Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Rūsganā zemeszvaigzne
Vainagotā zemeszvaigzne Geastrum rufescens Šmidela zemeszvaigzne
 

Rūsganā zemeszvaigzne, līdzīgi citām zemeszvaigznēm, ir kā neliels pūpēdis ar papildu ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams šai sēnei zvaigžņveidīgu izskatu. Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā iekļautā rūsganā zemeszvaigzne salīdzinājumā ar citām Latvijā sastopamajām zemeszvaigznēm ir izmēros vidēja: augļķermeņa diametrs starp daivu galiem ir 4-8 cm. Sugas uzkrītošākā pazīme: atvērušās arējā apvalka krāsa - iesārta, sausumā sarkanbrūna, vecumā tumšbrūna. Iekšējais, sporas saturošais apvalks ir tikpat kā bez kātiņa. Rūsganās zemeszvaigznes mēdz augt augustā vai septembrī uz nobirām dažādos (gan skuju, gan lapu koku) mežos pa vienai vai nelielās grupās.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis Johanns Mikutovičs 1934.g. Ventspils novada Popes pagastā. Vēlāk pamanīta desmitos vietu dažādās valsts daļās. Lai gan trūkst sistemātiska apsekojuma, gan pēc mūsu vērojumiem, gan citiem datiem šķiet, ka ir otrā vai trešā izplatītākā zemesvaigzne Latvijā.

 

Rūsganā zemeszvaigzne jau jauna izceļas ar ārējā apvalka sārto nokrāsu.

Ar laiku ārējais apvalks kļūst patiešām rūsgans, nereti - tāds kā izburbis.

 
 

Vecumā ārējais apvalks kļūst krietni tumšs un dažkārt arī smalki saplaisā.

Sīkstais, ādainais augļķermenis labi saglabājas līdz nākamajam pavasarim.

Šīs lappuses foto ir no divām mūsu uzietām atradnēm: Gaujas nacionālajā parkā pie šosejas A2 netālu no Lorupes, kā arī nedaudz uz dienvidiem no GNP dienvidrietumu gala.
Vēl esam uzgājuši atradni GNP netālu no Silciema autobusu pieturas un Rīgā, pie Bābelītes ezera ziemeļrietumu krasta. Bez tam mums atnesti paraugi no Līgatnes apkārtnes.

Zemes-
zvaigznes

 
 
Vainagotā zemeszvaigzne

Citādās 

Šmidela zemeszvaigzne