Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Sekstainā zemeszvaigzne
Skropstainā zemeszvaigzne Geastrum pectinatum Vainagotā zemeszvaigzne
 

Sekstainā zemeszvaigzne, līdzīgi citām zemeszvaigznēm, ir kā neliels pūpēdis ar papildu ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams sēnei zvaigžņveidīgu izskatu. Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā iekļautā sekstainā zemeszvaigzne ir viena no lielākajām Latvijā sastopamajām zemeszvaigznēm: augļķermeņa diametrs, mērot starp daivu galiem, ir 5-10 cm. Tās uzkrītošākās pazīmes: smaili konusveidīgā un rievotā sporu izplūdes atvere, kā arī pamatīga "apkakle" (taču ne vienmēr). Aug egļu mežos starp nobirušām skujām pa vienai vai sīkās grupās.

 
Pirmo reizi Latvijā konstatējusi Ilga Vimba 1962. gadā Tērvetē. Vēlāk uzieta vismaz pārdesmit vietās, kuras izkaisītas pa lielu daļu valsts teritorijas.
 

Sekstainā zemeszvaigzne ir viena no mūsu lielākajām zemeszvaigznēm (šajos attēlos vēl palielināta). Tās raksturīgākās īpatnības ir smaili konusveidīgā
un rievotā sporu izplūdes atvere, kā arī bieži vien - pamatīga "apkakle" (t.sk. - abiem šeit atainotajiem eksemplāriem).

 
Sekstainās zemeszvaigznes biezais ārējais apvalks 
atveroties saplīst nevienādās daivās (parasti 6-10).
Sekstainajai zemeszvaigznei ir raksturīgi, ka ārējā apvalka ārējā virsma
(lejup pavērstā) vienmēr bagātīgi aplīp ar augsnes daļiņām un nobirām.

Šīs lappuses foto ir no atradnes Gaujas Nacionālajā parkā, senlejas labā krasta augšā aptuveni pusceļā no Krimuldas uz Velnalu.

Zemes-
zvaigznes

 
 
Skropstainā zemeszvaigzne

Citādās 

Vainagotā zemeszvaigzne