Vietnes sadaļas

Piepes, sīkpiepes

Košā zeltpore
Hapalopilus croceus
 

Krāšņa viengadīga piepe, kura mēdz augt uz dzīvas vai mirušas ozolu (retāk kastaņu) koksnes. Augļķermeņa caurmērs līdz 20 cm, biezums līdz 5 cm. Visā Eiropā sastopama ļoti reti, tāpēc iekļauta Eiropas 33 apdraudētāko sēņu sugu saraksta projektā. Latvijā ir sastopama ievērojami biežāk, turklāt ne vienā vien atradnē - uz vairākiem blakus stāvošiem kokiem. Tomēr arī tas ir bijis pietiekami reti, lai figurētu Latvijas Aizsargājamo sugu sarakstā.

  

Pirmo reizi Latvijā ievērojis Kārlis Starcs 1935. gadā Madonas novada Vestienas pagastā, bet sugu tai noteicis austriešu mikologs Viktors Litšauers. Kopš 20. gs. beigām atrasta gandrīz pussimtā vietu, kuras izkaisītas pa lielāko daļu valsts teritorijas (g/k Vidzemē, Sēlijā, Zemgalē, Ziemeļkurzemē).

 

Though on the draft list of 33 most threatened fungi in Europe, the species is relatively more abundant in Latvia.
Over the years, it has been found in close to 50 localities scattered over most of this country, in some of those -
on more than a single tree or deadfall. Nevertheless, it still remains on Latvia's official List of Protected Species.

 

Košā zeltpore izceļas ar koši zeltaino krāsojumu gan augļķermaņa augšpusē, gan apakšpusē.
(Virs dzīvā augļķermeņa - paliekas no iepriekšējā augļķermeņa, kuru centies iznīdēt dārznieks.)

Tas pats eksemplārs, kas augšējā fotoattēlā, tikai no sāniem.

Jaunas košās zeltpores bieži aug cieši kopā ar pērno atliekām.

Paretam gadās, ka košā zeltpore izaug pat uz neliela celma. Taču šāda atradne ilgi neeksistē, jo ātri izsīkst zeltporei vajadzīgās barības vielas.


Daži 2015.g. sezonas fotouzņēmumi (neapstrādāti)

Pavisam jaunas košās zeltpores šai sugai diezgan agrīnā datumā - 7. jūlijā.

Šīs lappuses foto ir no atradnes Cēsu pilsētā (abi augšējie) un no divām atradnēm Krimuldas novadā.

Piezīme. Sugas latīniskais nosaukums Hapalipilus croceus, kas norādīts sugu enciklopēdijā latvijasdaba.lv, ir nekorekts.

Piepes, sīkpiepes