Vietnes sadaļas

Citādās 

Rūsganā zemeszvaigzne, līdzīgi citām zemeszvaigznēm, ir kā neliels pūpēdis ar papildu ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams šai sēnei zvaigžņveidīgu izskatu. Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā iekļautā rūsganā zemeszvaigzne, ja salīdzina ar citām Latvijā sastopamajām zemeszvaigznēm, ir vidēji liela: augļķermeņa caurmērs starp daivu galiem ir 4-8 cm. Sugas uzkrītošākās pazīmes: atvērušās arējā apvalka krāsa ir iesārta, sausumā sarkanbrūna, vecumā tumšbrūna; iekšējais, sporas saturošais apvalks ir tikpat kā bez kātiņa. Aug rudens pusē uz nobirām gan skujkoku, gan lapkoku mežos pa vienai vai mazās grupās; sīkstās konsistences dēļ saglabājas līdz pavasarim.

Pirmo reizi Latvijā konstatējis Johanns Mikutovičs 1934. gadā Ventspils novada Popes pagastā. Vēlāk pamanīta vēl dažos desmitos vietu dažādās valsts daļās. Lai gan visaptveroša atradņu uzskaite nav veikta, gan pēc mūsu novērojumiem, gan pēc citiem datiem ir radies iespaids, ka šī ir otrā vai trešā izplatītākā zemesvaigzne Latvijā.

Rūsganā zemeszvaigzne jau jauna izceļas ar ārējā apvalka sārto nokrāsu.

Ar laiku ārējais apvalks kļūst patiešām rūsgans, nereti - tāds kā izburbis.

Vecumā ārējais apvalks kļūst krietni tumšs un dažkārt arī smalki saplaisā.

Sīkstais, ādainais augļķermenis labi saglabājas līdz nākamajam pavasarim.

Zemes-
zvaigznes

Citādās