš pirmo reizi konstatējis Latvijā, neesam ievākuši info. Mūsdienās zināmo atradņu skaits jau sasniedzis simtu (neskaitot tās, kas nākušas klāt t.s. Dabas skaitīšanas rezultatā). Visvairāk atradņu ir Gaujas nacionālajā parkā un tā tuvumā, toties joslā gar valsts dienvidu robežu ir burtiski tikai dažas (Dienvidlatgalē nav vispār). |
Melnsvītras cietpiepes augļķermenis visbiežāk ir daļēji atlocīts no koksnes,
veidojot šauru, gar kritalu izstieptu "cepurīti", kurai gar malu stiepjas gaišs
valnītis. Taču nereti šīs piepes augļķermeņi pieņem arī dažādas citas formas.
Abi foto ir uzņemti nelabvēlīgā apgaismojumā un ar kļūdainiem fotoaparāta uzstādījumiem. Tādēļ pat ar rūpīgu pēcapstrādi nav izdevies precīzi atjaunot dabiskos krāsu toņus.
Poras augļķermeņa apakšpusē melnsvītras cietpiepei ir visai sīkas, tipiski 5-6 gab./mm.
Šīs lappuses fotoattēlos ir atainots eksemplārs no atradnes Gaujas nacionālajā parkā pie Vildogas upes.
Pateicamies Ivaram Leimanim, kurš pamanīja šo piepi un norādīja mūsu fotogrāfam!
◄ | ► |