Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Vēdekļa sārtaine
Rhodotus palmatus
 

Neliela (diametrs 4–10 cm) gumijveidīgas konsistences lapiņsēne ar gļotainu cepurīti spilgti persiksārtos vai oranžos toņos; ar sākumā baltām, tad sārtām lapiņām; ar samērā īsu, izteikti līku un ekscentriski novietotu kātiņu apmēram cepurītes krāsā. Cepurītes gļotainais virsslānis ir caurspīdīgs, smalki krunkains, jauniem augļķermenim to noklāj gaišs tīklojums ar dažus milimetrus lielām acīm, bet uz sēnes kātiņa mēdz veidoties oranžsarkana šķidruma pilieniņi. Aug no augusta līdz novembrim pa vienai vai čemuros un mazās grupās uz vecām, bez mizas palikušām gobu un vīksnu kritalām. Atradnes uz nelielām kritalām vai īsiem to nogriežņiem ātri izzūd, izsīkstot barības vielām vai koksnei tiekot aizvāktai. Skaitās ļoti reti sastopama, savulaik iekļauta Sarkanajā grāmatā (1. kategorijā) un Aizsargājamo sugu sarakstā. Mūsdienu novērojumi gan vedina domāt, ka faktiski nebūt nav tik reta, vismaz ne Gaujas nacionālajā parkā (sk. zemāk). Domājams, neēdama (rūgtuma un gumijveidīgās konsistences dēļ). Toties ir izcili skaista!

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējusi Inita Dāniele (Avota) 1991. gadā Siguldā. Līdz 2000. gadam vēl vairākas reizes manīta dažādās vietās Gaujas nacionālajā parkā, taču tikai vienreiz – būtiski ārpus tā (Aizkraukles apkārtnē, 1995). Kopš 2011. gada zināmo atradņu skaits sācis strauji augt, nospiedošā pārsvarā - Gaujas nacionālā parka teritorijā, pirmām kārtām Siguldas pilsētas zaļajā zonā un pilsētas tuvākajā apkārtnē, kur līdz 2021. gada sezonas beigām bija konstatēti vismaz trīs duči atradņu (Edgars Mūkins, Ivars Leimanis, Julita Kluša u.c.), otrām kārtām - Drabešu pagastā, kur pamanīts viens ducis atradņu (Ainārs Valdovskis, Edgars Mūkins u.c). Ārpus šīm divām teritorijām konstatēta vēl dažviet Vidzemē (Inguna Riževa u.c.) un vienā vienīgā vietā Kurzemē - pie Kalvenes (Benita Kološuka). Zemgalē un Latgalē neviena atradne tā arī nav uzieta.

 ♦ ♦ ♦  Latvijas Mikologu biedrības Gada sēne 2012  ♦ ♦ ♦ 

Augļķermeņu  augšpušu  foto Augļķermeņu apakšpušu foto Foto  no  dažādām  atradnēm

Jaunām vēdekļa sārtainēm uz cepurītes ir raksturīgs gaišs tīklojums, bet uz kātiņa mēdz būt sarkanīgs aprasojums (sk. arī otrajā un trešajā lappusē).
(Abi attēli rāda sēnes augļķermeņus divkāršā vai trīskāršā palielinājumā.)

Pieaugušai vēdekļa sārtainei gaišais tīklojums uz cepurītes ir jau izzudis, taču tā vietā izveidojies raksturīgs krunkojums.
(Attēls rāda sēnes augļķermeni aptuveni divkāršā vai trīskāršā palielinājumā.)

Pavecākai vēdekļa sārtainei arī raksturīgais krunkojums uz cepurītes jau ir knapi saskatāms.
(Attēls rāda sēnes augļķermeni aptuveni divkāršā palielinājumā.)

Šīs lappuses foto ir no atradnēm Gaujas nacionālajā parkā, Amatas novadā (pie Amatas) un Siguldā (pie Gaujas).
Dažos šīs lappuses attēlos dabiskās krāsas nav atveidotas gluži precīzi. Tos paredzēts nomainīt 2022. gada gaitā.

Pateicamies Aināram Valdovskim, kurš aizveda līdz atradnēm pie Amatas!

Augļķermeņu  augšpušu  foto Augļķermeņu apakšpušu foto Foto  no  dažādām  atradnēm
 
 

Dažādas retākas lapiņsēnes

 
 
 

Lapiņsēnes