Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Sekstainā zemeszvaigzne
Sīkā zemeszvaigzne Geastrum pectinatum Vainagotā zemeszvaigzne
 

Sekstainā zemeszvaigzne, līdzīgi citām zemeszvaigznēm, ir kā neliels pūpēdis ar papildu ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams sēnei zvaigžņveidīgu izskatu. Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā iekļautā sekstainā zemeszvaigzne ir viena no lielākajām Latvijā sastopamajām zemeszvaigznēm: augļķermeņa caurmērs starp daivu galiem ir 4-9 cm. Sugas uzkrītošākās pazīmes: iekšējais, sēnes sporas saturošais apvalks ir uz izteikta kātiņa, kuru apjož plata negluda "šalle" (var ar laiku izzust); sporu izplūdes atvere ir smaili konusveidīga un rievota; ārējā apvalka daivas ir samērā biezas. Aug rudens pusē egļu mežos pa vienai vai sīkās grupās; sīkstās konsistences dēļ saglabājas līdz pavasarim.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējusi Ilga Vimba 1962. gadā Tērvetē. Vēlāk pamanīta vēl vismaz pārdesmit citās vietās, kuras izkaisītas pa lielu daļu valsts teritorijas.

Sekstainā zemeszvaigzne ir viena no mūsu lielākajām zemeszvaigznēm. Tās raksturīgākās īpatnības ir iekšējā apvalka novietojums uz izteikta kātiņa,
kuru apjož plata negluda "šalle" (taču ar laiku tā var arī izzust!); smaili konusveidīgā un rievotā sporu izplūdes atvere; ārējā apvalka daivu biezums.

 
Sekstainās zemeszvaigznes pabiezais ārējais apvalks
atveroties saplīst nevienādās daivās (parasti 6-10).
Sekstainajai zemeszvaigznei ir raksturīgi, ka ārējā apvalka ārējā virsma
(lejup pavērstā) vienmēr bagātīgi aplīp ar augsnes daļiņām un nobirām.

Šīs lappuses foto ir no atradnes Gaujas nacionālajā parkā, senlejas labā krasta augšā lejpus Krimuldas.
(Kādā no vietnes nākamajām versijām iekļausim arī foto no atradnes Rīgā, Mežaparka ziemeļrietumos.)

Sīkā zemeszvaigzne

Zemes-
zvaigznes

Vainagotā zemeszvaigzne
 
 

Citādās