Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Apmalotā zemeszvaigzne
  Geastrum coronatum Skropstainā zemeszvaigzne
 

Apmalotā zemeszvaigzne, līdzīgi citām zemeszvaigznēm, ir kā neliels pūpēdis ar papildu ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams sēnei zvaigžņveidīgu izskatu. Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā iekļautā apmalotā zemeszvaigzne salīdzinājumā ar citām Latvijā sastopamajām zemeszvaigznēm ir vidēji liela: augļķermeņa caurmērs starp daivu galiem ir 4-6 cm. Sugas uzkrītošākās pazīmes: iekšējais, sporas saturošais apvalks ir ar īsu kātiņu; sporu izplūdes atvere ir šķiedraina, zema, ar apaļu "pagalmu". Aug rudens pusē uz nobirām gan skujkoku, gan lapkoku mežos, parkos un dārzos, paretam pat prāvās un ciešās grupās; sīkstās konsistences dēļ saglabājas līdz pavasarim.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējusi V. Dannenberga 1923. gadā pie Rīgas. Arī turpmākie sugas eksemplāru atradumi (ap desmit?) bijuši pārsvarā mūsu valsts centrālajā daļā.

 

Piezīme. Sugas zinātniskais nosaukums burtiskā tulkojumā būtu "vainagotā zemeszvaigzne", tomēr pie mums iegājies šādā vārdā dēvēt citu sugu - Geastrum quadrifidum.

 
Šai zemeszvaigzņu sugai ārējā apvalka veidotās daivas ir stipri plakanas. Visbiežāk ārējais apvalks sašķeļas 7-10 (reti - vairāk) nevienādās daivās.
 
 
Apmalotās zemeszvaigznes sporu izplūdes atvere ir šķiedraina, zema un ar apaļu "pagalmu". Ārējā apvalka daivu augšpuse bieži ir stipri saplaisājusi.
 

Apmalotā zemeszvaigzne dažkārt aug pat visai daudzskaitlīgās un ciešās grupās (foto aptver tikai blīvāko daļu no skaitliski daudz lielākas grupas!).

Šīs lappuses foto ir no atradnes Inčukalna rietumu nomalē, kādas individuālās mājas dārzā, kuras saimnieki bija mūs lūguši noskaidrot tur augošo "neparasto" sēņu sugas.

 

Zemes-
zvaigznes

Skropstainā zemeszvaigzne
 
 

Citādās