Vietnes sadaļas

Piepes, sīkpiepes
Košā zeltpore
Hapalopilus croceus
 

Krāšņa viengadīga piepe, kura augt uz dzīvas vai mirušas ozolu (retāk citu lapkoku) koksnes. Augļķermeņa caurmērs līdz 20 cm, biezums līdz 5 cm. Visā Eiropā sastopama ļoti reti, tāpēc iekļauta Eiropas 33 apdraudētāko sēņu sugu saraksta projektā. Latvijā sastopama ievērojami biežāk, turklāt ne vienā vien atradnē - uz vairākiem blakus stāvošiem kokiem. Tomēr arī tas ir bijis pietiekami reti, lai figurētu Latvijas Aizsargājamo sugu sarakstā.
 

Pirmo reizi Latvijā ievērojis Kārlis Starcs 1935. gadā Madonas novada Vestienas pagastā, bet sugu noteicis austriešu mikologs Viktors Litšauers. Kopš pagājušā gadsimta beigām atrasta vairāk nekā pussimtā vietu, kuras izkaisītas pa lielāko daļu valsts teritorijas (g/kārt Vidzemē, Sēlijā, Zemgalē, Ziemeļkurzemē; daudz atradņu uzietas GNP).
 

Though on the draft list of 33 most threatened fungi in Europe, the species is relatively more abundant in Latvia.
Over the years, it has been found at approx. 50 localities scattered over most of this country, in some of those -
on more than a single tree or deadfall. Nevertheless, it still remains on Latvia's official List of Protected Species.

Košā zeltpore izceļas ar koši zeltaino krāsojumu gan augļķermaņa augšpusē, gan apakšpusē.
(Virs dzīvā augļķermeņa - paliekas no iepriekšējā augļķermeņa, kuru centies iznīdēt dārznieks.)

 

Košās zeltpores poras ir tik sīkas, ka kopskata attēlos nemaz
nav saskatāmas. Pa kreisi: tas pats eksemplārs, kas augšējā
foto, tikai no sāniem. Pa labi: jauni eks. sezonas sākumā; kā 
šeit redzams, tie nereti izaug cieši blakām ar pērno atliekām. 
 

Paretam gadās, ka košā zeltpore izaug pat uz neliela celma. Taču šāda atradne ilgi neeksistē, 
jo zeltporei vajadzīgās barības vielas jau ir tuvu izsīkšanai (šī bija izzudusi jau nākamajā gadā).

Daži 2015.g. sezonas fotouzņēmumi (neapstrādāti)

Pavisam jaunas košās zeltpores uz ļoti veca ozola Nurmižu gravu rezervātā.

2020.g. sezonas fotouzņēmums (pusapstrādāts)

Jaunas košās zeltpores uz bojā ejošas liepas Siguldas pašā centrā.
(Uz liepas novērota arī citur, piemēram, Lojas krastā pie Murjāņiem.)

Šīs lappuses foto ir no atradnēm Cēsu un Siguldas pilsētās, Krimuldas novadā (divām) un Nurmižu gravu rezervātā.

Piezīme. Sugas zinātniskais nosaukums Hapalipilus croceus, kas norādīts vietnē latvijasdaba.lv, ir drukas kļūda.

 

Piepes, sīkpiepes, klājpiepes

  
 
 

Bekas

  

Lapiņsēnes

  

Citādas