 |
 |
 |
||
|
Raupjā tumšbeka Porphyrellus porphyrosporus (syn. Porphyrellus pseudoscaber) |
||||
|
|
|
||
|
Raupjā tumšbeka Porphyrellus porphyrosporus (syn. Porphyrellus pseudoscaber) |
||||
|
Vidēji liela beka viscaur tumši pelēkbrūnā vai tumšbrūnā krāsā. Mīkstums bāli pelēcīgs, griezumā sārtojas vai zilē. Stobriņi cepurītes apakšpusē pieskārienu vietās iekrāsojas zilganzaļi vai melni. Aug skābās augsnēs skujkoku un jauktos mežos. Visai reti sastopama, ir ierakstīta Sarkanajā grāmatā (1. kategorijā) un iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Neēdama nepatīkamās smaržas un garšas dēļ (lai gan par to ir arī citi viedokļi). |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Arnolds Amoliņš 1971. gadā Rīgas apkārtnē, Doles salā. Līdz mūsdienām uzieta arvien vairāk vietās Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. |
   |
 |
Šī beka izceļas ar nespilgtām, matēti tumšām nokrāsām - gan cepurītes virsmiziņai, gan kātiņam.
Šeit atainotajiem eksemplāriem virsa ir vecuma dēļ nedaudz nozilējusi.
Normālā krāsā sk. apakšā.
 |
Arī stobriņi cepurītes apakšpusē jau kopš paša sākuma ir tumši, proti, pelēcīgi brūni .
 |
Raupjās tumšbekas mīkstums ir bāli pelēcīgs un griezumā vai nu
sārtojas un vēlāk nobrūnē (kā šim eksemplāram), vai arī zilē.
 |
Nenovecojusi cepurītes virsa ir pelēkbrūna (vai tumšbrūna).
Šīs lappuses foto visi ir no atradnes Gaujas nacionālajā parkā, Inčukalna novada ziemeļaustrumos.
|
|