Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Vēdekļa sārtaine
Rhodotus palmatus
 

Vēdekļa sārtaine ir gumijveidīgas konsistences lapiņsēne ar cepurīti spilgti persiksārtos vai oranžos toņos, kuras izmērs parasti ir 5–10 cm robežās, ar samērā īsu, izteikti līku un ekscentriski novietotu kātiņu. Cepurītes virsslānis ir gļotains, stipri caurspīdīgs, krunkains, jaunām sēnēm to klāj gaišs tīklojums ar dažus milimetrus lielām acīm. Vēdekļa sārtaines aug augustā–novembrī pa vienai vai mazskaitlīgos čemuros uz mitrām, vecām, jau bez mizas palikušām gobu un vīksnu kritalām. Domājams, neēdama. Latvijā skaitās ļoti reti sastopama, tādēļ iekļauta Sarkanajā grāmatā (1. kategorijā) un Aizsargājamo sugu sarakstā. Pēdējo gadu vērojumi gan vedina domāt, ka faktiski nav tik reta, vismaz ne Gaujas Nacionālajā parkā (sk. zemāk).

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējusi Inita Dāniele (Avota) 1991. gadā Siguldā. Līdz 2000. gadam suga vēl vairākas reizes manīta dažādās vietās Gaujas Nacionālajā parkā un tikai vienreiz – būtiski ārpus tā (Aizkraukles apkārtnē, 1995). Pēc vairāk nekā desmit gadu pauzes tā atkal tika atrasta GNP – piecās vietās Amatas novadā (Ainārs Valdovskis, 2011) un septiņās vietās Siguldas pilsētas teritorijā vai arī cieši blakus tai (Edgars Mūkins, 2013). Abas jaunās atradņu kopas tiek vairāk vai mazāk regulāri apsekotas, un nākamajos gados (ieskaitot 2016) vairākās atkal ir konstatēti augļķermeņi. Tiesa, Siguldas atradnes, kuras bija izveidojušās lielākoties 2013. gadā uz nelielām kritalām vai īsiem to nogriežņiem, gandrīz visas ir jau izzudušas, izsīkstot barības vielām vai koksnei tiekot aizvāktai. Tikmēr šajā apvidū tiek arī uzietas jaunas atradnes: 2015 - viena, 2016 - četras, 2017 - divas. 2015. gada 9. oktobrī vēdekļa sārtaine otro reizi atrasta ārpus GNP, proti, Ērgļu apkārtnē, pie Meltnes ietekas Ogrē (Ilga Kokorīte un Agnija Skuja).

 Latvijas Mikologu biedrības Gada sēne 2012 

Augļķermeņu  augšpušu  foto Augļķermeņu apakšpušu foto Foto  no  dažādām  atradnēm

Jaunām vēdekļa sārtainēm uz cepurītes ir ļoti raksturīgs gaišs tīklojums, bet no kātiņa mēdz būt izspiedies sarkanīgs aprasojums.
(Abi attēli rāda sēnes augļķermeņus divkāršā vai trīskāršā palielinājumā.)

Pieaugušai vēdekļa sārtainei gaišais tīklojums uz cepurītes ir jau izzudis, taču tā vietā izveidojies raksturīgs krunkojums.
(Attēls rāda sēnes augļķermeni aptuveni divkāršā vai trīskāršā palielinājumā.)

Pavecākai vēdekļa sārtainei arī raksturīgais krunkojums uz cepurītes jau ir knapi saskatāms.
(Attēls rāda sēnes augļķermeni aptuveni divkāršā palielinājumā.)

Šīs lappuses foto visi ir no atradnēm Gaujas Nacionālajā parkā, Amatas novadā (pie Amatas un pie Pērļupes).

Pateicamies Aināram Valdovskim, kurš aizveda līdz atradnēm pie Amatas!

Augļķermeņu  augšpušu  foto Augļķermeņu apakšpušu foto Foto  no  dažādām  atradnēm
 
 

Dažādas retākas lapiņsēnes

 
 
 

Lapiņsēnes