Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Sīkā zemeszvaigzne
Skropstainā zemeszvaigzne Geastrum minimum Sekstainā zemeszvaigzne
 

Sīkā zemeszvaigzne, līdzīgi pārējām zemeszvaigznēm, ir kā neliels pūpēdis ar papildu ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams šai sēnei zvaigžņveidīgu izskatu. Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā iekļautā sīkā zemeszvaigzne patiesi ir viena no vissīkākajām Latvijā sastopamajām zemeszvaigznēm: augļķermeņa diametrs, mērot starp daivu galiem, parasti ir 1½-2½ cm (1-3 cm) robežās. Sugas uzkrītošākās pazīmes: mazie izmēri, olveidīgais iekšējais apvalks ar smalki škiedrainu sporu izplūdes aptveri, ko norobežo neliels pakāpiens; kamēr apvalks svaigs, tas ir nokaisīts ar sīkiem baltiem kristāliņiem (skābeņskābo kalciju). Aug skujukoku un lapukoku mežos, bet īpaši - kāpās.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1915. gadā Rīgā Nordeķos. Vēlāk ir atrasta vēl pavisam nedaudzās vietās valsts vidienē un ziemeļdaļā.

 

Sīkā zemeszvaigzne patiesi ir viena no sīkākajām Latvijā sastopamajām zemeszvaigznēm (salīdz. ar skujām, lapu kātiņiem u.c. veģetācijas elementiem!).

Sīkās zemeszvaigznes stipri plānais ārējais apvalks aptuveni līdz pusei saplīst daivās (parasti 5-9), kuras tālāk vairs neplaisā un tā arī paliek gludas.

Sīkajai zemeszvaigznei iekšējais apvaks ir uz kātiņa, bieži vien - vertikāli nedaudz iegarens.
Kamēr augļķermenis vēl svaigs, apvalks ir nokaisīts ar sīkiem skābeņskābā kalcija kristāliem.
Sporu izplūdes atvere ir pastrupa, ļoti smalki šķiedraina un norobežota ar nelielu pakāpienu.

Šīs lappuses foto ir no atradnes Rīgā, daļēji apaugušās smilšu kāpās pie Bišumuižas.

Zemes-
zvaigznes

 
 
Skropstainā zemeszvaigzne

Citādās 

Sekstainā zemeszvaigzne