 |
 |
 |
||
| Čemurainā kātiņpiepe (čemurainā čemurene)* | ||||
|
|
|
||
| Čemurainā kātiņpiepe (čemurainā čemurene)* | ||||
| ◄ | Zvīņainā kātiņpiepe | Polyporus umbellatus (syn. Grifola umbellata) | ► |
|
Izcili liela viegadīga čemurveidīga kātiņpiepe. Augļķermenis sastāv no daudzām atsevišķām ieapaļām cepurītēm, kuru kātiņiem ir kopīga pamatne. Cepurītes diametrs ir 1-4 cm robežās, biezums - pāris milimetru, bet visa čemura platums var sasniegt 40 cm. Mēdz augt pie lapkoku pamatnēm pa vienai vai pāris-trim grupā, reizēm jau no jūnija sākuma un līdz rudens vidum (taču konkrētā augļķermeņa mūžs ir īss - tipiski dažas nedēļas). Skaitījusies ļoti reta, iekļauta Sarkanajā grāmatā (3. kat.) un Aizsargājamo sugu sarakstā. Taču mūsdienās zināmo atradņu skaits strauji audzis. |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Edgars Vimba 1955. gadā Tērvetes novada Augstkalnes pagastā. Vēlāk, īpaši mūsu gadsimtā, uzieta vēl daudzos desmitos vietu dažādās valsts daļās, lielākoties Vidzemē (pirmām kārtām Gaujas nacionālajā parkā) un Dienvidkurzemē, stipri mazāk Zemgalē, bet praktiski nemaz - Ziemeļkurzemē un Latgalē. Augošā skaita piemēri: 2019. gadā jau sezonas sākumā uzieta 10 jaunās vietās; mazā GNP daļā pat viens vienīgs novērotājs 8 gados atradis 7 jaunās vietās (E.Mūkins). |
|
Pēc izmēriem un vispārējā izskata visnotaļ līdzīga ir daivainā čemurene, taču mūsdienās šīs divas piepju sugas skaitās piederīgas dažādām ģintīm. |
   |
Čemurainās kātiņpiepes augļķermenī parasti ir desmitiem atsevišķu ieapaļu cepurīšu gaišbrūnā vai pelēkbrūnā krāsā, kuru kātiņiem ir kopīga pamatne.
 |
|
 |
Čemurainās kātiņpiepes cepurītes bieži mēdz būt ieliektas.
To virsa ir gluda vai arī ar sīkiem piekļautiem matiņiem, kuri veido tādu vai citādu rakstu:
pa kreisi - radiāli šķiedrotu (vēl pajauna augļķermeņa cepurītes),
pa labi - zvīņotu (pēdējās vēl nebojātās cepurītes no stipri paveca augļķerneņa).
 |
|
 |
|
Čemurainajai kātiņpiepei cepurīte un kātiņš nav norobežoti - abus vienādi klāj poras (sporas saturošo stobriņu atveres); tās ir bālganas, stūrainas, iegarenas, prāvas (1-3 gab./mm). |
 |
Reizēm ir sastopamas arī ļoti mazas čemurainās kātiņpiepes,
kurām augļķermenī nav pat pilns desmits atsevišķo cepurīšu.
Šīs lappuses foto ir no atradnes Gaujas nacionālajā parkā, Gaujas senlejas
kreisajā krastā lejpus Lorupes ietekas un divām atradnēm Siguldas pilsētā.
* Par kātiņpiepi ir pārdēvēta Dabas muzeja Latvijas bazīdijsēņu sarakstā (versija 2020-12-01).
Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā, kas ir sastādīti pirms daudziem gadiem,
kā arī «Lielajā Latvijas sēņu grāmatā» (izdota 2020.g.) joprojām figurē ar veco nosaukumu.
|
|