|
Lapiņsēne ar vidējlielu cepurīti (tipiskais diametrs 7-9 cm)
smilškrāsā vai gaišā okerkrāsā, pa kuru vietām ir izkaisītas baltas plēksnītes un kurai ir izteikti rievaina mala;
ar pagaru kātiņu (~10 cm un vairāk), ko apjož necils gredzens, bet lejasgalā ieskauj maksts, kura reizēm ir pat 6 cm dziļa.
Aug rudens pusē pārsvarā zem ozoliem, retāk - zem dažiem citiem lapkokiem, izņēmuma kārtā novērota arī zem priedēm
(tomēr lapkoku tuvumā). Ļoti reti sastopama, iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā.
Par ēdamību domas dalās; minētā statusa dēļ jebkurā variantā pareizāk būtu neievākt.
|
| |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E.Štolls 1930.g. Moricsalā. Turpat uzieta arī 1969.g.,
bet 1995.g. pamanīta Krāslavas novadā. Mūsu gadsimtā atrasta 4 vietās
(līdz 2022): 2014.g. uz Siguldas/Krimuldas novadu robežas, 2016.g. Dagdas
novadā (atnesta uz sēņu izstādi Andrupenē), 2019.g. Talsu novadā un Madonas novadā
(sk. atradnes).
Jaunākā info: 2023.g. sezonā auga, salīdzinot ar citiem gadiem, ārkārtīgi raženi. Jūlijā,
spriežot pēc sociālajā tīklā Facebook publicētajiem pietiekamas kvalitātes attēliem,
Rīgā un tās apkārtnē bija uzietas trīs jaunas atradnes. Augusta/septembra mijā Inčukalna pagasta ziemeļrietumu daļā,
kura tiek no mūsu puses ļoti regulāri apsekota, apmēram kvadrātkilometra platībā suga bija pēkšņi uzradusies 6 jaunās vietās!
Tajā pašā nedēļā šādu sēni uz Līgatnes dabas taku Sēņu
dienu atnesa kāds apmeklētājs.
|
Elijas mušmires cepurīte ir smilškrāsā vai gaišā okerkrāsā, vietām baltu plēksnīšu izraibināta,
un ar izteikti rievainu malu. Kātiņu apjož necils gredzens.
Lai arī parasti aug zem ozoliem vai citiem lapkokiem, izņēmuma kārtā var izaugt arī pie priedes (kā šeit),
ja vien tuvuma ir arī lapkoks (šeit bija ozols).
Elijas mušmires lapiņas ir baltas un brīvas (t.i., kātiņam nepievienotas). Kātiņš ir pagarš, to apjož necils gredzens, bet lejasgalu ieskauj balta maksts,
Šī Elijas mušmire ir jau vairākas stundas nostāvējusi karstumā un divreiz vesta uz citu vietu, tādēl ir gan notumsnējusi, gan nosmulēta.
Mušmirēm raksturīgo balto plēksnīšu - vispārējā (visu augļķermeni sākotnēji ieskāvušā) plīvura atlieku -
uz Elijas mušmires cepurītes parasti ir diezgan maz, turklāt tās mēdz atrasties pārsvarā cepurītes malā.
Šīs lappuses foto ir pārsvarā no atradnes Gaujas nacionālajā parkā pie šosejas A2 vecā posma pār Lorupes gravu,
bet viens - no Dagdas novada, kur divi sugas eksemplāri bija atnesti uz vietējo sēņu izstādi Andrupenes lauku sētā.
Pagaidām nav iekļauts neviens foto no 6(!) jaunajām atradnēm,
kuras 2023.g. bija uzradušās Inčukalna pagastā.
