Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Rūsganā zemeszvaigzne
Vainagotā zemeszvaigzne Geastrum rufescens Šmidela zemeszvaigzne
 

Rūsganā zemeszvaigzne, līdzīgi citām zemeszvaigznēm, ir kā neliels pūpēdis ar papildu ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams šai sēnei zvaigžņveidīgu izskatu. Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā iekļautā rūsganā zemeszvaigzne salīdzinājumā ar citām Latvijā sastopamajām zemeszvaigznēm ir izmēros vidēja: augļķermeņa diametrs starp daivu galiem ir 4-8 cm. Sugas uzkrītošākā pazīme: atvērušās arējā apvalka krāsa - iesārta, sausumā sarkanbrūna, vecumā tumšbrūna. Iekšējais, sporas saturošais apvalks ir tikpat kā bez kātiņa. Rūsganās zemeszvaigznes mēdz augt augustā vai septembrī uz nobirām dažādos (gan skuju, gan lapu koku) mežos pa vienai vai nelielās grupās.

 
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Johanns Mikutovičs 1934. gadā Ventspils nov. Popes pagastā. Vēlāk uzieta desmitos vietu dažādās valsts daļās.
 
 

Rūsganā zemeszvaigzne jau jauna izceļas ar ārējā apvalka sārto nokrāsu.

Ar laiku ārējais apvalks kļūst patiešām rūsgans, turklāt tāds kā izburbis.

 
 

Vecumā ārējais apvalks kļūst krietni tumšs un dažkārt arī smalki saplaisā.

Sīkstais, ādainais augļķermenis labi saglabājas līdz nākamajam pavasarim.

Šīs lappuses foto ir no atradnes Gaujas Nacionālajā parkā pie šosejas A2 netālu no Lorupes, kā arī no atradnes dažus simtus metru uz dienvidiem no GNP dienvidrietumu gala.

Zemes-
zvaigznes

 
 
Vainagotā zemeszvaigzne

Citādās 

Šmidela zemeszvaigzne