Vietnes sadaļas

Piepes, sīkpiepes

Košā zeltpore
Hapalopilus croceus
 

Krāšņa viengadīga piepe, kura aug uz dzīvas vai atmirušas ozolu (reti citu lapkoku) koksnes. Augļķermeņa caurmērs līdz 20 cm, biezums līdz 5 cm. Visā Eiropā sastopama ļoti reti, tāpēc iekļauta Eiropas 33 apdraudētāko sēņu sugu saraksta projektā. Latvijā sastopama ievērojami biežāk, turklāt ne vienā vien atradnē - uz vairākiem blakus stāvošiem kokiem. Tomēr arī tas ir bijis pietiekami reti, lai figurētu Latvijas Aizsargājamo sugu sarakstā.

 

Pirmo reizi Latvijā ievērojis Kārlis Starcs 1935. gadā Madonas novada Vestienas pagastā, bet sugu noteicis austriešu mikologs Viktors Litšauers. Kopš pagājušā gadsimta beigām atrasta vairāk nekā pussimtā vietu, kuras izkaisītas pa lielāko daļu valsts teritorijas (g/kārt Vidzemē, Sēlijā, Zemgalē, Ziemeļkurzemē; daudz atradņu uzietas GNP).

 

Though on the draft list of 33 most threatened fungi in Europe, the species is relatively more abundant in Latvia.
Over the years, it has been found at approx. 50 localities scattered over most of this country, in some of those -
on more than a single tree or deadfall. Nevertheless, it still remains on Latvia's official List of Protected Species.

 
 EN   Latvijas jaunajā Sarkanajā grāmatā (2025. gada) šī suga figurē kā stipri apdraudēta (Endangered  EN 

 
Košā zeltpore izceļas ar spilgto dzeltenīgi oranžo krāsojumu gan augļķermaņa augšpusē, gan apakšpusē
Sākumā augļķermeņa mala ir stipri noapaļota. (Virs dzīvā augļķermeņa - paliekas no veca augļķermeņa.)
. Košās zeltpores labprāt aug stumbra plaisā
(šeit: augļķermeņu grupa 10. augustā).
 
 
Kamēr vēl svaiga, košā zeltpore savu dzeltenoranžo krāsojumu saglabā gan augšpusē, gan apakšpusē, 
taču augļķermeņa mala ar laiku kļūst asa. (Šeit: eksemplārs, kas izaudzis nevis uz ozola, bet uz liepas!)
Sīkstās augļķermeņu atliekas saglabājas arī
līdz nākamajam gadam (šeit: jau 5. martā).
 

Košās zeltpores poras ir mēreni stūrainas un vidējlielas (2-3 gab./mm). Dziļā vecumā tās kļūst tumši sarkanīgas (sk. augstāk pa labi, attēla apakšā).

Paretam gadās, ka košā zeltpore izaug pat uz neliela celma. Taču šāda atradne ilgi neeksistē, 
jo zeltporei vajadzīgās barības vielas jau ir tuvu izsīkšanai (šī bija izzudusi jau nākamajā gadā).


Daži 2020.g. sezonas fotouzņēmumi (pusapstrādāti)

 
Pa kreisi - košās zeltpores uz bojā ejošas liepas (Siguldas pašā centrā!).
Augšā - augļķermeņi, kuri pa kreisi šķiet iepretī ēkas 3.stāvam, tuvplānā.
Piederību sugai noteica šo atradni pamanījušais (2020.g.) Ivars Leimanis.
 
Uz liepas košā zeltpore atrasta arī Lojas krastā pie Murjāņiem (augstāk).
Piederību sugai noteica Diāna Meiere (uzgājusi bija cita persona 2017.g.).
 
 
 

Šīs lappuses foto ir no atradnēm Cēsīs, Siguldā, kā arī Krimuldas novadā (Gaujas senlejas nogāzē lejpus Kājnieku tilta un pie Krimuldas baznīcas) un Murjāņos (Lojas krastā).

Vēl citus košās zeltpores foto skat. tepat mūsu vietnē, sugas papildlappusē.
 
 
 

Piepes, sīkpiepes, klājpiepes

 
 
 

Bekas

 

Lapiņsēnes

 

Citādas