 |
 |
 |
||
|
Kastaņu smilšbeka Gyroporus castaneus |
||||
|
|
|
||
|
Kastaņu smilšbeka Gyroporus castaneus |
||||
|
Nelielu izmēru beka - ar viencipara skaitļos izsakāmu cepurītes diametru un kātiņa augstumu. Cepurītes virsa ir oranž- vai kastaņbrūna, sausa un gluda (nesamtaina). Stobriņi ir ar mazām apaļām atverēm, sākumā balti, bet vēlāk mazliet dzeltē. Kātiņš ir cepurītes krāsā vai nedaudz gaišāks, tā iekšienē ir kameras ar irdenāku pildījumu, kuras vecumā pārtop īstos dobumos. Atšķirībā no ārēji diezgan līdzīgās lāču samtbekas (lāčubekas), mīkstums ir daudz cietāks, kā arī griezuma vietās nezilē. Aug rudens pusē gan zem ozoliem (retāk arī zem citiem lapukokiem), gan zem priedēm. Skaitās ļoti reti sastopama, tādēļ ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Ēdama (uzreiz cepama), taču šāda statusa dēļ pareizāk būtu neievākt. |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1931. gadā Ventspils novada Usmas pagasta Moricsalā. Vēlāk uzieta vēl dažos desmitos vietu dažādās valsts daļās (t.sk. Rīgā). |
  |
 |
 |
|
Kastaņu smilšbekas cepurītei tipiskākā krāsa ir oranžbrūna, bet tipiskākā augtene - zem ozoliem. |
Stobriņu atveres šai bekai ir maziņas un apaļas. |
|
 |
|
 |
|
Kastaņu smilšbekas cepurīte var but arī tumšāka - līdz pat kastaņbrūnai. |
Stobriņu atveres kastaņu smilšbekai sākuma ir baltas, vēlāk viegli dzeltē. |
|
 |
Nedaudz kroplīgs eks. (ar augot "aizķērusos" cepurītes attālāko malu).
Šīs lappuses fotoattēli ir no atradnes Gaujas nacionālajā parkā, lejpus Krimuldas,
kā arī no mazražīgas, īsu laiku eksistējušas atradnes Rīgā, Ziepniekkalna kapos.
|
|